Viss kas jāzin par savu māju!

Komunālais departaments meklē siltuma zudumus Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 20 novembris 2008 00:00

Tuvojoties ziemai, Rīgas domes Komunālā departamenta darbinieki veica dzīvojamo ēku apsekošanu, lai noskaidrotu, kāpēc vienas mājas iemītnieki maksā par siltumu vairāk nekā kaimiņi no līdzīgas mājas tajā pašā rajonā. Šādu jautājumu bieži vien speciālistiem uzdod arī paši rīdzinieki. Tā kā optimizēt izmaksas ir iespējams, tikai zinot siltuma zudumu iemeslus, energoapgādes nodaļas eksperti devās tieši uz notikuma vietu. Viņi apsekoja vairāk nekā 20 ēku un konstatēja, ka daudzviet zudumus var novērst, bet daļai iedzīvotāju arī turpmāk būs jāsamierinās ar lieliem rēķiniem.

Par pārbaudes rezultātiem stāsta Rīgas domes Komunālās saimniecības pārvaldes energoapgādes nodaļas galvenā enerģētiķe Silvija Mišurova.

– Rīgas apsaimniekošanas organizācijas ir iesniegušas mums datus par mājokļiem, kuros iepriekšējā apkures sezonā bija augstākās apkurināšanas izmaksas. No šī saraksta tika izraudzītas apsekojamās ēkas, pavisam divdesmit četras.

– Tātad apsekojāt mājas, kuras ir sliktā tehniskā stāvoklī?

– Siltuma zudumi ne vienmēr ir atkarīgi no mājas tehniskā stāvokļa. Ieejot jebkurā pagrabā, uzreiz redzējām, ka siltummezgls ir kārtībā. Visur telpās bija ielikti labi logi, žurnāli aizpildīti. Izdevās konstatēt tikai sīkas nepilnības. Teiksim, dažās mājās nepieciešams atjaunot komunikāciju siltumizolāciju, ko noplēsuši kaķi. Slikti ir tas, ka, iztukšojot siltummezglus, sistēmas ūdens tiek liets uz grīdas, jo apsaimniekotājam nav šļūtenes, lai ūdeni varētu novadīt uz ēkas pagalmu. Tie faktiski arī ir vienīgie iebildumi attiecībā uz siltummezgliem.

– Vai apkures sistēmas tāpat ir labā stāvoklī?

– Ar tām ir daudz bēdīgāk. “Rīgas siltums” savos hidrauliskās pārbaudes aktos norāda, ka daudzās ēkās uzņēmums vairs negarantē šo sistēmu bezavārijas darbību, jo ir beidzies normatīvajos aktos noteiktais cauruļvadu, armatūras, sildķermeņu kalpošanas laiks. Un tas vēl nav viss. Nākamā problēma, ko atzīmē paši apsaimniekotāji, ir tā, ka pilsētā ir plaši izvērsta sildķermeņu patvaļīga nomaiņa dzīvokļos. Iedzīvotāji uzliek radiatorus ar lielākām sildvirsmām, kas izjauc hidraulisko un siltumtehnisko līdzsvaru ēkās.

– Un tādēļ palielinās mūsu rēķini par apkuri?

– Pēc apsekošanas mēģinājām analizēt šīs parādības iemeslus. Lielākas izmaksas ir mazstāvu un mazdzīvokļu ēkām. Un tā tas arī paliks, jo tur ārsienu laukumu ar lieliem siltuma zudumiem attiecība pret vienu ēkas apkures kvadrātmetru ir lielāka nekā daudzstāvu daudzdzīvokļu mājām. Tāpat lielāki siltuma zudumi būs kopmītņu tipa ēkās. Tur ir gari gaiteņi, palielinātas kopplatības, līdz ar to uz vienu dzīvokļa kvadrātmetru iznāk vairāk apkurināmās kopplatības, tāpēc arī maksa par apkuri ir lielāka.

– Ir dzirdēts, ka dārgāk siltums izmaksā tiem iedzīvotājiem, kuru mājokļus agrāk apsildīja individuālās cietā kurināmā katlumājas. Kāpēc tā?

– Šajās ēkās ir palielinātas sildvirsmas sildķermeņiem, lielāki cauruļvadu diametri. Šeit sūdzību par pakalpojuma kvalitāti ir mazāk, jo dzīvokļi tiek apkurināti intensīvi (pēc pārejas uz “Rīgas siltuma” pakalpojumiem vecās jaudīgās apkures sistēmas netika mainītas). Temperatūra telpās ir laba, pat augstāka par vidējo, un izmaksas arī! Samazināt tās var, tikai un vienīgi samazinot patērētās siltumenerģijas daudzumu.

– Kā ir ar ēkām, kurās ir lielas komercplatības?

– Arī tur ir augsta maksa par apkuri. Domāju, ka proporcija starp maksu iedzīvotājiem un nedzīvojamo platību īrniekiem tiek noteikta ne pārāk korekti. Minēšu tikai vienu piemēru: pagājušajā gadā kādā namā Dzirnavu ielā kafejnīca un veikals aizņēma 38,8% no platības, bet maksāja tikai par 5% no patērētās siltumenerģijas daudzuma. Šī problēma vēl gaida risinājumu.

Tagi:
 
© 2012 Darīsim KOPĀ!