Viss kas jāzin par savu māju!

Ak, nelieto liftu? Vienalga maksā! Drukāt E-pasts
Trešdiena, 10 jūnijs 2009 00:00

Jautājums, vai pirmā un lielākoties arī otrā stāva iedzīvotājiem jāmaksā par lifta NElietošanu, izraisījis asu diskusiju Rīgā un Jūrmalā. Pēc jaunajiem noteikumiem – jā, jāmaksā visu dzīvokļu īpašniekiem. Viena otra namu pārvalde saudzē savus klientus un jauno aili rēķinos nav ierakstījušas. Bet namu pārvalde Pļavnieku nami bez liekas vilcināšanās maksu par lifta lietošanu pirmā stāva iedzīvotājiem rēķinā ierakstīja jau ziemā. Tauta pauda sašutumu. Mēs veicām pētījumu un noskaidrojām, ka šī problēma nav neatrisināma.

Par ko maksājam?

Rēķinus, kuros ailē „Liftu saimniecības uzturēšana” ierakstīti reāli lati un santīmi, Salnas ielas deviņstāvu mājas pirmā un otrā stāva dzīvokļu iemītniekiem piegādā jau sen. Pats par sevi saprotams, ka cilvēki ir neapmierināti! Ļaudis nevēlas maksāt par pakalpojumu, ko nekad neizmanto. Vēstulē redakcijai viņi tā arī raksta: pirmo stāvu iemītnieki liftu nekad nav lietojuši. Arī tie, kas dzīvo stāvu augstāk, pacelšanas mehānismu bez akūtas vajadzības nelieto, uzkāpt pa kāpnēm esot gan ātrāk, gan veselīgāk. Tāpēc ierakstu rēķinā, pret kuru iedrukāta maksa – viens lats un 10 santīmi, viņi uzskata par lieku.

Dažs labs varbūt iebildīs: vai ir vērts tāda nieka dēļ taisīt troksni? Ir vērts, uzskata iedzīvotāji. Pirmkārt, kas santīmu netaupīs, pie lata netiks. Otrkārt, kur tas redzēts – maksāt par pakalpojumu, ko neizmanto? Ja vadāmies pēc tā, ka lifts ir visu nama iemītnieku kopīpašums, atkal kaut kas neiet kopā: dzīvokļu privatizācijas papīros Salnas ielas nama pirmā un otrā stāva iemītniekiem pret ierakstu „Lifts” ir ievilkta svītriņa. Tas nozīmē, ka šo dzīvokļu īpašniekiem nepieder pacēlāja domājamās daļas. „Mēs atsakāmies maksāt,” saka iedzīvotāji. „Lai namu pārvalde sūdz mūs tiesā. Mēs nebaidāmies, jo esam pārliecināti, ka savu taisnību pierādīsim”.

Domājamās daļas un reālā nauda

– Maksu no pirmo stāvu iemītniekiem iekasējam tāpēc, ka lifts ir pieskaitāms daudzstāvu nama kopīpašumam, – strikti paziņoja namu pārvaldes Pļavnieku nami valdes priekšsēdētājs Normunds Čirksta. – Daudzdzīvokļu namos visu dzīvokļu īpašniekiem jāpiedalās kopīpašuma, tai skaitā lifta, uzturēšanā. Tādu kārtību nav izgudrojusi namu pārvalde, to diktē Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013 par kārtību, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Šajos noteikumos teikts, ka lifts ir mājas iedzīvotāju kopīpašums, tāpēc par to jāmaksā arī pirmā stāva iemītniekiem. Viņi maksā nevis par pakalpojumu, tas ir, lifta lietošanu, bet gan par tā apkalpošanu. Dzīvokļa rēķinā tā arī ierakstīts – „Lifta apkalpošana”.

Jā, MK noteikumos Nr. 1013 ir norādīts, ka visu dzīvokļu īpašnieki ir noslēguši pirkuma - pārdevuma līgumus, kuros ierakstīta ne tikai dzīvokļa platība kvadrātmetros, bet arī tā dēvētās kopīpašuma domājamās daļas. Tā ir mājas vai teritorijas daļa, kas virtuāli pieder privatizētā dzīvokļa īpašniekam (bet kur tā atrodas, to grūti pateikt). Pie kopīpašuma pieder kāpņu telpas, jumti, ārsienas, pagrabi, komunikācijas, teritorija. Un lifti.

Risinājums tomēr ir!

Vai iespējams mainīt situāciju? Ir iespējams, uzskata namu pārvaldē un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā. PTAC speciāliste Sanita Biksiniece apgalvo, ka iedzīvotājiem ir likumiska izeja, tikai problēma jārisina visiem mājas iedzīvotājiem kopīgi.

– Pirmo stāvu dzīvokļu saimniekiem jāierosina sasaukt dzīvokļu īpašnieku kopsapulci un jāizvirza jautājums par to, kā turpmāk tiks maksāts par liftu, – uzskata Sanita Biksiniece. – Kopējā balsojumā īpašnieku kopsapulce var pieņemt lēmumu atbrīvot pirmo stāvu iemītniekus no maksas par liftu. Pietiek, ja tam piekrīt 50% dzīvokļu saimnieku plus viena balss. Taču jāņem vērā, ka summa, ko nesamaksās apakšējo stāvu iemītnieki, tiks sadalīta uz augšējo stāvu dzīvokļiem.

– Daudzi rajona iedzīvotāji jau pieņēmuši tādu lēmumu, – apstiprina Normunds Čirksta. – Mājas vecākajam pietiek atnākt uz namu pārvaldi ar iesniegumu, ko parakstījusi lielākā daļa mājas dzīvokļu īpašnieku, un maksa par liftu tiks pārrēķināta. Mēs automātiski sāksim aprēķināt maksu atbilstoši kopsapulces lēmumam. Aptuveni 15 tādu rīkojumu jau esmu parakstījis. Nav nekādu problēmu! Augšējo stāvu iemītnieki ir visnotaļ saprotoši un atsaucīgi, viņi atbrīvo apakšējo stāvu kaimiņus no maksājuma, lai gan pašiem katru mēnesi nākas atdot namu pārvaldei par 15 santīmiem (ja no maksas atbrīvoti tikai pirmā stāva iemītnieki) vai par 30 santīmiem vairāk (ja „atbrīvoti” divi stāvi).

Rakstiet vēstules

– Kardināli kaut ko mainīt pašreizējā situācijā mēs nevaram, – ar nožēlu sacīja Sanita Biksiniece. – Ministru kabinets noteikumus ir pieņēmis, un tie jāpilda. Mēs vērsāmies Ekonomikas ministrijā ar lūgumu mainīt attiecīgo normu, bet mums atbildēja, ka, atceļot šo noteikumu, nākamais būs jautājums, kas maksās par mājas jumtu. Pēc tādas loģikas var iznākt, ka par jumta remontu vajag maksāt tikai pēdējā stāva iedzīvotājiem. Tāds reizēm ir domāšanas līmenis.

Čirkstas kungs arī uzskata, ka Ministru kabinets šajā jautājumā pieļāvis kļūdu.

– Mēs pat uzrakstījām vēstuli ar lūgumu izdarīt grozījumus noteikumu projektā, bet atbilde bija noraidoša, – viņš sacīja.

Tagad Sanita Biksiniece iesaka pie spalvas ķerties pašiem iedzīvotājiem:

– Vajag rakstīt Ekonomikas ministrijai un izdarīt spiedienu uz ierēdņiem, izskaidrot viņiem dzīvokļu īpašnieku problēmu. Viņiem taču vajadzētu uzklausīt tautas domas!

Ministrija turas pretī

Ekonomikas ministrija pieturas pie cita viedokļa. Vismaz mēs uz savu pieprasījumu saņēmām formālu un neko neizsakošu atbildi.

– Jā, pirmā stāva dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem par liftu jāmaksā tāpat kā visiem pārējiem, jo tā ir daļa no kopīpašuma, – apstiprināja ministrijas sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Pēc Urpenas kundzes teiktā, tāda pati prasība ietverta likumā „Par dzīvokļa īpašumu”. Saskaņā ar likumu dzīvokļa īpašniekam bez paša dzīvokļa (nedzīvojamās telpas vai mākslinieka darbnīcas) vienmēr pieder arī kopīpašuma, tai skaitā lifta kā no mājas ekspluatācijas funkcionāli nenošķirama elementa, domājamā daļa. (Starp citu, jūsu īpašumam piesaistīto domājamo daļu skaits ir norādīts privatizācijas dokumentos.)

Ar vārdu sakot, maksā ragā! Tomēr ministrijas formālās atbildes beigās ir piebilde: „Saskaņā ar likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 27.1. panta pirmo daļu tiesības noteikt citu kārtību norēķiniem par liftu ir tikai daudzdzīvokļu mājas dzīvokļu īpašnieku kopsapulcei”. Bet par to mēs jau stāstījām.

Tagi:
 
© 2012 Darīsim KOPĀ!