Viss kas jāzin par savu māju!

Darīsim KOPĀ!

Namu pārvaldniekam – specifiska kolekcija

Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes vadītājs Juris Vidžis savācis vienu no neparastākajām kolekcijām Latvijā. Tā pilnībā atbilst uzņēmuma darbības profilam: Vidžis kolekcionē rotaļlietas, suvenīrus un pat traukus tualetes poda formā. Bet labāk lai stāsta pats kolekcionārs.

„Reiz mājās atradu vecu dēla rotaļlietu – astoņdesmito gadu vidū nopirktu gumijas tualetes podu. Pēc tam pa rokai trāpījās suņa spēļmanta poda formā. Tas arī bija sākums kolekcijai. Vākt neparastas mantas tualetes pudu, pisuāru un citas santehnikas formā ir interesanti, jo tādu nav daudz. Piemēram, vienīgo rotaļu pisuāru es atvedu no Vīnes, kurp biju aizbraucis uz pasaules čempionātu hokejā”.

„Tagad kolekcijā ir gandrīz 100 priekšmetu. Draugi zina manu aizraušanos un ved dāvanas no visas pasaules. Šīs divas tējkannas klozetpoda formā, piemēram, pirktas Londonā, Šerloka Holmsa muzejā. Ilgi stāvēju pie tām, prātodams, vai ir vērts pirkt, jo suvenīru pāris maksāja gandrīz 100 eiro. Tomēr nopirku! Tagad, ja komandējuma vai atvaļinājuma laikā izdodas nopirkt kolekcijai tualetes podu, es saku: uzdevums izpildīts, var braukt mājās”.

Lasīt tālāk...

Pārvaldnieks iziet internetā

Dzīvot un strādāt bez interneta mūsu laikos ir grūti. Arī namu pārvaldniekiem. Dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai pārvaldnieks būtu pieejams un mobils, pieprasa no viņa jaunus pakalpojumus.

Pārkārtoties namu pārvaldēm nav viegli, īpaši jau mazajām. Vēl nesen, lai ieietu tīmeklī, vajadzēja maksāt par mājas lapas izveidi, elektronisko pakalpojumu paketes izstrādi, pieņemt darbā informācijas tehnoloģiju speciālistu.

Daudzi pārvaldnieki šādus tēriņus atļāvās, jo saprata, ka citādi viņi bezcerīgi atpaliks no dzīves. Pēc jaunāko pētījumu datiem, Latvijas iedzīvotāji ļoti labprāt izmanto internetu. Pirmkārt, Latvijā ir viens no ātrākajiem internetiem uz mūsu planētas, šajā rādītājā mēs esam ceturtajā vietā pasaulē. Otrkārt, mūsu cilvēki tā saradojušies ar tīmekli, ka acīmredzot jau 2017. gadā pat vēlēt varēsim elektroniski.

Lasīt tālāk...

Pārtraukta siltināšanas projektu pieņemšana; izvērtēšanas stadijā – vēl ap desmit JNĪP projektu

Saistībā ar pieejamā finansējuma apjoma sasniegšanu no 2013. gada 31. jūlija ir pārtraukta projektu iesniegumu pieņemšana aktivitātes «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» 11. projektu iesniegumu atlases kārtā. Šajā kārtā SIA «Jelgavas Nekustamā īpašumu pārvalde» (JNĪP) paguvusi iesniegt jaunus projektus par nedaudz vairāk kā desmit daudzdzīvokļu māju renovāciju mūsu pilsētā.

Projektu iesniegumu pieņemšanas pārtraukšana saistīta ar šajā aktivitātē pieprasīto atbalsta apjomu, kas ir sasniedzis aktivitātes 11. kārtā pieejamo finansējumu – 5,33 miljoni latu. Šajā kārtā ir jau iesniegti 80 projekti par finansējumu 5,56 miljoni latu, informē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

ERAF aktivitātē «Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi» pieejamais finansējumu kopš 2009. gada bija 62,75 miljoni latu.

Lasīt tālāk...

Brīdina no komunālo uzņēmumu privatizētājiem

Krīzes pilnbriedā dzimusī vēlme noprivatizēt visus pašvaldībām piederošos komunālos uzņēmumus nav zudusi arī pašlaik – tā paslēpta zem idejas par valsts un pašvaldības uzņēmumu efektīvāku pārvaldīšanu.

Par to, ka šāds risinājums neko labu nesola komunālo pakalpojumu lietotājiem, Latvijas Pašvaldību savienības kongresā savā ziņojumā brīdināja priekšsēdis Andris Jaunsleinis. Tā būtu valsts nozīmes kļūda no Parex, Krājbankas, Metalurga un Hipotēku bankas sērijas.

Shēmotāju mērķis esot vispirms komunālos uzņēmumus padarīt neefektīvus, lai pēc tam būtu iemesls teikt, ka pašvaldības nespēj tos pārvaldīt, un par mazu naudu privatizētu: «Bet tikt pie tādas monopolsituācijas ir fantastisks bizness!» Kopumā Latvijā ir ap 80 siltumuzņēmumu. Puse no tiem uzskatāmi par lieliem. Un tikai 10% siltuma tiek saražots privātās katlumājās. Šajos desmit procentos atrodami gan labie piemēri – tādi kā Valmiera un Jelgava, kur privātā investora ienākšana iedzīvotājiem nesusi labumu. Gan arī neveiksmīgi privatizācijas gadījumi, kuros privātais uzņēmējs par postu saviem klientiem orientēts tikai un vienīgi uz ātras peļņas gūšanu.

Lasīt tālāk...

Sūdzas ECT par piespiedu nomas maksāšanu

Rīgas dzīvokļu īpašnieki nosūtījuši sūdzību Eiropas Cilvēktiesību tiesai, norādot uz Latvijā pieņemto zemes reformas un dzīvojamo namu privatizācijas likumu neatbilstību Konvencijā noteiktajām garantijām un tiesībām brīvi rīkoties un izmantot sev piederošo īpašumu.

Sūdzības iesniedzēji dzīvo namos, kas atrodas uz citam īpašniekam piederošas zemes. Viņi spiesti maksāt zemes īpašniekam likumā noteikto piespiedu nomu – 6% no kadastrālās vērtības, papildus viņiem jāmaksā gan 1,5% nodoklis par zemi – zemes īpašnieka vietā, gan 0,2 līdz 0,6% nodoklis par saviem dzīvokļiem. Tā kā zemes nomas līgumu viņu vietā ar zemes īpašniekiem slēdz namu apsaimniekotāji, šajā gadījumā pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks”, tas iedzīvotājiem piesūtītos rēķinus apliek ar pievienotās vērtības nodokli, papildus paredzot 7 līdz 10 procentus sev – par it kā sniegtajiem administratīvajiem pakalpojumiem.

Lasīt tālāk...

NĪP deviņstāvu mājas pirmajā stāvā uziet patvaļīgi izbūvētu noeju uz pagrabu

Patvaļīga dzīvokļa atslēgšana no centralizētās apkures, nelikumīgi veikta «bunkura» izbūve zem pirmā stāva dzīvokļa un pašrocīgi «uzlabota» kanalizācijas sistēma – tās ir tikai dažas nelikumības, kuras pēdējā laikā dzīvokļu īpašumos atklājuši SIA «Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvalde» (NĪP) speciālisti. Par dzīvoklī veiktajiem nesankcionētajiem darbiem atbildība jāuzņemas dzīvokļu īpašniekam, un atsevišķos gadījumos ar sekām nākas cīnīties cilvēkam, kurš dzīvokli iegādājies jau «uzlabotu».

Pirms dzīvokļa iegādes NĪP aicina nepaļauties uz īpašnieka mutiskiem apgalvojumiem, bet pārliecināties par dzīvokļa faktiskā stāvokļa atbilstību Kadastra lietai, jo visas izmaiņas, kas legāli veiktas īpašumā, tajā ir redzams. Neskatoties uz to, ka nelegālas izmaiņas īpašumā ir veicis iepriekšējais īpašnieks, atbildība gulstas uz esošo īpašnieku.

Lasīt tālāk...

Māja bez zemesgrāmatas

Dzīvojam astoņu dzīvokļu mājā. Dzīvokļus privatizējām par kolhoza pajām. Tagad gribam tos ierakstīt zemesgrāmatā. Pagasts ir uzmērījis, bet apgalvo, ka vienam cilvēkam ir jāprivatizē visa māja, un pēc tam katra ģimene varēs atsevišķi. Vai tā tiešām ir? 
Ruta Arāja 
Saldus novadā.

Vienam cilvēkam nav jāprivatizē visa daudzdzīvokļu māja. Un viņš arī nespētu to izdarīt, jo kaimiņi savus dzīvokļus jau ir privatizējuši. Taču fakts, ka Latvijas laukos vairāk nekā divdesmit gadus pēc privatizācijas uzsākšanas vēl ir milzums daudzdzīvokļu māju, kuras nav ierakstītas zemesgrāmatā, ir problēma valsts mērogā. Laukos daudzdzīvokļu māju privatizācija palika gaisā karājoties – īrnieki par kolhozu pajām privatizēja savus dzīvokļus, un viss. Māja zemesgrāmatā jāieraksta pašiem dzīvokļu īpašniekiem. Viņi ar saviem dzīvokļiem nevar brīvi rīkoties – nevar pārdot, dāvināt vai ieķīlāt bankā kredīta saņemšanai. Ja dzīvokļi privatizēti par pajām, pašvaldībai bez maksas to īpašniekiem jānodod mājai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals, ar katru slēdzot attiecīgu vienošanos. Pārdot šo valsts vai pašvaldības zemi dzīvokļu īpašniekiem ir nelikumīgi!

Lasīt tālāk...

Numuru arhīvs: spied un lasi!