Viss kas jāzin par savu māju!

Vai rīdziniekiem nāksies demontēt restes pie logiem un lodžijām? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 17 janvāris 2020 00:35

Šo paziņojumu komentē SIA Rīgas namu pārvaldnieks

Daudzus rīdziniekus ir satraukuši apsaimniekošanas uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks (RNP) izsūtītie paziņojumi ar prasību demontēt ne tikai iedzīvotāju uzstādītās restotās durvis kāpņutelpās, bet arī likvidēt režģus pie logiem, lodžijām un balkoniem. Redakcijas pārstāvji sazinājās ar RNP pārstāvi, lai izzinātu, cik pamatots ir iedzīvotāju satraukums.

Par šādas ziņas izplatīšanu ir atbildīgi vairāki ziņu portāli, kuri nezināšanas vai kāda cita motīva dēļ publicēja ziņu, ka galvaspilsētas iedzīvotājiem ugunsdrošības prasību dēļ nāksies demontēt restes, kas aizbūvētas priekšā logiem, balkoniem un lodžijām. Atsevišķi portāli savā izdomā nospīdēja līdz galam, paziņojot, ka iedzīvotājiem, kuri šai prasībai pretosies, uzbūvētās konstrukcijas tiks demontētas piespiedu kārtā.

„Vēlamies zināt, vai tas ir tiesa?” avīzes redakcijai rakstīja iedzīvotāji.

Uzņēmumā Rīgas namu pārvaldnieks mums paskaidroja, ka ziņa par prasību demontēt restes pie logiem, lodžijām vai balkoniem ir melīga. Savukārt prasība demontēt visus norobežojumus koplietošanas telpās, kas ugunsgrēka gadījumā kalpo par evakuācijas ceļu, ir patiesa. Šādu prasību jau kopš 2016. gada nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 238 Ugunsdrošības noteikumi. Tas nozīmē, ka apsaimniekotājam ir pienākums prasīt režģoto durvju demontāžu daudzdzīvokļu māju kāpņutelpās un koridoros.

– Pagājušā gada beigās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) inspektori arvien biežāk atgādināja iedzīvotājiem prasību, ka evakuācijas ejām ir jābūt brīvām, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu pārvaldnieks Komunikācijas nodaļas vadītājs Krists Leiškalns. Noteikumos teikts, ka durvis vai restes, kas atrodas evakuācijas ceļā un nav atveramas 3 sekunžu laikā, uzskatāmas par nepieļaujamu šķērsli.

Patlaban uzņēmums Rīgas namu pārvaldnieks turpina saņemt  VUGD inspektoru ziņojumus par atklātajiem pārkāpumiem – kāpņutelpās uzstādītām restēm, – informēja Rīgas namu pārvaldnieka pārstāvis Krists Leiškalns. Šajos gadījumos uzņēmuma pārstāvji vēršas pie mājas dzīvokļu īpašniekiem ar aicinājumu pašiem pieņemt lēmumu par uzbūvēto konstrukciju likteni. Cilvēki var izvēlēties vienu no diviem risinājumiem: pirmais – demontēt patvaļīgi uzbūvētās konstrukcijas, otrs – pārbūvēt tās atbilstoši Ugunsdrošības noteikumu prasībām, kas nozīmē, saskaņot ar būvvaldi. Ar ko jārēķinās restoto durvju īpašniekiem, var izlasīt minēto noteikumu 243. punktā: „Durvis evakuācijas ceļos ir viegli atveramas no telpas iekšpuses bez aizkavējuma un šķēršļiem un ir apzīmētas ar 5.5., 5.6. un 5.9. zīmi (atrodama Noteikumu 1. pielikumā). Par aizkavējumu tiek uzskatīts jebkurš šķērslis, kas liedz atvērt durvis ilgāk par trim sekundēm.”

Pēc K. Leiškalna teiktā, VUGD speciālistu konstatētās nelikumīgi būvētās restotās durvis kāpņutelpās ir konstatētas desmitiem daudzdzīvokļu māju visā Rīgā. Ja netiks ievērota prasība konstrukcijas demontēt vai pārbūvēt tās atbilstoši noteikumiem, iedzīvotājiem būs jāmaksā sods. Turklāt samaksāt nāksies ne tikai piemēroto sodu, bet arī konstrukciju piespiedu demontāžas izmaksas. Sarunu nobeidzot, RNP pārstāvis uzsver, ka saistībā ar restojumu uz logiem, lodžijām un balkoniem apsaimniekotājs  no VUGD pārstāvjiem nav saņēmis nevienu pretenziju.

Iespējams, kādu ir samulsinājis Ugunsdrošības noteikumu 13. punkts, kurā teikts, ka:

„Lūkas un ārējās kāpnes daudzdzīvokļu objekta koplietošanas lodžijās vai balkonos, kā arī pārejas uz blakus esošo koplietošanas objektu, kas izbūvētas saskaņā ar būvprojektu, uztur lietošanas kārtībā, aizliegts tās aizkraut vai citādi ierobežot piekļūšanu tām vai to izmantošanu.”

Uzmanīgi izlasot šo prasību, ir skaidrs, ka noteikumos atrunāta mājas avārijas izeju uzturēšanas kārtība un tā neattiecas uz atsevišķu dzīvokļu īpašumu konstrukcijām. Tas nozīmē, ka Ugunsdrošības noteikumi logu, lodžiju vai balkonu restojuma demontāžu neparedz.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!