Viss kas jāzin par savu māju!

„Mēs pat ūdeni nevarējām noslēgt!” Drukāt E-pasts
Svētdiena, 19 augusts 2018 14:39

Kam jāsedz remonta izdevumi par salietu dzīvokli, ja plīsis mājas koplietošanas ūdensvads? Kādas mājas Rīgā iedzīvotāji secinājuši, ka apsaimniekotājs par to neatbild

Šī gada pavasarī kādā dzīvoklī Salamandras ielā 3 Rīgā plīsa koplietošanas ūdensvads. Dzīvokļa īpašnieki bija pārliecināti, ka apsaimniekotājs ne tikai novērsīs avāriju, bet arī uzņemsies atbildību par notikušo, jo pēc normatīvajos aktos noteiktā tieši mājas apsaimniekotājs ir atbildīgs par koplietošanas inženierkomunikāciju stāvokli. Taču dzīvokļa īpašnieki piedzīvoja vilšanos, turklāt spēcīgu – tūlīt pēc notikušā cietušos apvainoja visos iespējamos grēkos un pieprasīja apmaksāt rēķinu vairāk nekā 400 eiro apmērā.

Ūdens gāzās kā strūklaka

Dainis atceras, ka avārija notika 3. aprīļa pēcpusdienā.

– Mājās bija tikai dzīvokļa īpašniece – mana māte, kundze cienījamos gados. Kad viņa pamanīja, ka no izlietnes apakšas ar straumi līst ūdens, tūdaļ izsauca avārijas dienestu un piezvanīja man. Bailēs no tā, ka varētu saliet kaimiņus, pati steidza uzslaucīt ūdeni virtuvē un koridorā, bet cik ar lupatu spainītī var saslaucīt viena sieviete? Pavisam drīz dzīvoklī ūdens bija līdz potītēm, pa ārdurvīm tas izplūda kāpņu telpā un no ceturtā stāva sasniedza pagrabu. Tā kā plīsums bija aiz dzīvokļa noslēgventiļa, saimniece nevarēja noslēgt ūdens straumi.

Izmaksas sasniedza 580 eiro

– Cik ātri varēju, es ierados, lai palīdzētu mātei, – atceras Dainis. – Avārijas dienesta darbinieki atbrauca pēc 35–40 minūtēm un tūdaļ noslēdza ūdens padevi visā stāvvadā. Pēc tam viņi aizbrauca, kas arī ir pareizi – avārijas dienesta uzdevums ir novērst avāriju, nevis remontēt caurules. Ar to nodarbojās apsaimniekošanas uzņēmuma santehniķis, kurš ieradās pēc Daiņa izsaukuma.

– Viņš konstatēja, ka ūdensvadā plīsis vecas caurules posms. Santehniķis drošībai nomainīja defektīvo posmu un vēl arī ventili pirms ūdensskaitītāja. Skaidrības labad atzīmēšu, ka visus darbus viņš veica bez maksas. Pēc tam cietušie žāvēja savu māju un izmantojamās lietas, kā arī meta ārā neglābjami sabojātās. Priecājās, ka nelaimes beigušās, taču kļūdījās.

Drīz pēc tam dzīvokļa īpašniece saņēma dokumentus no apdrošināšanas kompānijas If, kura prasīja no kundzes 444 eiro. Izrādās, šāda summa, pamatojoties uz 17. aprīļa lēmumu, izmaksāta kaimiņiem stāvu zemāk, kuri savu dzīvokli bija apdrošinājuši. If speciālisti regresa kārtā no dzīvokļa īpašnieces pieprasīja apdrošināšanas summas samaksu, jo „dzīvokļa īpašnieces bezdarbības rezultātā” kaimiņiem nodarīts materiāls zaudējums. Kopējais kaimiņu dzīvoklim nodarītais kaitējums bija novērtēts par 580 eiro.

Apdrošināšanas kompānija: „Ātrāk piekrītiet!”

Apdrošināšanas kompānijas If speciāliste Elīna Račko savā pretenzijā dzīvokļa īpašniecei rakstīja: „Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likumā noteikto katra dzīvokļa īpašnieka pienākums ir saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā. Saskaņā ar apsaimniekotāja SIA Rīgas namu pārvaldnieks sniegto informāciju, ūdens noplūdes cēlonis bija ūdensvada avārija jūsu dzīvoklī, precīzāk, caurules gredzena plīsums pirms ventiļa. No minētā secināms, ka jūs nenodrošinājāt inženierkomunikāciju uzturēšanu nevainojamā stāvoklī, kas bija avārijas iemesls, un tā rezultātā tika nodarīti materiālie zaudējumi apdrošinātajā dzīvoklī.”

– Pēc tam Elīna Račko zvanīja manai mātei un teica: „Jūs esat vainīga, un jums būs jāmaksā. Steidzami uzrakstiet, ka pretenzijai piekrītat,” stāsta dzīvokļa īpašnieces dēls Dainis. Es uzskatu, ka tas ir klajš mēģinājums nobiedējot apstrādāt padzīvojušu cilvēku. Esmu apņēmies darīt visu iespējamo, lai pierādītu, ka mana māte nav darījusi neko pretlikumīgu.

Nevarēja noslēgt ūdens padevi

Kurš ir atbildīgs par iekšējās ūdensvada sistēmas avāriju? Kā to daudzas reizes ir skaidrojuši apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks, par visām ūdensvada caurulēm, kas atrodas līdz dzīvokļa noslēgventilim, atbildīgs ir dzīvojamās mājas apsaimniekotājs, savukārt par cauruļu stāvokli, kas dzīvoklī ir aiz ventiļa, pilnībā atbild dzīvokļa īpašnieks. Ja avārija ir notikusi cauruļu koplietošanas daļā, vainīgs ir apsaimniekotājs, jo nepamanīja cauruļu slikto stāvokli un nenovērsa avāriju.

– Mūsu gadījumā avārija notika cauruļu koplietošanas daļā, – saka Dainis, – bet apdrošinātāji apsūdzēja manu māti bezdarbībā. Jautājums: ko viņa varēja darīt, lai novērstu avāriju, ja nelaimes brīdī nevarēja pat noslēgt ūdeni bojātajā posmā, jo mums nav piekļuves pagrabam?

Dainis ir pārliecināts, ka zaudējumi šoreiz jāsedz apsaimniekotājam, jo tieši viņa pienākumos ietilpst regulāra inženierkomunikāciju apsekošana un atrasto trūkumu novēršana, lai nepieļautu avāriju rašanos. Avārijā cietušajā dzīvoklī apsaimniekotāja pārstāvji nav bijuši ne reizes. (Precīzāk, pirmo reizi ieradās tikai pēc mūsu avīzes korespondenta uzaicinājuma.)

Jurista padomi

Pieņemt galīgo spriedumu par to, kurš ir vainīgs kaimiņu dzīvokļa saliešanā un no kā piedzenami līdzekļi remontdarbu veikšanai, var tikai tiesa. Lai noformulētu spriedumu, tiesai ir nepieciešams:

■ pierādīt pretlikumīgu darbību,

■ noteikt zaudējuma apmēru,

■ pierādīt cēloņsakarību starp pretlikumīgajām darbībām un nodarīto zaudējumu,

■ vainīgais.

Ja trūkst kaut viens no šiem četriem punktiem, tiesai nav iespējams pasludināt vainīgo un uzlikt viņam par pienākumu atlīdzināt zaudējumu.

Apsaimniekotājs: „Mēs taču brīdinājām…”

Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks atzina, ka no apdrošināšanas kompānijas nav saņēmuši nekādu regresa prasījumu šajā adresē un, ja pat būtu saņēmuši, visticamāk apdrošināšana saņemtu atteikumu. Izrādās, ka apsaimniekotājs mājas dzīvokļu īpašniekus laikus bija brīdinājis par inženierkomunikāciju, precīzāk, ūdensvada cauruļvadu stāvokli. Dzīvokļu īpašniekiem tika piedāvāts veidot speciālu uzkrājumu fondu stāvvadu nomaiņai, diemžēl īpašnieki izvēlējās mājas uzkrājumus iztērēt kosmētiskā remonta vajadzībām mājas kāpņu telpās.

– Šī gada aprīlī jūsu nosauktajā adresē mūsu uzņēmuma speciālisti ir noformējuši aktu par dzīvokļu saliešanu, – apstiprināja uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Vaļuma. – Avārijas dienesta darbinieki norādītajā adresē ieradās 30 minūšu laikā, ko var uzskatīt par optimālu pilsētas apstākļos. Apsaimniekošanas uzņēmuma avārijas dienestam nav operatīvā dienesta statusa kā, piemēram, ātrajai palīdzībai vai policijai, tādēļ mašīnām nav nekādu priekšrocību, salīdzinot ar citiem transportlīdzekļiem.

Pēc tam apsaimniekošanas uzņēmumā apstiprināja, ka stāvvads ir mājas koplietošanas komunikācija un tās uzturēšana un remonts tiek īstenots no mājas kopējiem līdzekļiem.

– Jau 2012. gadā, izveidojot paredzamo darbu plānu 2013. gadam, mēs šīs mājas iedzīvotājus informējām par to, ka ūdensvada caurulēm ir beidzies ekspluatācijas laiks un tās nepieciešams steidzami nomainīt, kā arī paziņojām, ka ekspluatācijas laiks ir beidzies arī kanalizācijas un siltumapgādes sistēmām.

Apsaimniekotājs atbildību no sevis noņēmis

Ar šo paziņojumu mājas apsaimniekotājs no sevis ir noņēmis jebkādu atbildību par iespējamām avārijas situācijām jebkurā mājas iekšējo komunikāciju posmā. Kā atzina Laura Vaļuma, atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 907 Noteikumi par dzīvojamās mājas apsekošanu, tehnisko apkopi, kārtējo remontu un energoefektivitātes minimālajām prasībām apsaimniekotājam ir pienākums māju un tās komunikācijas vizuāli apsekot un novērst visus bojājumus, taču Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 10. panta 3. daļa noteic, ka dzīvokļu īpašnieku pienākums ir nodrošināt apsaimniekotājam finansējumu šo darbu veikšanai.

– Šajā sakarā mēs minētās mājas dzīvokļu īpašniekiem piedāvājām līdz 2012. gada 3. decembrim pieņemt lēmumu par konstruktīvo elementu un komunikāciju nomaiņu, – stāsta apsaimniekošanas uzņēmuma pārstāve, – un nobalsot par uzkrājumu veidošanu nepieciešamo darbu izpildei. Minētajā paziņojumā bija teikts, ka iedzīvotāju pretošanās gadījumā apsaimniekotājs vairs neatbildēs par turpmākajām sekām.

Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks uzskata, ka konkrētajā situācijā par notikušo ir atbildīga mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, tikai realitāte ir nedaudz cita – visu atbildību par notikušo avāriju grasās uzvelt nevis abstraktai īpašnieku kopībai, bet konkrēta dzīvokļa īpašniecei.

– Atzīstu, ka esmu vairāk nekā pārsteigts par šādu apsaimniekotāja atbildi, – saka cietušā dzīvokļa saimnieces dēls Dainis.

Diemžēl tāda pat nelaime var piemeklēt ļoti daudzus dzīvokļu īpašniekus, jo analoģiska satura brīdinājumus par inženierkomunikāciju stāvokli Rīgas namu pārvaldnieks ir izsūtījis tūkstošiem māju.

Kas ir bezdarbība likuma izpratnē?

Speciāli mūsu avīzes lasītājiem situāciju komentē jurists Aleksandrs Aleksejenko (tālrunis: 25977774).

– Vai apdrošināšanas kompānija rīkojās pareizi, ar regresa prasību vēršoties pie dzīvokļa īpašnieces, nevis pie apsaimniekošanas uzņēmuma?

– Mans viedoklis ir šāds: tā kā avārijas rezultātā tika pārrauts caurules savienojuma gredzens pirms dzīvokļa noslēgventiļa un ūdensskaitītāja, tad par avāriju un tās sekām atbild mājas apsaimniekošanas uzņēmums. Latvijas Republikas Civillikuma 1779. panta izpratnē apsaimniekotāja darbība ir vērtējama kā bezdarbība, jo netika veikta pienācīga viņa atbildībai uzticēto inženierkomunikāciju pārbaude un regulāra apsekošana.

– Apsaimniekotāja speciālistu noformētajā apsekošanas aktā norādīts, ka salietajā dzīvoklī ir bojāta 0,5 kv.m. liela griestu platība. Vai apdrošināšanas uzņēmumam bija tiesības savā tāmē iekļaut visa salietā dzīvokļa griestu remontu?

– Apdrošināšanas kompānijas izveidotā tāme ir jāizvērtē, ņemot vērā pozīciju atbilstību. Ja viena remontējama griestu laukuma kvadrātmetra vietā ir norādīti trīs, to vēl var uzskatīt par pieļaujamu situāciju. Taču visas pārējās pozīcijas, kuras šķiet sadārdzinātas, jāizskata tiesā, salīdzinot apsaimniekotāja noformētajā aktā fiksēto ar apdrošinātāju tāmē norādīto. Nepieciešamības gadījumā tiesu var lūgt noformētajai tāmei nozīmēt neatkarīga eksperta vērtējumu. Šādas ekspertīzes izdevumus sedz prasītājs, bet nobeigumā tos piedzen no zaudētāja. Tā kā šādas ekspertīzes izmaksas svārstās ap 500 eiro, apstrīdot konkrēto tāmi 400 eiro apmērā, jāizvērtē ekspertīzes nozīmēšanas lietderība. Dainim un viņa mātei es ieteiktu cīnīties tiesā, izmantojot tā saukto sacensību principu, tas nozīmē – visiem paņēmieniem apstrīdēt prasītāju tāmi, izmantojot speciālistu noformēto aktu un fotofiksācijas materiālus. Uz tiesas sēdi ieteicams pieaicināt sertificētu speciālistu vai tāmētāju, kurš var liecināt par strīdīgajām pozīcijām tāmē.

– Par koplietošanas komunikāciju stāvokli atbildīgs ir apsaimniekotājs. Vai viņš var tikt vaļā no atbildības, paziņojot, ka savlaicīgi brīdinājis dzīvokļu īpašniekus par komunikāciju slikto stāvokli? Jāatzīmē, ka šāda situācija ir teju vai visās dzīvokļu īpašnieku valdījumā nepārņemtajās mājās, kuras apsaimnieko Rīgas namu pārvaldnieks.

– Uzskatu, ka tā nevar darīt, jo šādā veidā apsaimniekotājs atzīst savu bezdarbību, bet Civillikuma 1779. pants noteic: „Katram ir pienākums atlīdzināt zaudējumus, ko viņš ar savu darbību vai bezdarbību nodarījis.”

Vai dzīvokļa īpašniece pie kaut kā vainīga?

– Pieņemsim, ka apsaimniekotājam ir tiesības pārmest dzīvokļu īpašniekiem to, ka viņi nepieņēma lēmumu nomainīt cauruļvadus, kam beidzies kalpošanas laiks, turklāt mājas iekrājumus iztērēja kāpņu telpu kosmētiskajam remontam, tātad atbildīga ir visa mājas dzīvokļu īpašnieku kopība. Vai apdrošināšanas kompānijai ir tiesības vērsties pie dzīvokļa īpašnieces, kura viena pati ne ar savu darbību, ne bezdarbību nevarēja ne novērst, pat ne ietekmēt notikušo avāriju?

– Apdrošināšanas kompānijai ir tiesības izlemt, pret ko vērst savu prasību. Skaidrs, ka pret visu kopību viņi nevērsīsies, jo tas nav mērķtiecīgi, turklāt ir dārgi.

– Pieņemsim, ka dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē nobalsoja par kāpņu telpas remontu, bet ne vienbalsīgi – daļa, visticamāk, nebalsoja vispār, bet daļa balsoja pret. Taču lēmumu, kā zināms, pieņem vairākums. Kā pret balsojušajiem pasargāt sevi situācijā, kad notiek avārija?

– Ir tikai viens veids – jāapdrošina sava civiltiesiskā atbildība.

– Kā patlaban Dainim un viņa mātes kundzei pasargāt sevi?

– Uzskatu, ka dzīvokļa īpašniecei jāatsakās maksāt, bet tiesas gadījumā jālūdz atlikt apdrošinātāju prasību, atsaucoties uz apsaimniekotāja bezdarbību Civillikuma 1779. panta izpratnē. Kas attiecas uz noformētās tāmes pozīciju apstrīdēšanu, tam šajā situācijā nav nozīmes. Ja dzīvokļa īpašniece atsevišķas pozīcijas apstrīdēs, tiesa varēs uzskatīt, ka viņa nodarīto zaudējumu daļēji ir atzinusi.

Domāju, ka tiesai pirms sprieduma pasludināšanas ir jāpārliecinās, vai pastāv pierādījumi, ka īpašnieces darbības ir tiešā veidā ietekmējušas avārijas rašanos. Jāatzīmē, ka apdrošināšanas kompānijas vēstulē, kurā tiek prasīts apmaksāt zaudējumu regresa kārtībā, nav nekādu norāžu par īpašnieces darbībām, kas izraisījušas zaudējumus apdrošinātajam dzīvoklim, līdz ar to tiesai nav pamata apspriest dzīvokļa īpašnieces prettiesiskās darbības. Arī apsaimniekošanas uzņēmuma speciālisti, noformējot aktu par saliešanu, nav norādījuši nekādas dzīvokļa īpašnieces darbības, kas izraisījušas minēto avāriju.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!