„Kā mani izslēdza no kooperatīva”

Kā prast kritizēt pārvaldnieku un izvairīties no represijām?

2019. gada 1. janvārī spēkā stājās jaunais Kooperatīvo sabiedrību likums, kurā precizēti daudzi iepriekšējās redakcijas negludumi, taču ieviesti arī jauni punkti, kas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu biedru aktīvu darbošanos apgrūtina.

Uzdeva neērtus jautājumus

Nadeždas kundze avīzes redakcijā vērsās, lai noskaidrotu savas tiesības. Viņa ilgus gadus ir Rīgā zināma dzīvokļu īpašnieku kooperatīva biedre. Kooperatīvs apsaimnieko vairāk nekā 20 daudzdzīvokļu ēkas. Negaidīti sieviete ir uzzinājusi, ka ar kooperatīva valdes lēmumu ir izslēgta no biedru rindām. Tas nozīmē, ka viņai tiek liegta iespēja piedalīties un izteikties kooperatīva sapulcēs, kā arī piedalīties mājai svarīgu lēmumu pieņemšanā.

– Esmu izslēgta, jo „nodarīju kaitējumu kooperatīva reputācijai”, – stāsta Nadežda, – jo šādu formulējumu piedāvā likums, bet patiesībā esmu teju vai pārliecināta, ka kooperatīva vadītājs no manis atbrīvojās ar likuma palīdzību, lai es beigtu uzdot neērtus jautājumus.

Par velti gaisu jauc?

Nadežda ir ārkārtīgi aktīvs cilvēks, kas skrupulozi seko visam, kas notiek mājā. Ja mājā kaut ko remontē, viņa vēlas zināt, cik naudas tur iztērēts. Ja dzīvokļu īpašniekiem piedāvā noslēgt jaunu apsaimniekošanas līgumu, Nadežda rūpīgi pārbauda, cik tas būs izdevīgs viņai un kaimiņiem.

Skaidrs, ka šādi cilvēki pārvaldniekiem ir gatavās galvassāpes, tādēļ iecietīgu attieksmi izjūt retāk nekā mierīgie un klusie. Aktīvajiem gadās dzirdēt skaļus vārdus vai pat tiešu norādi uz durvīm. Konkrētā kooperatīva priekšsēdētājs rīkojās citādi – ar Nadeždu polemiku nesāka, veikli un klusi izvairījās no neērtiem jautājumiem un bija pārliecināts, ka šī kundze sapulcēs ir tikai gaisa jaucēja, tātad – nevēlama.

Tiesājās, bet bez rezultāta

Jāuzsver, ka arī pats kooperatīvs nav bez vainas. 2015. gadā beidzās kārtējās kooperatīva valdes pilnvaru termiņš, bet kooperatīva priekšsēdētājs neparko nesasauca biedru kopsapulci jaunas pārstāvniecības institūcijas izvēlēšanai. Iestājās savdabīgs, likuma normām neatbilstošs periods, kad visus lēmumus vienpersoniski pieņēma tikai valdes priekšsēdētājs.

– Tajā laikā es biju kooperatīva revīzijas komisijas locekle, – stāsta Nadežda. – Redzot, ka priekšsēdētājs pat nedomā sarīkot valdes pārvēlēšanas sapulci, es kopā ar vairākiem aktīvistiem vērsos tiesā ar prasību vispār likvidēt kooperatīvu, jo tas ir palicis bez pilnvērtīgas vadības. Ņemot vērā gūto pieredzi, Nadežda piekrīt, ka izvēlētā cīņas forma nav bijusi pareiza – ja jau sagatavojuši prasību tiesai, bijis jāatrod korekts pamatojums, kā vērsties pret kooperatīva vadītāju. Bet, kā saka – pēc kaujas visi gudri –, toreiz prāti bijuši karsti un vēlme darboties un uzvarēt – liela.

– Diemžēl mēs nepanācām pilnīgi neko, – atzīst Nadežda. – Kopsapulci priekšsēdētājs sasauca tikai tad, kad beidzās viņa paša pilnvaru termiņš. Tad tika sasaukta kopsapulce, pārvēlēts kā priekšsēdētājs, tā arī kooperatīva valde.

2016. gadā Nadeždas un kooperatīva priekšsēdētāja konflikts sasniedza jaunu pakāpi. Priekšsēdētājs kooperatīva biedriem piedāvāja apstiprināt grozījumus statūtos, bet Nadežda biedru kopsapulcē iebilda – uzstājoties pret grozījumiem, pierādīja, ka tie netiek pieņemti ierindas biedru labā. Dzīvokļu īpašnieki ieklausījās Nadeždas viedoklī un par grozījumiem nenobalsoja. Tagad acīmredzot ir pienākusi atmaksas stunda – par vēršanos tiesā un uzstāšanos kopējās sapulcēs sieviete tiek sodīta, izslēdzot viņu no kooperatīva rindām.

Vai tikai vienošanās?

Lēmumu par Nadeždas izslēgšanu no kooperatīva pieņēma 2019. gada 19. martā. Liktenīgajā sēdē piedalījās tikai kooperatīva priekšsēdētājs un viņa palīgs – viens valdes loceklis.

– Manai izslēgšanai par pamatu bija kooperatīva padomes priekšlikums. Tas man nav nekāds brīnums, jo padomes locekļi ir pārliecināti priekšsēdētāja atbalstītāji, – stāsta Nadežda.

Lēmumu viņa pārsūdzēja atkārtotai skatīšanai kooperatīva padomē, bet arī šajā reizē nebija pārsteigumu – kā jau bija gaidāms, atkārtotajā balsojumā tika atbalstīts iepriekšējais lēmums – Nadeždu izslēgt no kooperatīva. Bijušās biedres pārkāpumu sarakstā bija seši, septiņi punkti, un tie visi tā vai citādi saistījās ar kaitējuma nodarīšanu kooperatīva reputācijai. Pati Nadežda neatzīst nevienu no šiem pārmetumiem, tikai turpina uzsvērt, ka iestājusies pret kooperatīva vadītāja darba stilu un prasījusi, lai viņš ievērotu normatīvo aktu prasības un strādātu dzīvokļu īpašnieku interesēs.

– Iznāk, ka dzīvokļu īpašnieku kooperatīvu biedriem ir atļauts tikai piekrist priekšsēdētāja viedoklim? – vaicā Nadežda. – Vai dzīvokļa īpašniekam ir liegtas tiesības brīvi izteikties un sūdzēt tiesā lēmumus, ar kuriem viņš nav mierā?

Ko nosaka jaunais likums?

Nadežda ir gatava savu izslēgšanu pārsūdzēt un ir jau iesniegusi prasību tiesā. Savukārt avīzes redakcija vērsās pie juristes Aleksandras Frankovskas (tālrunis: 28661129 un uzdeva jautājumus par kooperatīvu biedru tiesībām.

– Kādos gadījumos valdei ir tiesības izslēgt biedru no kooperatīva?

– To iespējams uzzināt 2019. gada 1. janvāra spēkā esošā likuma Kooperatīvo sabiedrību likums 18. pantā:

Biedru var izslēgt no sabiedrības, ja:

■ viņš neatbilst likumā vai statūtos noteiktajiem biedra statusa kritērijiem, konkrētajā gadījumā – pēc jaunā likuma – cilvēkam ir jāizmanto kooperatīva pakalpojumi. Līdzko cilvēks pārtrauc izmantot kooperatīva pakalpojumus, viņu izslēdz;

■ ja kooperatīva biedrs ir būtiski pārkāpis šā likuma vai statūtu noteikumus;

■ viņa darbība negatīvi ietekmē sabiedrības reputāciju vai nodara būtisku kaitējumu tās interesēm. Jāatzīmē, ka šis punkts ir ārkārtīgi izplūdis, jo skaidri nepasaka, kādi nodarījumi klasificējami kā pietiekami nopietni, lai cilvēku izslēgtu no kooperatīva. Pašreizējā tiesu praksē nav definējuma tādam nodarījumam kā negatīva ietekme uz kooperatīva reputāciju vai būtiska kaitējuma nodarīšana.

Izslēgtais biedrs šādu lēmumu var pārsūdzēt citās kooperatīva institūcijās, piemēram, padomē. Ja ne padome, ne valde pirmējo lēmumu nemaina un biedru neatjauno, tad viņam atliek tikai vērsties tiesā.

Tiesāties ļauts katram

– Kā pareizi rīkoties tiem kooperatīva biedriem, kuri nepiekrīt vadītāja un valdes darba stilam? Kā pareizi izteikt protestu, lai vēlāk nesaņemtu sodu – lēmumu par izslēgšanu?

– Principā jaunajā likumā ir precīzi definēta jautājumu izskatīšanas kārtība kooperatīva biedru kopsapulcē. Šie labojumi ieviesti ar mērķi, lai veicinātu kvalitatīvu dialogu un izvairītos no bezmērķīgas demagoģijas. Likumā noteikts, ka sapulces organizētājam visiem biedriem ir jāizsūta paziņojums – uzaicinājums uz sapulci. Paziņojumam jābūt nosūtītam pa pastu ne vēlāk kā desmit dienas pirms sapulces. Ja uzaicinājumu nosūta elektroniskā veidā – piecas dienas pirms sapulces, ja kooperatīva statūtos nav noteikts cits paziņošanas termiņš. Ikvienam kooperatīva biedram ir tiesības rakstveidā iesniegt valdei savus priekšlikumus – papildinājumus izsludinātajā dienaskārtībā (šie papildinājumi var būt arī ar negatīvu vai kritizējošu saturu). Valdei nav tiesību atteikt to iekļaušanu dienaskārtībā.

Savukārt izslēgt biedru no kooperatīva par konstruktīvu kritiku ir prettiesiski.

– Vai biedru var izslēgt tādēļ, ka viņš pret kooperatīvu vērsies tiesā?

– Katram cilvēkam ir tiesības vērsties tiesā, kā to nosaka Cilvēktiesību konvencija. Nevienam nav tiesību šīs tiesības liegt, draudot ar izslēgšanu no kooperatīva vai ar citām represijām. Tikai šeit gan ir jāatgriežas pie jau pieminētā neskaidrā formulējuma likumā par kaitējuma izdarīšanu kooperatīvam. Lai viestu skaidrību šajā aspektā, nepieciešami tiesas precedenti.

– Ja tiesa lems Nadeždai par labu un pieprasīs viņu uzņemt atpakaļ kooperatīvā, valde tos pašus argumentus vairs nevarēs izmantot, lai vērstos pret sievieti?

– Tiesa. Kooperatīvam būs jāatrod jauni argumenti, lai lemtu par atkārtotu izslēgšanu. Piemēram, valde var mēģināt viņu izslēgt kaut vai par vēršanos avīzes redakcijā.

– Vai ir sanācis tā, ka jaunais likums vairs neļauj izpausties aktīviem cilvēkiem, piemēram, kritizēt valdi un priekšsēdētāja darbu un citādi aktīvi paust savu viedokli?

– Tagad opozīcijai vajadzēs daudz vairāk spēka, lai tiesā aizstāvētu savas intereses, piemēram, apstrīdētu izslēgšanu no kooperatīva. Pēc savas pieredzes vēlos teikt tieši: ja reiz cilvēki nav apmierināti ar kooperatīva valdes darbu, tad nav jēgas to gadiem kritizēt. Vajag rīkoties loģiski – izmantot savu iespēju valdi pārvēlēt un saskaņā ar likumā un statūtos noteikto ievēlēt jaunu valdi, kura varētu būt godprātīgāka par esošo. Pretējā gadījumā neatgriezeniski tiek zaudēts dārgākais resurss – laiks. Pārrunas un strīdi, kas nekur neved, nevienam neko nedod, vismazāk jau kooperatīva apsaimniekošanā esošajām mājām un to dzīvokļu īpašniekiem.

Instrukcija, kā nomainīt kooperatīva valdi

– Lūdzu, atgādiniet, kā jārīkojas kooperatīva biedriem, lai nomainītu valdi.

– Kooperatīva biedriem ir tiesības jebkurā laikā pārvēlēt valdi vai kooperatīva priekšsēdētāju pirms termiņa, kāds noteikts kooperatīva statūtos. Pirmais solis: aktīvistiem ir jāuzraksta iesniegums valdei par ārkārtas sapulces sasaukšanu sakarā ar valdes vai atsevišķa tās locekļa pārvēlēšanu. Otrais solis: zem šī iesnieguma jāsavāc ne mazāk par 10% kooperatīva biedru parakstu. Pēc šāda iesnieguma saņemšanas valdei sapulce jāsasauc ne vēlāk kā pēc 3 mēnešiem. Ja valde šo iesniegumu un savu pienākumu ignorē un sapulci nesasauc, tad to var darīt aktīvistu grupa, iepriekš informējot kooperatīva biedrus statūtos noteiktajā kārtībā. Lēmumu par valdes pārvēlēšanu šī sapulce var pieņemt neatkarīgi no klātesošo skaita, ar vienkāršu klātesošo balsu vairākumu.