Viss kas jāzin par savu māju!

Ja dzīvoklī ir gāzes plīts! Drukāt E-pasts
Svētdiena, 26 augusts 2012 12:25

Tagad grūti iedomāties dzīvokli bez gāzes plīts: uzņēmumam Latvijas gāze visā valstī ir vairāk nekā 280 tūkstoši individuālo klientu. Visaptveroša gazifikācija Latvijā sākās gandrīz pirms simt gadiem, bet daudzi cilvēki vēl šobaltdien nezina, ko darīt gāzes noplūdes gadījumā un kādu bezmaksas palīdzību no gāzes dienesta viņi var saņemt.

Sodīta par godīgumu

Redakcijā vērsās mūsu lasītāja Ilze: „Manā dzīvoklī notika gāzes noplūde. Tobrīd biju vannas istabā. Pirmais nepatīkamo smaku sajuta vecākais dēls un attapās aizgriezt gāzes krānu. Uzņēmuma Latvijas gāze avārijas brigāde ieradās ātri, un meistari paziņoja, ka pie visa vainīga gāzes plīts.”

Meistari Ilzes dzīvoklī noslēdza gāzi un ieteica doties uz veikalu pēc jaunas plīts vai pieteikt vecās remontu. Bez maksas plītis un citu iekārtu Latvijas gāze neremontē, paskaidroja meistari.

Mūsu lasītāja ir pamatīgi apvainojusies uz gāzes piegādātāju. „Es biju tik apzinīga, ka nekavējoties paziņoju par gāzes smaku dzīvoklī, bet iznāk, ka par savu godīgumu esmu sodīta. Mūsu ģimenei nav naudas jaunas gāzes plīts iegādei vai vecās remontam, tāpēc jau otro nedēļu sēžam bez gāzes. Piedevām uzņēmums pārstāvji brīdināja, ka gāzes pieslēgšana pēc jaunas plīts iegādes maksās 26 latus. Vai tas ir taisnīgi?”

Palūdzām uzņēmuma Latvijas gāze avārijas dienesta vadītāju Dmitriju Ohotski pastāstīt, kādu palīdzību viņa padotie sniedz iedzīvotājiem. Dmitrijam uz jautājumiem atbildēt palīdzēja Gāzes apgādes iekšējās sistēmas dienesta vadītājs Ralfs Kalnenieks.

Domājām, ka gāze, izrādījās – kāposti

– Sāksim ar galveno jautājumu: kā rīkoties, ja dzīvoklī notikusi gāzes noplūde?

– Vispirmām kārtām jānoslēdz ventilis pirms skaitītāja, lai nepieļautu tālāku noplūdi, pēc tam jāsāk telpas vēdināšana. Tad pa tālruni 114 jāizsauc Latvijas gāzes avārijas dienests un pašiem jāpamet telpa, kur notikusi noplūde, – uzskaita Dmitrijs Ohotskis.

– Un vēl – nedrīkst ieslēgt vai izslēgt elektroaparātus un gaismu, lai nerastos dzirkstele un nenotiktu eksplozija, – papildina Ralfs Kalnenieks. – Līdz Latvijas gāzes avārijas dienesta ierašanās brīdim visiem aparātiem dzīvoklī jāpaliek tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms gāzes noplūdes sākšanās.

– Vai uzņēmuma avārijas dienests bieži saņem paziņojumus par gāzes smaku dzīvoklī?

– Katru dienu, – saka Dmitrijs. – Rīgā un Rīgas rajonā diennaktī tādu izsaukumu ir ap trīsdesmit. Jā, ne jau visi ir pamatoti, bieži vien cilvēki gāzes smaku jauc ar vārītu sīpolu, skābu kāpostu un sadzīves ķīmijas izstrādājumu aromātiem (parasta lieta mājās ar atkritumu vadu). Bet iesaku šaubu gadījumā tomēr izsaukt brigādi. Meistari uz izsaukuma vietu brauc un gāzes vadu pārbauda bez maksas.

– Kas izraisa īstu gāzes noplūdi daudzdzīvokļu mājās?

– Parasti noplūde notiek gāzes vada vītņu savienojumos, piemēram, tur, kur dzīvoklī ierīkots ventilis pirms skaitītāja. Šī gāzes vada detaļa visbiežāk tiek kustināta un nodilst.

– Kam jālabo gāzes vada ventilis dzīvoklī?

– Vispār jau Latvijas gāze apkalpo gāzes vadu līdz ievadkrānam mājas ārpusē, ja vien līgumā ar mājas īpašnieku nav paredzēts citādi. Tur mūsu atbildības zona beidzas, par mājas iekšējiem tīkliem atbild pats saimnieks. Daudzdzīvokļu mājās tā ir dzīvokļu īpašnieku biedrība un tās izraudzīts pārvaldnieks.

– Vai tas nozīmē, ka pārvaldniekam vai mājas īpašniekam jāveic iekšējā gāzes vada tehniskā apkope?

– Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā teikts, ka gāzes vada tehnisko apkopi drīkst veikt tikai sertificēts speciālists un mājai jānoslēdz līgums ar tādu speciālistu. Tas ir ļoti svarīgi mājas iemītnieku drošībai.

Ko darīt, ja ož pēc gāzes?

Dabasgāzes noplūdes gadījumā nekavējoties izsauciet AS Latvijas gāze avārijas dienestu pa tālruni 114!

Sašķidrinātās ogļūdeņražu gāzes noplūdes gadījumā nekavējoties zvaniet Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam pa tālruni 112!

Nelietojiet atklātu uguni!

Sajūtot gāzes smaku, vēdiniet telpu, bet raugieties, lai caurvējš neaizsistu logus vai durvis, jo tā var rasties dzirkstele, kas izraisīs sprādzienu!

Pametiet telpu un gaidiet avārijas brigādi ārpusē!

Lai meistars parāda apliecību!

– Kas atbild par gāzes komunikāciju stāvokli un remontu dzīvokļos?

– Par gāzes iekārtu un atsevišķa dzīvokļa īpašuma sienās esošo gāzes vadu remontu atbildīgs ir pats dzīvokļa saimnieks.

– Lūdzu, sīkāk! Ja gāzes ventilis manā dzīvoklī ir nolietojies, kas maksās par tā remontu?

– Būtībā par ventiļa remontu jāmaksā mājokļa īpašniekam, bet praksē uzņēmuma Latvijas gāze avārijas dienests bez maksas veic dzīvokļu gāzes vados sīkus remontdarbus, ja nav nepieciešamas rezerves daļas. Mēs nevaram bez maksas salabot gāzes plīti vai apkures katlu, jo tur gandrīz noteikti būs jāmaina kādi mezgli. Bet atkārtoju: sīkus defektus iekšējos tīklos mēs novēršam bez papildu samaksas.

– Vai ventili dzīvoklī nomainīsiet par velti?

– Jā. Drošības apsvērumu dēļ izrādām cilvēkiem pretimnākšanu. Ventilis ir tā svarīgākā detaļa, kas paver iespēju dzīvokļa īpašniekam vajadzības gadījumā noslēgt gāzi un lokalizēt noplūdi. Mēs esam ieinteresēti, lai tas būtu kārtībā, jo, ja atklājas, ka ventilis nav aizgriežams, var notikt nelaime.

– Reizi piecos gados Latvijas gāzes darbinieki veic gāzes iekārtu profilaktiskās apskates dzīvokļos, – piebilst Ralfs Kalnenieks. – Ja cilvēki ielaidīs meistarus dzīvoklī, mēs noteikti atklāsim un novērsīsim ventiļa bojājumus. Diemžēl viens otrs nevēlas atvērt durvis, un tad arī var rasties problēmas ar bīstamām sekām.

– Cilvēki gluži vienkārši baidās no nepazīstamiem meistariem.

– Piekrītu. Bet mūs var viegli atšķirt no blēžiem: Latvijas gāzes meistariem ir īpaši formas tērpi un apliecības. Plus iespējams piezvanīt pa Latvijas gāzes informatīvo tālruni 155 un noskaidrot, vai jūsu mājā ir plānota gāzes iekārtu pārbaude. Bet īstenībā katrā mājā dažas dienas pirms inspekcijas tiek izlikts attiecīgs paziņojums.

Noplūdes cēlonis – nelikumīgi veikta iezemēšana

– Kāda lasītāja pavēstīja, ka dzīvoklī gandrīz notikusi eksplozija, jo bija pārdegusi gāzes plīts šļūtene. Kāpēc notiek tādas avārijas?

– Viens no iespējamiem iemesliem ir bojātu elektroaparātu iezemēšana uz gāzes vada. Nelaime tā, ka pie mums cilvēki uzskata sevi par dižiem speciālistiem un paši cenšas labot elektroinstalāciju. Daži uzmet iezemējumu gāzes vadam. Tāda rīcība var kaitēt kaimiņiem vai novest pie sprādziena.

– Kā uzzināt, vai kaimiņš savus elektroaparātus nav iezemējis pie kopējā gāzes vada?

– Ja godīgi, tad nekādi. Bet, ja jūs saņemat vieglus strāvas triecienus no plīts (vai vannas, ja iezemējums uzmests ūdensvadam), tad ir iegansts vērsties pie pārvaldnieka un pieprasīt pārbaudi.

Latvijas gāzes avārijas dienests var atklāt nelikumīgu iezemējumu?

– Nē, tas jādara ar multimetru bruņotam namu pārvaldes elektriķim.

Uzmanīgi ar skaitītāju!

– Kādas kļūdas pieļauj dzīvokļu īpašnieki gāzes iekārtu ekspluatācijas procesā?

– Celtnieki un dzīvokļu remontētāji bieži vien ierosina pārvietot gāzes skaitītāju. Un tas notiek šādi: „Kāda jēga jums aicināt sertificētu meistaru, mēs šo darbu paveiksim lētāk!” Bet 90% gadījumu tādi patvaļīgi pārveidojumi noved pie gāzes noplūdes. Mājokļu saimnieki ir spiesti izsaukt mūsu dienestu un maksāt par remontu.

– Nauda būtu pusbēda, ka tik nav sprādziena...

– Vēl viena nepatīkama kļūda – plombas noraušana gāzes skaitītājam. Pārvietojot mēraparātu, dzīvokļa remontētāji maz raizējas par mūsu plombu saglabāšanu, jo savu naudu saņems tā vai tā, bet pēc tam tā putra būs jāizstrebj dzīvokļa īpašniekam. Saskaņā ar līgumu iedzīvotāji par norautajām plombām maksā Latvijas gāzei prāvus naudas sodus.

No vēstures

Pirmā nepilnīgas konstrukcijas gāzes plīts parādījās Parīzē 1837. gadā, to radīja kāds vīrs vārdā de Merle. 1848. gadā cits izgudrotājs – d’Elsners to pilnveidoja. Bet vispilnīgāko, tagadējai gāzes plītij tuvu ierīci 1857. gadā radīja Rožē de Bovuārs, kuru arī uzskata par mūsdienu gāzes plīts izgudrotāju, jo principā viņa konstrukcija ir saglabājusies vēl šobaltdien. Plīts apraksts, zīmējums un lietošanas instrukcija bija publicēti žurnālā „Le Monde illustre” 1857. gada 23. maijā, un šī diena arī oficiāli atzīta par gāzes plīts dzimšanas dienu.

Bet nu – par „avārijas” cenām

– Sertificēta speciālista uzaicināšana pieslēgt gāzes plīti vai pārvietot skaitītāju maksā ļoti dārgi, tāpēc cilvēki aicina palīgā dažādus haltūristus.

– Ja plīti pieslēdz Latvijas gāzes meistars, par to jāmaksā 26–27 lati, – iebilst Ralfs Kalnenieks. – Šai summā ietilpst 12 latu vērtas drošas elastīgās šļūtenes pievienošana. Bet šļūteni pakalpojuma pasūtītājs pats var nopirkt specializētajā veikalā, un tad plīts pieslēgšana izmaksās 14 latus. Tā nu gan nav nekāda astronomiskā summa!

– Cik maksā gāzes skaitītāja pārvietošana?

– Bāzes cena ir ap 70 latiem, tā var mainīties atkarībā no tā, cik tālu skaitītājs jāpārvieto. Vienkāršajam patērētājam var likties, ka tas ir dārgi, bet spriediet paši: par šo naudu Latvijas gāze dod garantiju darbam un sola iedzīvotājiem pilnīgu drošību. Gāzes iekārtu ekspluatācijā drošība ir pats svarīgākais jautājums.

Par gāzes pieslēgšanu pēc remonta – 26 lati

– Uz cik ilgu laiku uzņēmuma meistari var pārtraukt gāzes padevi dzīvoklī avārijas dēļ?

– Ja Latvijas gāze remontu veic saviem spēkiem, piemēram, maina ventili, padevi atjaunojam ātri, – teic Dmitrijs Ohotskis. – Cita lieta, ja bojāta dzīvokļa īpašnieka personiskā gāzes iekārta, piemēram, gāzes plīts. Tad mēs noslēdzam gāzi un sniedzam dzīvokļa īpašniekam ieteikumus remonta jautājumos. Tiklīdz viņš ar sertificēta speciālista palīdzību novērš noplūdi, mēs atjaunojam gāzes padevi.

– Mūsu lasītāja sūdzas, ka Latvijas gāzes meistari atteikušies bez maksas salabot plīti un gāzes padeves atjaunošana maksāšot 26 latus. Par ko tāda nauda?

– Paraudzīsimies uz šo situāciju no Latvijas gāzes viedokļa. Avārijas brigāde konstatē, ka dzīvoklī bojāta gāzes plīts. Dažus bojājumus uzņēmuma meistari var paši novērst, piemēram, nomainīt elastīgo šļūteni, bet tas maksās 12–14 latus. Ja saimnieks ir gatavs uzreiz samaksāt par remontu, mēs nenoslēdzam gāzes padevi dzīvoklī, novēršam bojājumu un dodamies prom. Bet, ja mēs nevaram salabot plīti vai saimnieks nav ar mieru maksāt, mūsu brigāde atslēdz gāzi, sastāda aktu un pamet notikuma vietu. Agrāk vai vēlāk īpašniekam nāksies nopirkt jaunu plīti vai salabot veco, pēc tam viņš atkal izsauks Latvijas gāzes meistaru, lai gāzi pieslēgtu. Tāda vizīte patiešām ir par maksu.

– Īsāk runājot, izdevīgāk ir vienoties ar avārijas dienestu turpat notikuma vietā?

– Visizdevīgāk ir zināt savas tiesības un pienākumus. Zināšanu trūkums bieži vien ļauni izjoko cilvēkus.

Vai laiks mainīt gāzes plīti?

– Vai bieži avārijas cēlonis ir vecās gāzes plītis?

– Es nelietotu jēdzienu „avārija”, jo tas paredz cietušos un materiālus zaudējumus. Sauksim to vienkārši par gāzes noplūdi. Jā, vecās plītis bieži ir noplūdes cēlonis. Mūsu sērijveida mājās daudzviet joprojām tiek lietotas pirms 40 gadiem uzstādītas plītis!

– Kā rīkojas avāriju dienests šādu noplūžu gadījumā?

– Mēs neko citu nevaram darīt, kā vien noslēgt gāzes padevi un sastādīt aktu par to, ka notikušā cēlonis ir absolūts plīts nolietojums.

– Dzīvokļu saimnieki sūdzas par šādu jūsu dienesta rīcību.

– Cilvēki tiešām pauž neapmierinātību: „Kā tad tā? Es godprātīgi izsaucu avārijas dienestu, lai nepieļautu sprādzienu, bet mani atstāj bez gāzes! Nākamreiz nevienu nesaukšu, lai viss iet gaisā!” Bet cilvēkam jāizlien no savas čaulas un jāsaprot, ka daudzdzīvokļu mājā viņa bojātās plīts dēļ var ciest desmitiem cilvēku. Iespējams, ka avārijas brigāde, atslēgdama no gāzes bojāto plīti, izglābj kādam dzīvību.

– Kādu gāzes plīti varam uzskatīt par vecu un nedrošu?

– Mūsdienu iekārtām paredzēts 8–10 gadu ilgs kalpošanas laiks. Ja plīts ir vecāka, jādomā par nomaiņu. Ne tāpēc, ka tā ir neglīta, bet gan tāpēc, ka jebkura aparatūra agrāk vai vēlāk pārstāj darboties.

– Turklāt vecajām plītīm nav drošības sistēmas, tā dēvētās gāzes kontroles, – precizē Ralfs Kalnenieks. – Šī sistēma ir īpaši noderīga, ja dzīvoklī ir mazi bērni vai veci cilvēki. Ja gāzi nejauši nodzēsīs caurvējš vai katla malai pāri plūstoša zupa, modernā plīts automātiski pārtrauks tās padevi. Jauna iekārta visādā ziņā ir drošāka par vecu.

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!