Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Auksti nebūs!

Iedzīvotāji nobalsoja par māju siltumapgādes sistēmu  pieslēgšanu centrālajiem siltumtīkliem, apsaimniekošanas uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs organizēja  būvdarbus un iedzīvotājiem deva iespēju norēķināties pa daļām.

Daudzdzīvokļu mājas Kartupeļu ielā 45 un Kartupeļu ielā 47 Rīgā  vēsturiski siltumenerģiju saņēma no parfimērijas rūpnīcas Dzintars katlumājas. Sākoties lielai nenoteiktībai, dzīvokļu īpašnieki nobalsoja par māju siltumapgādes pieslēgšanu pilsētas centralizētajiem siltumapgādes tīkliem. Šajā rudenī dzīvokļu īpašnieki pirmo reizi siltumu saņēma no uzņēmuma Rīgas siltums ar fiksētiem tarifiem.

Rūpnīca atteicās no apsaimniekošanas

Abas daudzstāvu ēkas Kartupeļu ielā tika uzbūvētas pēc oriģināliem projektiem rūpnīcas Dzintars darbinieku vajadzībām. Dzīvokļus jaunbūvēs saņēma cienījamākie uzņēmuma darbinieki ar stāžu, ne mazāku par 14 gadiem. Būvniecība beidzās 1990. gadā (par to liecina uzraksts uz mājas Kartupeļu ielā 47 galasienas), iedzīvotāji saņēma orderus un no 1994. gada sāka ievākties jaunajos dzīvokļos.

Mūsdienās šajās mājās joprojām dzīvo daudzi rūpnīcas Dzintars darbinieki – gan bijušie, gan esošie, tomēr no rūpnīcas katlumājas visi kopā nolēma atteikties. 

– Pirms aptuveni trim gadiem rūpnīcas Dzintars vadība mūs nostādīja fakta priekšā: rūpnīca vairs nenodarbosies ar darbiniekiem uzbūvēto māju apsaimniekošanu, – stāsta mājas Kartupeļu ielā 45 dzīvokļu īpašnieku pārstāvis Igors. – Dzīvokļu īpašniekiem nācās steidzami izvēlēties jaunu pārvaldnieku. Mēs sapulcējāmies kopā un nobalsojām par apsaimniekošanas uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs. Izrādījās, mūsu lēmums bija vairāk nekā savlaicīgs, jo pēc dažiem mēnešiem slavenajai rūpnīcai pasludināja bankrotu. Neviens nevarēja pateikt, cik ilgi uzņēmumam būs bankrotējuša uzņēmuma statuss un vai vecā katlumāja turpinās darbu. Tas dzīvokļu īpašniekus pamudināja ātrāk pieņemt lēmumu par savu māju pieslēgšanu pilsētas centralizētajiem siltumtīkliem.

Savas katlumājas plusi un mīnusi

No paša sākuma bija skaidrs, ka projekts nebūs vienkāršs. Tuvākais punkts, kur bija iespējama pieslēgšanās Rīgas siltuma maģistrālajai siltumtrasei, atradās blakus kvartālā. Lai sāktu darbus, nepietika tikai saņemt siltumtīklu tehniskos noteikumus, bet nācās izstrādāt dārgu pieslēguma projektu.

– Nepieciešamo dokumentu sagatavošana un saskaņošana aizņēma aptuveni divus gadus, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva. – Iedzīvotāji skaidri zināja, ko vēlas, un kopsapulcēs apstiprināja visas nepieciešamās tāmes.

Iedzīvotāji tiešām saprata, ka ar katlumājas darbu saistītie riski ir jānovērš. Ne velti šis jautājums ticis apspriests jau kopš tā laika, kad mājā Kartupeļu ielā 45 tika izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība Zaļie bērzi. Pirms divpadsmit gadiem biedrību vadīja Igors, tad arī viņš tika izpētījis visus iespējamos alternatīvas siltumapgādes piedāvājumus. 

– Es personīgi tikos ar uzņēmumiem, kuri piedāvāja iekārtas, lai siltumenerģiju ražotu, par kurināmo izmantojot gāzi, – viņš atceras. – Tapa skaidrs, ka mums uzreiz būs nepieciešami divi gāzes katli: galvenais un rezerves. Visu iekārtu cena sasniedza 100 000 eiro. Jā, pašiem sava gāzes apkures sistēma bija potenciāli izdevīga iedzīvotājiem, bet kā mīnusi jānosauc nepieciešamība uzreiz samaksāt milzīgu summu par iekārtām un turpmāk ieguldīt līdzekļus to uzturēšanā un remontā.

Vārdu sakot, no savas gāzes katlumājas dzīvokļu īpašnieki atteicās. Kad pienāca laiks, lūdza uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs organizēt pieslēgumu pilsētas centralizētajiem siltumtīkliem.

Pulcēt iedzīvotājus un iegūt atbalstu

Iedzīvotājus neapturēja fakts, ka rūpnīcai Dzintars pa to laiku bija radies jauns īpašnieks, kurš iegādājās iekārtas katlumājas modernizācijai un piedāvāja mājām līgumu par siltumenerģijas piegādi uz 10 gadiem, bet bija par vēlu – bijušo rūpnīcai piederošo māju pieslēgšanās projekts centrālajiem tīkliem jau bija uzsākts.

– Kas bija sarežģītākais, atskatoties uz paveiktajiem darbiem? – vaicājām mājas dzīvokļu īpašnieku pārstāvim.

– Bija grūti savākt iedzīvotājus un nodrošināt viņu atbalstu. Kopumā, ja mājā nav dzīvokļu īpašnieku biedrības, tad ir daudz grūtāk izvēlēties labu pārvaldnieku un pieņemt lēmumus par vajadzīgo darbu organizēšanu.

– Kā jautājumu risināšanā palīdz biedrības esamība?

– Biedrība disciplinē iedzīvotājus, turklāt tieši tā var pieņemt atsevišķus lēmumus par mājas pārvaldīšanu.

– Bez dzīvokļu īpašnieku kopsapulces?

– Ja jautājums ir nopietns un attiecas uz finanšu ieguldījumiem, mēs to noteikti izvirzām kopsapulcei. Piemēram, mājā ir aktuāls jautājums par iekšējo komunikāciju nomaiņu. Vecie ūdensvadi ir tik aizauguši, ka to diametrs ir sērkociņa izmērā. Cieš atsevišķu dzīvokļu ūdensapgādes kvalitāte. Pirms vērienīgas komunikāciju nomaiņas mājas uzkrājuma līdzekļi ir jāiegulda projekta izstrādē. Tā kā runa ir par nopietnu summu, lēmumu pieņem dzīvokļu īpašnieku kopsapulce.

– Daudzi jūsu mājas iedzīvotāji strādāja rūpnīcā Dzintars. Vai tas palīdz pieņemt kopīgos lēmumus?

– Jā, protams. Piemēram, mums bija vieglāk pārliecināt kaimiņus par nepieciešamību izveidot īpašnieku biedrību.

– Iedzīvotāji ir gatavi ieguldīt naudu remontos?

– Jā, bet, lai tas notiktu, mājas vecākajam jāprot izskaidrot atdevi no šiem ieguldījumiem.

– Kādi ir nākotnes plāni jūsu mājai?   

– Domājam par to, lai pagalmā ieviestu automašīnu novietošanu ar caurlaidēm, izlemtu pagrabu izmantošanas jautājumu. Protams, ļoti aktuāls ir jautājums par komunikāciju nomaiņu.

– Vai mājai pietiek līdzekļu visiem šiem darbiem? 

– Uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs piekrita mums izveidot trīs gadu atmaksas grafiku līdzekļiem, kurus iztērējām darbiem, lai pieslēgtos centralizētajiem siltumtīkliem. Patlaban mēs apmaksājam jau paveiktos darbus un veidojam uzkrājumus nākotnei. Faktiski mēs ieguldām mājas remontā vairāk līdzekļu, nekā ir mūsu uzkrājuma  kontā. Šajā ziņā sadarbība ar uzņēmumu Rīgas namu apsaimniekotājs mums ir ļoti izdevīga, jo apsaimniekotājs mūs labprāt atbalsta.

Stāsta mājas pārvaldnieks

„Senāk, kad mājas Kartupeļu ielā 45 un 47 siltumenerģiju saņēma no rūpnīcas Dzintars katlumājas, siltuma piegādei tika izmantota gaisa siltumtrase. Tas nozīmē, ka siltumenerģijas zudumi bija milzīgi, bet tarifs – augsts. Saņemot dzīvokļu īpašnieku lūgumu organizēt māju pieslēgšanu centrālajai siltumapgādei, esam ieguldījuši daudz laika un spēku dokumentu noformēšanā un nepieciešamo īpašnieku sapulču organizēšanā. Rezultātā viss iecerētais izdevās, turklāt darbu gaitā varējām saglabāt pat zaļos stādījumus pie mājām.

Pieslēgums izmaksāja aptuveni 50 000 eiro. Tā kā pašiem iedzīvotājiem nebija pietiekami daudz uzkrājumu, uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs izsniedza līdzekļus aizdevumā un deva iedzīvotajiem iespēju pakāpeniski norēķināties trīs gadu periodā.”

Igors Trubko, apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs

Rīgas siltums apmaksāja 60% no  jauno siltumtīklu izmaksām!

Par to, cik grūti daudzdzīvokļu mājai pieslēgties centrālajai siltumapgādei, stāsta uzņēmuma Rīgas siltums pārstāve Laura Rence.

– Cik garu cauruļvadu nācās izbūvēt, lai mājām Kartupeļu ielā 45 un Kartupeļu ielā 47 nodrošinātu pieslēgumu pilsētas siltumtīkliem?

– Tam bija nepieciešams izbūvēt 222 metrus garu tīkla atzaru.

– Kā Rīgas siltums atbalstīja šo projektu?  

– Māju apsaimniekotājs AS Rīgas namu apsaimniekotājs dzīvokļu īpašnieku vārdā ar Rīgas siltumu noslēdza ilgtermiņa investīciju līgumu. Saskaņā ar šo līgumu 60% no kopējām siltumtīklu būvniecības izmaksām finansēja mūsu uzņēmums. Vēlos uzsvērt, ka Rīgas siltums rīdziniekiem piedāvā izdevīgus nosacījumus, lai ierīkotu pieslēgumu centrālajai siltumapgādei. Pieslēgums pilsētas siltumtīkliem prasa minimālus ieguldījumus, salīdzinot ar sākotnējām izmaksām alternatīvo apkures sistēmu ierīkošanai, uzturēšanai un apkopei.

– Kurš veica būvdarbus un pieslēdza mājas centrālajiem siltumtīkliem?

– Par jauna siltumtīklu iecirkņa būvniecību atbild Rīgas siltums, izņemot asfalta seguma atjaunošanas darbus. Mūsu darba daļa aizņēma mēnesi.

– Ar ko jāsāk tiem rīdziniekiem, kuri savu daudzdzīvokļu māju vēlas pieslēgt centrālajiem siltumtīkliem?

– Visas darbības, kas nepieciešamas šāda projekta sagatavošanai, var veikt distancēti. Vispirms Rīgas siltums pēc ēkas īpašnieka vai tā pārvaldnieka pieprasījuma sagatavo tehniskos noteikumus ēkas pieslēgšanai centrālajai siltumapgādei. Tālāk pārvaldnieks pasūta būvprojektu, ko iesniedz Rīgas siltumam. Pēc tam Rīgas siltums organizē būvdarbus.

– Daudz māju izmanto iespēju pieslēgties centralizētajiem siltumtīkliem?

– Patīkami, ka pieslēgumu bilance Rīgas siltuma tīkliem saglabā pozitīvu tendenci, tas ir, mēs pievienojam vairāk patērētāju nekā izslēdzam. Jāatzīst, ka klienti arvien retāk atsakās no centrālās siltumapgādes pakalpojumiem. Ja atslēgšanās tomēr notiek, tad tā lielākoties ir īstermiņa: uz mājas renovācijas, pārbūves vai restaurācijas laiku. Beidzamajā laikā mēs esam pieslēguši gan lielus tirdzniecības centrus, gan daudzdzīvokļu māju kvartālus.

Ikgadējā jauno klientu pieslēguma jauda ir aptuveni 20 MW. Sanāk, ka beidzamo piecu gadu laikā jaunu klientu pieslēguma jauda ir 100 MW. To var salīdzināt ar kopējo siltumenerģijas patēriņu Rīgas pilsētas Ziepniekkalna apkaimē. Tikpat daudz siltumenerģijas no centrālajiem siltumtīkliem saņem visi Liepājas iedzīvotāji kopā.

Katru gadu aptuveni 10 ēkas no jauna pieslēdzas centrālajiem siltumtīkliem pēc pārbūves, renovācijas vai ilgstoša atslēguma vai arī izvēlas pilsētas siltumapgādi pirmo reizi. Šogad kā piemēru varu minēt mājas Miera ielā 2, Miera ielā 21, Miera ielā 23, Viļānu ielā 14 un Viļānu ielā 16.

Numuru arhīvs: spied un lasi!