Ernests Saulītis: „Sociālisma nebūs!”

Uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pagaidu valdes priekšsēdētājs stāsta, kā glābt rīdziniekus un viņu mājas

Pagājušā gada novembrī Ernests Saulītis kļuva par uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks pagaidu valdes priekšsēdētāju, līdz tam tādu pat amatu ieņēma citā krīzes skartā uzņēmumā – Rīgas satiksme. Kas mainīsies uzņēmuma pārvaldīto 4200 māju iedzīvotājiem, kuri ir nokaitināti un neapmierināti ar apkalpojošās organizācijas darbu?

„Ar iestādes darbu neesmu apmierināts!”

Ernests Saulītis sarunā atzīstas, ka ir ne tikai uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks vadītājs, bet arī šī uzņēmuma klients.

– Kā rīdzinieks ar uzņēmuma darbu esmu ļoti neapmierināts, – viņš atzīstas, – taču ne tādēļ man uzticēja vadītāja posteni.

– Iepriekšējā uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks valde tika atstādināta. Kādā stāvoklī jūs pārņēmāt uzņēmumu, kad kļuvāt par vadītāju?

– Iepriekšējā valde pieļāva būtiskas kļūdas iepirkumu organizēšanā remontdarbu veikšanai savu klientu mājās. Viņu mēģinājumi glābt situāciju beidzamo mēnešu laikā neizskatījās īpaši pārliecinoši. Tagad mēs situāciju mēģināsim labot.

– Rīdzinieki visbiežāk sūdzas, ka Rīgas namu pārvaldnieks remontdarbiem, piemēram, jumta vai stāvvadu nomaiņai, piedāvāja būtiski augstākas cenas nekā vidējās cenas tirgū. Vai tas bija saistīts ar slikti strādājošo iepirkumu sistēmu?

– Tieši tā. Piemēram, līdz šim Rīgas namu pārvaldnieka stingrākais nosacījums pretendentam iepirkuma procedūrā bija prasība  spēt izpildīt visus vajadzīgos darbus. Es uzskatu, ka lielos iepirkumus vajadzētu dalīt daļās, kas arī nelieliem uzņēmumiem ļautu piedalīties konkursos un cīnīties par dalību tajos. Man rodas jautājumi par uzņēmuma iepirkuma speciālistu kvalifikāciju, kā arī vēlmi strādāt. Piekrītiet, ka vieglāk ir noslēgt vienu līgumu nekā piecus ar dažādiem uzņēmumiem.

Vai mājas drīkstēs veikt remontus uz trīspusēja līguma pamata?

– Kad jūs plānojat sākt situācijas uzlabošanu?

– Mēs jau plānojam iepirkumus 2020. gadam. Runa ir par iepirkumiem plānotajiem remontdarbiem ar mērķi tos padarīt lētākus un kvalitatīvākus.

– Kāda ir jūsu attieksme pret darbiem uz trīspusēja līguma pamata, kura ietvaros iedzīvotāji ar mērķi ietaupīt paši izvēlas darba veicēju?

– Tādi līgumi mums ne visai patīk. Tiem nepieciešama papildu kontrole, jo mums ir jāpārbauda, vai izvēlētais pretendents ir reģistrējies būvkomersantu reģistrā un cik adekvāta ir piedāvātā cena, bet trīspusēju līgumu sistēma vienalga ir atbal­stāma. Esam gatavi iedzīvotājiem palīdzēt veikt tipveida darbus, piemēram, mainīt stāvvadus vai logus koplietošanas telpās.

Cita lieta ir māju nesošo konstrukciju remontdarbi, kurus veikt uz trīspusēja līguma pamata nebūtu pieļaujams. Starp citu, tie pagaidām ir mani personīgie uzskati.

Ūdens uzskaite: kas maksās par papīra kvītīm?

– Rīgas namu pārvaldnieks ir atsācis papīra kvīšu izsūtīšanu dzīvokļu īpašniekiem ūdensskaitītāju rādījumu nodošanai (kvītis saņem tikai tie iedzīvotāji, kuri laikā no septembra līdz decembrim tās bija pieprasījuši filiālēs). Vai papīra kvīšu atcelšana septembrī un iedzīvotāju mocīšana bija jēgpilna?

– Uzskatu, ka šīs problēmas risināšanai uzņēmumam jau sen bija jāpaziņo, ka skaitītāju rādījuma nodošana papīra formātā ir maksas pakalpojums, cenu nosakot, piemēram, divi eiro. Taču nedrīkstam ignorēt to, ka Rīgas namu pārvaldnieka kapitāldaļu turētājs ir pilsētas pašvaldība, kura uzliek par pienākumu uzņēmumam veikt arī dažas sociālas funkcijas. Šajā situācijā pašvaldība uzskatīja, ka vismaz desmit tūkstošiem rīdzinieku ir jādod iespēja skaitītāju rādījumus nodot papīra formātā un pakalpojumam jābūt bez maksas.

Savukārt es atkātoju, ka uzņēmumam pakalpojums izmaksā ļoti dārgi. Uzņēmumam, gatavojot gada pārskatu un apstiprinot peļņu, nāksies lemt, kur ņemt naudu iepriekš minētā pakalpojuma nodrošināšanai.

– Jūs vēlaties šo jautājumu risināt skarbi?

– Mēs esam šī uzņēmuma valdē iecelti ar mērķi pārskatīt un pārbaudīt uzņēmuma iepriekšējo darbību un, pamatojoties uz secinājumiem, piedāvāt pareizos risinājumus.  Vai mūsu piedāvātie risinājumi patiks iedzīvotājiem – tas ir cits jautājums. Pateikšu īsi – sociālisma nav un nebūs.

Trīs mājas – joprojām bez apkures

– Decembra beigās Rīgā joprojām bija trīs jūsu apkalpotās mājas, kuras nebija pieslēgtas apkurei?

– Ja es nekļūdos, tad decembra beigās tik tiešām tās bija trīs mājas. Turklāt divām mājām parāds ir neliels – no 900 līdz 1400 eiro. Lēmumu par mājas pieslēgšanu apkurei pieņem nevis Rīgas namu pārvaldnieks, bet gan uzņēmums Rīgas siltums. Mēs kā apkalpojoša organizācija nevaram šo parādu maksāt dzīvokļu īpašnieku vietā, taču dzīvokļu īpašnieku kopība pie mums var vērsties ar lūgumu aizdevuma saņemšanai šī parāda dzēšanai.

– Avīzes veidotāji ir runājuši ar mājas iedzīvotājiem, kuri salst vienas kaimiņienes parāda dēļ, un īpašnieki principā atsakās maksāt savu naudu šīs negodīgās personas vietā.

– Arī mēs to nevaram darīt.

– Bet pirms diviem gadiem Rīgas namu pārvaldnieks siltuma piegādātājam apmaksāja visus parādus, lai mājas nepaliktu bez siltuma, kamēr pārvaldnieks cīnās ar parādniekiem.

– Tas notika laikā līdz 2017. gadam, kad pilsētā bija kopēja maksājumu uzskaite visām mājām. Tagad katras mājas maksājumu uzskaite ir atsevišķa.

Naudu pazaudēja Rīgas namu pārvaldnieks, bet ne iedzīvotāji?

– Kāds ir jūsu viedoklis par iedzīvotāju samaksātajiem 6 miljoniem eiro, kas palika slēgtajā PNB bankā?

– Bankai bija visas nepieciešamās atļaujas, lai strādātu Latvijā, tas nozīmē, ka valsts garantēja šīs kredītiestādes drošību. Vai tā nebija? Bija!

Savulaik Vecmīlgrāvī bija trīs PNB bankas filiāles, citas šajā rajonā vispār nedarbojās. Pēc ieraduma Vecmīlgrāvja iedzīvotāji komunālos maksājumus turpināja maksāt PNB bankā.

– Tas nozīmē, ka iepriekšējā uzņēmuma valde nav pieļāvusi kļūdu, par partneri izvēloties PNB banku?

– Apsverot visus šos aspektus, ir tikai viena absolūti droša vieta, kur glabāt naudu. Tā ir Valsts kase, bet šī iestāde par naudas glabāšanu no Rīgas namu pārvaldnieka gadā prasa aptuveni 20 tūkstošus eiro.

Ja mēs piekristu šādiem nosacījumiem, tiktu apēsta daļa remontdarbu uzkrājumu. Man ir idejas, kā radošāk risināt šo problēmu, bet tas nav šīsdienas jautājums.

– Tomēr, lūdzu, pastāstiet!

– Varam dzīvokļu īpašnieku kopībām organizēt katrai savu krājsabiedrību, kurā varētu piedalīties arī pašvaldība.

– Iepriekšējā valde ziņoja, ka slēgtajā bankā nez kāpēc glabāti galvenokārt tikai iedzīvotāju remontdarbu uzkrājumu līdzekļi…

– Kas par muļķībām. Tas bija konts, kurā iedzīvotāji maksāja rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem, to starpā arī remontdarbu uzkrājumiem paredzēto daļu. Tādā veidā lielākais zaudētājs ir uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks, nevis dzīvokļu īpašnieki, tādēļ nākamajā gadā uzņēmumam jāķeras pie uzkrājuma veidošanas, lai segtu šo zaudējumu. Jāatceras, ka mēs turpinām cīnīties par naudas atgūšanu un gatavojam bankai kreditora pretenziju.

– Vai šīs kompensācijas dēļ Rīgas namu pārvaldnieks paaugstinās maksu visiem rīdziniekiem?

– Lielu nepieciešamību es nesaskatu, turklāt apsaimniekošanas maksas noteikšanā mums ir saistošas normatīvo aktu prasības. Maksas pārskatīšana būs nepieciešama, jo uzņēmuma valde tika nomainīta pārāk vēlu, lai to paspētu veikt šajā gadā. Kad es analizēju izmaksu pozīcijas, man rodas jautājumi.

– Vai uzskatāt, ka pašreizējā apsaimniekošanas maksa uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks ir pārāk augsta vai tieši pretēji – ļoti zema?

– Tā ir adekvāta, jautājums ir tikai par maksas aprēķina metodiku.