Viss kas jāzin par savu māju!

Salaspils kontrolēs renovācijas norisi Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 novembris 2009 00:00

Salaspils dome sarīkoja sarunas ar māju ārējās siltināšanas materiālu ražotājiem. Pašvaldības mērķis ir piedāvāt pilsētniekiem iespējami labākos mājokļu renovācijas risinājumus. Organizēt semināru pilsētai palīdzēja Rīgas Apsaimniekotāju asociācija, kas ir ieinteresēta, lai blakus Rīgai būtu skaistas un siltas mājas. Varbūt pēc tam arī pati Rīga aktīvāk ķersies pie šā cildenā darba.

Cilvēkiem trūkst informācijas!

Uz sarunu ar Salaspils vicemēru Mihailu Rogalu, vietējās būvvaldes vadītāju Valēriju Sičovu un dzīvokļu īpašnieku sabiedrību pārstāvjiem ieradās pašu lielāko būvmateriālu ražotāju un izplatītāju pārstāvji. Šiem cilvēkiem bieži negadās sēsties pie kopēja sarunu galda, lai gan sasāpējušu jautājumu ir atliku likām. Tāpēc nav nekāds brīnums, ka speciālistu diskusija ieilga.

– Šogad mēs esam pievērsušies rūpēm par mājokļu siltināšanu, – klātesošajiem skaidroja Mihails Rogals. – Sākām ar to, ka sarīkojām iedzīvotāju sapulces, kurās piedalījās eksperti. Runājām par renovāciju. Jau pirmās tikšanās laikā atklājās, ka cilvēkiem Salaspilī trūkst paša galvenā – informācijas. Viņi iegūst fragmentāras ziņas no laikrakstiem, bet ar to ir par maz, lai gūtu pilnīgu priekšstatu. Cilvēki nezina, kādus materiālus viņi var izmantot un, galvenais, kādu labumu var gūt no māju siltināšanas.

Haltūra gremdē ideju

Vadošos ražotājus aicināja izklāstīt savus piedāvājumus attiecībā uz renovāciju. Kompāniju Paroc, Knauf un Henkel pārstāvji prezentēja sertificētas siltināšanas sistēmas, ar savām tehnoloģijām iepazīstināja arī vietējie ražotāji. Tomēr kopīgi ar Ekonomikas ministrijas speciālistiem ražotāji nonāca pie secinājuma, ka galvenais faktiski nav pareizo materiālu izvēle (to jebkurā gadījumā vajag uzticēt projektētājiem), bet gan siltināšanas sistēmu pareiza izmantošana.

– Esmu siltināšanas tehnoloģijas apguvis Zviedrijā un Vācijā, un varu pastāstīt, ka vienā priekšroku dod siltināšanai ar putupolistirolu, otrā – ar vati, – sacīja kompānijas New Light Consulting pārstāvis Iļja Pečorkins. – Abos gadījumos rezultāts ir ļoti labs. Kā ārvalstīs to panāk? Ļoti vienkārši – pateicoties tam, ka tiek izmantotas sertificētas sistēmas, kuru dokumentācijā aprakstīts katrs sīkums, līdz pat tam, kādi dībeļi celtniekiem jālieto materiāla paneļu piestiprināšanai. Sasniedzamo rezultātu nosaka šo valstu būvnormatīvi. Latvijā tāda normatīvā akta nav, bet tas būtu ļoti vajadzīgs. Paraugieties, kas notiek ar dažām tikai pirms pieciem sešiem gadiem siltinātām mājām! Tās izskatās briesmīgi, jo celtnieki, strādājot ar ļoti solīdu ražotāju materiāliem, ir atļāvušies halturēt.

Tipveida projektu pagaidām nav

Problēmu vajadzētu risināt valsts līmenī, nosakot stingrākas prasības gan būvmateriāliem, gan renovācijas darbu izpildes kvalitātei. Bet pagaidām abas šīs jomas nākas kontrolēt vai nu pašiem darbu pasūtītājiem, vai arī apsaimniekošanas uzņēmumam.

– Mums bija ļoti svarīgi dzirdēt no speciālistiem par Eiropas būvmateriālu sertifikācijas sistēmu, – atzina Mihails Rogals. – Tagad esam saņēmuši daudz informācijas, ko vēl vajadzēs apdomāt. Pašvaldībai jābūt gatavai ieteikt iedzīvotājiem, kādus materiālus vislabāk lietot un kādas būvfirmas piesaistīt, lai pēc dažiem gadiem nenāktos visu pārtaisīt. Vēl izdevīgāk pilsētai būtu saņemt no Ekonomikas ministrijas siltināšanas tipveida projektus.

Diemžēl Ekonomikas ministrijas pārstāvis sarūgtināja klātesošos, paziņojot, ka tādu projektu izstrādi ministrija ir apturējusi, izsludināts jauns konkurss. Ar vārdu sakot, jautājuma risināšana kavējas. Šai situācijā Rīgas Apsaimniekotāju asociācija, pēc tās vadītāja Igora Trubko teiktā, varētu kopā ar partneriem uzņemties ministrijas darbu un iespējami ātrāk izstrādāt šos tipveida projektus.

Kā iztikt bez kredīta?

– Atšķirībā no Rīgas Salaspilī daudzdzīvokļu mājas jau sen pārvalda vai nu dzīvokļu īpašnieku sabiedrības, vai arī privātās namu pārvaldes, un cilvēki saprot, ka viņi paši ir atbildīgi par savu nekustamo īpašumu, – atzīst Igors Trubko. – Savukārt avīzes bieži vien biedē cilvēkus, apgalvojot, ka, veicot renovāciju, viņi tikai izmetīs naudu vējā. Cilvēki svārstās, nevēlas siltināšanai ņemt aizdevumu bankā. Manuprāt, mums būtu jāsniedz Latvijas iedzīvotājiem ne tikai ticama, precīza informācija, bet arī atbalsts finansējuma saņemšanā. Ārzemēs kredītus renovācijai mājas saņem nevis no bankām, bet gan no pašām būvorganizācijām un namu pārvaldēm. Sakarā ar to celtnieki ir īpaši ieinteresēti, lai siltināšana būtu veikta kvalitatīvi un dotu mājai iespējami lielāku ekonomiju.

Nākotnes plāni: turpināt!

Semināra rezultātus apkopoja Salaspils būvvaldes vadītājs Valērijs Sičovs:

– Risinājumi siltināšanā var būt ļoti dažādi, bet mūsu pienākums ir nodrošināt pedantiski izstrādātu tehnisko dokumentāciju, precīzu un nepārprotamu darba uzdevumu celtniekiem. Taupīt uz šo darbu rēķina nedrīkst. Bet visus būvmateriālu ražotājus mēs gaidām pie sevis. Nāciet – runāsim, strīdēsimies, gudrosim labākos variantus.

Salaspils vicemērs Mihails Rogals apsolīja, ka diskusija par māju siltināšanu tuvākajā laikā tiks turpināta. Pilsēta ir cieši nolēmusi visu noskaidrot un izstrādāt saviem iedzīvotājiem māju renovācijas priekšlikumus. Droši vien tas arī ir vienīgais veids, kā pārvarēt dzīvokļu īpašnieku šaubas, palīdzēt viņiem saprast, ka kvalitatīvi veikta siltināšana būs liels ieguvums.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!