Viss kas jāzin par savu māju!

Caurules, kas nepievils Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 oktobris 2009 00:00

Daudzos Rīgas namos saglabājušies vecie ūdensva-di un kanalizācijas sistēmas. Šīs caurules iedzīvotājiem kalpojušas 40–50 gadu, bet reiz pienāk laiks komunikācijas atjaunot. Tādā gadījumā jāatrisina divi uzdevumi: jāatrod nauda ūdensvadu un kanalizācijas nomaiņai un jāizvēlas kvalitatīvas caurules, kas kalpos tikpat ilgi kā vecās, bet varbūt pat ilgāk.

Lai nebūtu plūdu!

Taupīt uz cauruļu rēķina ir bīstami. Ne velti Eiropas Savienība stingri reglamentē cauruļu kvalitāti jaunbūvēs. Tos pašus standartus vēlams ievērot, veicot remontu vecajās mājās.

Lasīt tālāk...
 
Ak, nelieto liftu? Vienalga maksā! Drukāt E-pasts
Trešdiena, 10 jūnijs 2009 00:00

Jautājums, vai pirmā un lielākoties arī otrā stāva iedzīvotājiem jāmaksā par lifta NElietošanu, izraisījis asu diskusiju Rīgā un Jūrmalā. Pēc jaunajiem noteikumiem – jā, jāmaksā visu dzīvokļu īpašniekiem. Viena otra namu pārvalde saudzē savus klientus un jauno aili rēķinos nav ierakstījušas. Bet namu pārvalde Pļavnieku nami bez liekas vilcināšanās maksu par lifta lietošanu pirmā stāva iedzīvotājiem rēķinā ierakstīja jau ziemā. Tauta pauda sašutumu. Mēs veicām pētījumu un noskaidrojām, ka šī problēma nav neatrisināma.

Par ko maksājam?

Rēķinus, kuros ailē „Liftu saimniecības uzturēšana” ierakstīti reāli lati un santīmi, Salnas ielas deviņstāvu mājas pirmā un otrā stāva dzīvokļu iemītniekiem piegādā jau sen. Pats par sevi saprotams, ka cilvēki ir neapmierināti! Ļaudis nevēlas maksāt par pakalpojumu, ko nekad neizmanto. Vēstulē redakcijai viņi tā arī raksta: pirmo stāvu iemītnieki liftu nekad nav lietojuši. Arī tie, kas dzīvo stāvu augstāk, pacelšanas mehānismu bez akūtas vajadzības nelieto, uzkāpt pa kāpnēm esot gan ātrāk, gan veselīgāk. Tāpēc ierakstu rēķinā, pret kuru iedrukāta maksa – viens lats un 10 santīmi, viņi uzskata par lieku.

Lasīt tālāk...
 
Cīņa ar vai par atkritumiem? Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk...
 
„Siltuma” pasi – katrai mājai Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Šogad mājas, kuru platība pārsniedz 1000 kvadrātmetru, sāks saņemt pases, protams, ne jau parastās, bet enerģijas pases. Tā noteicis Ministru kabinets. Pirmās rindā uz energoauditu uzaicinātas jaunbūves. Tām sekos lielie nami, ko izīrē vai pārdod. Pēc visa spriežot, nav palicis daudz laika arī līdz Latvijas dzīvojamā fonda vispārējai pārbaudei, jo ES prasības attiecībā uz energoefektivitāti ar katru gadu kļūst aizvien stingrākas! Pašreiz daudzstāvu nama energoaudits Rīgā izmaksā vidēji no 250 līdz 400 latiem. Mēs centāmies noskaidrot, vai tas ir to vērts

Iedzīvotāji novērtējuši domes programmu

Jau vairākus gadus Rīgas dome palīdz apmaksāt energoaudita procedūru galvaspilsētas namiem. Pieteikumus dalībai projektā parasti iesniedz ap simt daudzstāvu namu, bet pilsētai naudas pietiek tikai pāris desmitiem.

Ķieģeļu mājai Baltajā ielā Iļģuciemā laimējās iekļūt pašvaldības programmā. No mājas pašas līdzekļiem pārbaudei tika piešķirti 250 lati, vēl 100 piemaksāja dome. Nesen rezultātus apsprieda dzīvokļu īpašnieku informatīvā sanāksmē.

Lasīt tālāk...
 
Lai par „korekciju” maksā zaglēni! Drukāt E-pasts
Trešdiena, 20 maijs 2009 00:00

Žanna PRESA,
kompānijas Sanrems direktore

Pret ūdens zādzībām ir jācīnās, tas skaidrs visiem – gan apsaimniekotājiem, gan firmām, kas uzstāda skaitītājus un bieži saņem sev adresētus pārmetumus. Bet īpaši labi tas saprotams iedzīvotājiem, kuri no sava maciņa maksā par tā dēvēto „korekciju”.

Diemžēl, visi ar ūdens zudumiem saistītie risinājumi līdz šim Rīgā ir bijuši tīri formāli. Visā Latvijā turpina uzstādīt skaitītājus, uz kuriem var iedarboties ar magnētu. Turklāt novecojušie ūdens mērītāji maksā aptuveni tikpat, cik jaunās paaudzes skaitītāji.

Atklāšu noslēpumu: precīzie skaitītāji bez magnētiskās uzmavas, kurus nevar apmānīt, mājokļu īpašniekiem maksātu tikai divus līdz četrus latus dārgāk nekā vecie, savu laiku nokalpojušie aparāti, ko vairākumā gadījumu uzstāda mūsu dzīvokļos.

Lasīt tālāk...
 
Galvaspilsētā darbojas santehniķi – blēži Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Rīgā noticis kas ārkārtējs: atklājies, ka daļa firmu, kas apkalpo skaitītājus, veikli muļķo savus klientus. Noņemot ūdens mērītājus plānotajai pārbaudei, santehniķi patiesībā vilto verifikācijas sertifikātus un naudu iebāž sev kabatā. Pirmie tādi gadījumi atklāti vienlaikus Rīgas Kurzemes un Vidzemes priekšpilsētā. Krāpnieki ir atmaskoti un tuvākajā laikā tiks aicināti uz tiesu. Diemžēl speciālisti ir pamatoti nobažījušies, ka blēdību epidēmiju tas neapturēs. Lai sodītu bez izņēmuma visas negodīgās kompānijas, būs vajadzīga pilsētas un pat valdības iejaukšanās.

No haltūras līdz krāpšanai

– Lūk, – namu pārvaldes Juglas nami vadītājs Aleksandrs Pavlovskis noliek man priekšā divus skaitītāju verifikācijas sertifikātus, – tie ir viltojumi!

Pirms dažiem mēnešiem namu pārvalde izveidoja pati savu sanitārtehniķu brigādi, kas apkalpo skaitītājus dzīvokļos. Taču aizliegt namu pārvaldes teritorijā darboties arī komercfirmām Aleksandrs Pavlovskis nevar. Līdz šim viņam ir nācies samierināties ar nepatīkamajiem kaimiņiem, lai gan iebildumu pret „klaiņojošajiem santehniķiem” namu pārvaldniekam ir atliku likām. Viņi par saviem pakalpojumiem prasa nedaudz mazāk nekā municipālā apsaimniekošanas organizācija, bet par savu darbu nekādā veidā neuzņemas atbildību. Ja grib, uzliek skaitītāju šķībi, ja grib, iesmērē klientam ūdens mērītāju bez obligātās uzlīmes (ej un pārbaudi, vai uz mēraparāta tāda vispār ir bijusi). Bet tagad atklājies, ka situācija ir pavisam bēdīga: komercfirmas nevis vienkārši halturē, bet atklāti muļķo mūs.

Lasīt tālāk...
 
Viss jaunais ir labi aizmirsts vecais Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Mājas renovācija aptver daudz dažādu darbu. Iemītniekiem jāsagādā jauni logi un durvis, kopā ar celtniekiem jāpārbauda jumts, jānokāpj pagrabā un jāsaskaita caurules, kurām vajadzīga izolācija... Taču neviens neņemsies apstrīdēt, ka galvenais uzdevums tomēr ir ārsienu siltināšana. Ja tas netiek darīts, tad renovācija nav nekāda renovācija! Un tieši šajā posmā daudzi iedzīvotāji apjūk: ārējo siltinātāju Latvijā ir ļoti daudz, kā izvēlēties vispiemērotāko?

Kopš mūsu avīzes pirmā numura esam izvirzījuši mērķi konsekventi iepazīstināt lasītājus ar dažādiem māju ārējai siltināšanai piemērotiem materiāliem. Jums jau ir stāstīts par modernajām nanotehnoloģijām, kas siltinātājus pārvērš par kaut ko krāsai līdzīgu: uzzied tādu uz sienas – un gatavs! Pēc tam stāstījām par materiālu KRITERM, kas māju ietērpj kā kažokā. Bet tie visi ir tirgus jaunumi. Spriest par šo materiālu efektivitāti pagaidām ir grūti, jo Latvijā tos sāka lietot nesen. Tāpēc šoreiz nolēmām pastāstīt par pašu klasiskāko siltinātāju – putu polistirolu.

Vecais labais putu polistirols ir sekmīgi lietots gan pirms desmit, gan divdesmit, gan visiem trīsdesmit gadiem. Siltināto māju iemītnieki it kā nežēlojas. Lai gan... Protams, žēlojas. Galvenais iebildums pret putu polistirolu agrāk bija tāds, ka ugunsgrēka laikā tas aizdegas viegli un ātri kā salmi, neatstājot lielas cerības uz mājas glābšanu. Turklāt degot tas izdalīja tik kodīgus melnus dūmus, ka viss rajons klepoja un šķaudīja. Bez tam putu polistirola pretinieki apgalvo, ka šim materiālam nav ilgs mūžs, pēc gadiem desmit tas zaudē daļu no izolācijas īpašībām.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 41 42 43 44 Nākamā > Beigas >>

42 lapa no 44
© 2012 Darīsim KOPĀ!