Viss kas jāzin par savu māju!

Ugunsdrošības kalendārs 2018. gadam Drukāt E-pasts
Piektdiena, 19 janvāris 2018 20:15

Par uguni ir daudz rakstīts, stāstīts, dzejots, dziesmots, šķiet, neko jaunu vairs nav iespējams izdomāt. Ja nu vienīgi mēs prastu to savaldīt, iegrožot, bet ne vienmēr tas izdodas.

Cilvēkam uguns ir siltums, tā ir papildu gaisma, tādējādi iespējams pagarināt darbību arī diennakts tumšajā laikā. Uguni izmanto pārtikas pārstrādei, kā arī lai atbrīvotos no aizaugušām, neizmantojamām zemes platībām, pārveidojot tās auglīgās teritorijās. Uguns palīdzēja kausēt dzelzi un minerālus, šodien to izmanto pat roboti, nesot olimpisko uguns stafeti.

Cilvēki uguni izmanto pielūgšanas kultos, reliģiskos rituālos baznīcās, plašos tautas saietos – Līgo vakarā Rīgā, Reģu dienā Krimuldas novadā, Jāņos jeb Līgo naktī visā valstī, Senās uguns naktī Baltijas jūras krastā (īpaši Staldzenē, Pāvilostā, Rojā, Saulkrastos, Engurē, Mērsragā utt.), praktiski visos gadskārtu ritos, kurus atzīmē/svin Latvijas novados.

Kā gan lai darbotos modernā tehnika, kā lidotu kosmosa kuģi, kā trauktos lidmašīnas un ripotu vilcieni, kuģi šķeltu jūras viļņus, ja nebūtu dzirksteles, uguns pamata?

Šodien mēs vairs nepieminam divu koka gabalu berzēšu, divu kramu sišanu vienu pret otru, ieliektos spoguļus, citus stikla izstrādājumus un lēcas kā pamatmateriālus uguns ieguvei. Nepieciešamības gadījumā un lai neaizmirstu seno, pielietojam gan – ja ne tieši, tad atvasināti.

Jo gudrāks ir cilvēka prāts uguns izmantošanā, jo sarežģītāk to savaldīt, ja „izsprūk” no kontroles. Arvien degam, degam, degam... Ugunsgrēku izcelšanās trivialitāte, šķiet, reizēm pat ir nesavienojama ar tik gudru būtni kā cilvēks, īpaši – Latvijā. Skaties un brīnies, bet pamatā tas ir mūsu sociālās vides nesakoptības rezultāts: privatizētās, bet nerenovētās, pat pamestās ēkas, zemes platības – dziņa pēc finansiāliem līdzekļiem ar vismazākajiem ieguldījumiem ugunsdrošības jomā. Daudzās šādās ēkās iemitinājušās nepiederošas personas, kuras lieto visneiedomājamākos apsildes līdzekļus, līdz pat ugunskuru dedzināšanai ēkas kādā nostūrī. Ik pa brīdim kāda ēka sagrūst, jo netiek remontēta, līdz ar to degamība ir neizbēgama, ja nav atvienota elektropadeve. Neraugoties uz lielajiem administratīvajiem sodiem par tīšu dedzināšanu vai neuzmanību, kas izraisa degšanu, deg atkritumi, kūla, meži. Protams, ir īslaicīgi uzlabojumi, jo jau vairākus gadus iespējamas sankcijas pret zemes un mežu īpašniekiem. Nedrīkst visus mērīt ar vienu olekti – dažs pārvērtis līdz nepazīšanai savus īpašumus, ievērojot ugunsdrošību un radis ugunsdzēsības iespējas, cits – nolaidis līdz jebkurai ugunsgrēka izcelšanās iespējai. Kādreiz Rīgā ēku bēniņi un pagrabi bija prioritāte jaunākajiem ugunsdrošības inspektoriem, kuri bija milzīgs atspaids Ugunsdrošības dienestam jeb tagadējai Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldei. Plaša sadarbība notika ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju inspektoriem, kuri „izložņāja” visas iespējamās ēkas pilsētās, lauku apdzīvotās vietās. Notika nakts un pēkšņās pārbaudes, kas lika saņemties jebkuram ēkas pārvaldniekam, zemes un mežu īpašniekam (kolhoziem, sovhoziem, brigadieriem, agronomiem, zootehniķiem, mežsargiem utt.). Šodien šāda tipa uzraudzība panīkusi, tāpēc aktuāli ir to atjaunot, jo tas palīdz ugunsdrošības uzturēšanai.

Smēķēšana, apkures un elektrosistēmu bojājumi, neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni, metinot, cept, vārot, dedzinot Ziemassvētku un Jaungada eglītes, bērnu tīšas un netīšas spēles ar uguni, it īpaši pavasarī, dedzinot pērno zāli (kūlu), tehniskie ugunsgrēki darbavietās, ražošanas tehnoloģiju sliktā kvalitāte vai nepareiza to izmantošana un ieteikto ugunsdrošības instrukciju neievērošana. Nekādi nevaram apiet arī sociālos cēloņus: klaiņojoši bērni, bezpajumtnieki, bezdarbs, līdz ar to narkomānija, alkoholisms, samērā zemais iedzīvotāju iztikas līmenis (pensijas, bērnu aprūpes apmaksas utt.). Lūk, iemesli, kas izraisa ugunsgrēkus! Nerakstu par bojāgājušajiem un potenciālajiem kandidātiem, kuriem lemts arī nākotnē iet bojā uguns dēļ. Latvija vēl arvien ir to valstu skaitā, kas nevar lepoties ar to, ka statistiskais skaitlis ir virs vidējā kritiskā bojāgājušo skaita ziņā ugunsgrēkos.

Aicinu ikvienu saprātīgi domājošu cilvēku pašam ievērot to, uz ko aicina mūsu Ugunsdzēsības dienests un brīvprātīgo kustība valstī ugunsdrošības jomā, kā arī nebūt vienaldzīgiem pret to, ja kāds ar sērkociņu (šeit: arī izsmēķi) rīkojas bezatbildīgi, ja sasit vai izmet pudeles un citus stiklus mežos, tīrumu malās, izmet to no vilcieniem, autobusiem, mašīnām ceļu malās, bezatbildīgi laistās ar degošiem šķidrumiem ugunsnedrošās vietās (celtniecības laukumos, šķūņos, fermās, dzīvojamās mājās un to telpās, citās vietās, kas pakļautas uguns izplatībai no degmaisījuma aizdegšanās), veic pašdarbību ar elektrosistēmām un elektroietaisēm, pamet un nenodrošina nepieejamību neizmantojamās ēkā un telpās.

Varbūt, ka jaunajā gadā der ievērot: „2018. gads pēc ķīniešu kalendāra ir Dzeltenā zemes suņa gads. Suns ir uzticams un miermīlīgs dzīvnieks, kas vienmēr aizstāvēs savu saimnieku, tāpēc ļoti svarīgi, lai pie varas nāktu cilvēki, kas dzimuši Suņa gadā. Tikai viņi varēs panākt karu un postošu konfliktu izbeigšanu pasaulē. Pateicoties viņiem, 2018. gadā tiks atrisināti praktiski visi konflikti: iestāsies miers un saskaņa, kuras tik ļoti pietrūka iepriekšējos gados.” (No „Latvijas Avīzes” – J. R.). Jā, 2017. gads bija Uguns pārpilns – gan tiešā, gan pārnestā nozīmē.

Neraugoties ne uz ko, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības apvienības valde (LBUB AV) un visi Latvijas brīvprātīgie ugunsdzēsēji novēl ikvienam cilvēkam Latvijā veselību (viens no tās bojājošiem faktoriem reizēm ir nesavaldīta, savās gaitās palaista uguns). Uguns, mūsuprāt, ir vienīgā parādība, kurai nevar ļaut brīvību, un tā ir pat iegrožota ar valsts likumu. Likums uz uguni darbojas tiktāl, cik to ievēro cilvēks.

P.S. Ugunsdrošības kalendārā esmu izmantojis latviešu folkloras (dainu, ticējumu, tradīciju) pierakstus. Tiem var ticēt/neticēt, bet lasīt, pārdomāt, izprast gan ieteicams. Tāpat pārrakstīju dažnedažādus izrakstus no citu autoru darbiem, pamatā, protams, liekot ugunsdrošības prasības.

Jānis Rubīns, Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības AV loceklis

Janvāris

Atbildīgā persona nodrošina ugunsdrošības instrukcijas izstrādi saimnieciskās darbības objektam vai publiskam objektam (izņemot neapbūvētu teritoriju un teritoriju, kurā nenotiek būvniecība). Ugunsdrošības instrukcija ir saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta lietošanas mērķim atbilstošs ugunsdrošības prasību kopums.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 6, p. 176.)

Izstiep ugunij pretī rokas ar atvērtām plaukstām. Līdz ar ieelpu uguns spēks ieplūst labajā plaukstā, plūst pa labo roku, ienāk sirds apvidū, tad – pa kreiso roku caur plaukstu atgriežas ugunī.

Kad beidz kurināt uguni, vajag to apraust ar pelniem, lai pūķis nenāk un neaiznes to (M. Auziņa, Rīga).

Ugunsgrēkā pāri palikušos baļķus nedrīkst iebūvēt citur – nodegs atkal (A. Rudīte, Rīga).

Ja ziemu sapnī redz ugunsgrēku, gaidāms stiprs sals (K. Briņinieks, Sēme).

Ja, ejot pa ielu vai ceļu, ierauga zemē uguntiņu, piem., no papirosa, tad tai jāuzkāpj virsū ar kāju, lai iznāktu iepazīšanās (M. Auziņa, Rīga).

Februāris

Atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar tādiem konstruktīvajiem elementiem, inženiertīkliem, elektroinstalāciju, ugunsdrošībai nozīmīgām inženiertehniskām sistēmām un ierīcēm, kas atbilst normatīvajos aktos par būvniecību noteiktajām ugunsdrošības prasībām.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 3, p. 8.)

Nekad nededzini saulgriežu jeb publiska ugunskura ugunī gružus, necep gaļu. Tādiem nolūkiem iekur citur saimniecības ugunskuru. Kad pienācis laiks ugunskura vietas radīšanai, atceries, ka nav sliktu vietu tavas mājas pagalmā. Tāpēc izvēlies intuitīvi, ņemot vērā ugunsdrošību.

Kad ugunsgrēku citur redz, tad tam, kas pirmais to ieraudzījis, trīs reizes ūdens jālej krāsns speltē, lai ugunsgrēks dziest un pašu mājās neizceļas tāda pati nelaime (Alksnis-Zundulis, Naudīte).

Sapnī ugunsgrēks zīmējas uz aukstu, bet, ja ugunsgrēku nodzēš, tad būs atkusnis (V. Spandegs, Pociems).

Nevajaga sacīt, ka uguns deg, jo tad izceļoties mājā ugunsgrēks (J. K. Dambergs, Ēdole).

Marts

Ugunsdzēsības ūdensapgādes sistēma atbilst tehniskā projekta risinājumiem un ugunsdzēsības ūdensapgādes būvniecību regulējošo normatīvo aktu prasībām. To uztur darba kārtībā un nodrošina brīvu piekļūšanu tai.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 5, p. 100.)

Oglītes no ugunskura ņem līdzi mājās, ar tām velc aizsargzīmes, turi mājās, lieto veselībai, auglībai. Saki paldies Uguns mātei par labvēlību. Neizej laukā no rituālā uguns apļa, dejot nepieciešams ap ugunskuru pa saulei. Paliec gaismā! Iedomājies vienu visspēcīgāko vēlmi un, dzirkstelēm skrienot gaisā, palaid to, lai piepildās! Saki: „Lai top!”

Ja ugunī vai uz plīts spļauj, tam mēle čūlo (A. Tidriķe, Pabažu jūrmala).

Ja sapnī redz uguni gaišām liesmām – būs laime (J. Aistrums, Krape).

Uguns dzēšamie vārdi: „Abrankuban, Abrankuba, Abrankub, Abranku utt.” Šie vārdi jāuzraksta uz šķīvja, un, skaitot tos trīs reizes, jāapskrien ap ugunsgrēku un jāiesviež tam aprakstīto šķīvi, uguns nodzisīs (J. A. Jansons, Plāņi).

Aprīlis

Valsts meža dienests katru gadu nosaka meža ugunsnedrošo laikposmu un izsludina tā sākumu un beigas visā Latvijas teritorijā. Pašvaldības pēc saskaņošanas ar Valsts meža dienestu attiecīgajā administratīvajā teritorijā var noteikt un izsludināt citu meža ugunsnedrošo laikposmu.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 13, p. 412.)

Sīli, sīli, būs tev tiesa,

Kam siliņu dedzināji:

Bāliņam sadeguši

Trīs rakstīti ozoliņi.

Kurš uguni no kuldas drīz var skalā iepūst, tam būs žigla sieva, kas to lēti nevar, tam būs slinka (Atbalss k. 1894. J. Kriķis, Starti).

Ja, uguni kurot, saliek plītī divas pagales krustiski, tad velnam ellē galva sāp (A. Šķēre, Skaistkalne).

Ja deg lopu kūts un izvestie lopi skrien atpakaļ degošā kūtī, tad trīs reizes ar sakumiem mēsli jāizsviež no kūts, un lopi vairs neskries atpakaļ (V. Grīva, Lubāna).

Kad vasarā redz sapnī ugunsgrēku, tad būs liels karstums (K. Liel­ozols, Nīca).

Maijs

Teritoriju uztur brīvu no degtspējīgiem atkritumiem, bet 10 m platu joslu ap objektu attīra no sausās zāles un kultūraugu atliekām.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 3, p. 27.)

Atbildīgā persona veic pasākumus, lai teritorijā nenotiktu kūlas vai zāles degšana.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 3, p. 28.)

Uguni aizdedzini ar skaliņu, saulei rietot, pēc vakariņām, dziedot vai skandējot tautas dziesmas, basām kājām. Dod ugunij ziedojumu – maizi, alu, ziedu. Ja esi pilsētā un nav iespēju iekurt ugunskuru, liec aplī deviņas sveces, dažādu krāsu, katru aizdedzot, domā par to, kas tev būtisks. Uz melnās sveces sadedzini problemātisko, bet sarkano dedzinot, domā par mīlestību, zaļo – par naudu.

Ja bērni vakaros ar uguni spēlējas, tad tie naktī gultu piemiezot (K. Šilings, 1832. g., Tirza).

Kad ir guņsgrāks, vajaga trejs reizes apīt apleik ap tū ar sv. Agatas suoli un maizi; tad vysa guņs nuejūte uz augšu un cytas muojas vairs naaizdag (T. Beča, Preiļi).

Jūnijs

Teritorijā aizliegts:

• ugunsdrošības atstarpēs novietot degtspējīgus materiālus un priekšmetus;

• ierobežot teritoriju tā, ka tiek traucēta ugunsdzēsības transportlīdzekļu piekļūšana objektam;

• izliet šķidras degtspējīgas vielas kanalizācijas sistēmā;

• uzglabāt degtspējīgus atkritumus ārpus īpaši izraudzītām un iekārtotām vietām;

• smēķēt neatļautā vietā, kā arī ārpus īpaši aprīkotas un apzīmētas vietas, izņemot viendzīvokļa objekta teritoriju.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 3, p. 40.)

Jāņi nav iedomājami bez ugunīm, tās savulaik tikušas dedzinātas gan kalnu galos, gan uz zemes un ūdeņiem, kā arī paceltas kārts galā. Sadedzini pagājušā gada vainagus, zāles! Domās iztēlojies vai uzraksti uz lapas to, no kā tiešām vēlies atbrīvoties, un atdod Jāņu ugunij, lai tā attīra, izdedzina uz visiem laikiem. Nodomiem jābūt tīriem, jo uguns enerģija saulgriežos ir cēla, skaidra un godīga.

Ja uguns krāsnī rūc, tad būs lietus un vējš (C. Ķelle, Jānišķi, Lietuva).

Jūlijs

Saimnieciskās darbības objekta un publiska objekta atbildīgā persona nodrošina objektu un teritoriju ar ugunsdzēsības aparātiem, ņemot vērā objekta un teritorijas platību, tehnoloģiskā procesa ugunsbīstamību, izmantojamo un uzglabājamo vielu un materiālu fizikālās un ķīmiskās īpašības, kā arī ugunsdzēsības aparātu ražotāju tehniskos noteikumus.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 9, p. 247.)

Ei, Ūsiņ, labais vīrs,

Jāj ar mani pieguļā:

Es guntiņas kūrējiņš,

Tu kumeļu ganītājs.

Uguni nevajaga dzēst ar ūdeni, bet tik aprušināt ar pelniem; kurās mājās aplej ar ūdeni, tās nodeg (Z. Lancmanis, Lejasciems).

Ja no rīta nevar iekurt uguni, tad mīļākais vai mīļākā guļ (V. Miķelāns, Dunava).

Zibens ugunsgrēku nevajaga dzēst, lai citas ēkas tanī mājā neaizdegas (K. Jansons, Plāņi).

Ja uguns cēlusies no pērkona – dzēst var vienīgi ar pienu (J. A. Jansons, Ropaži).

Augusts

Lauksaimniecības produktu ražošanas un uzglabāšanas objektā un teritorijā transportlīdzekļu dzinēju izplūdes caurules aprīko ar dzirksteļu slāpētājiem un uzrauga, lai dzinēja kolektora un izplūdes caurules savienojuma starplikās nebūtu plīsumu un bojājumu.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 13, p. 390.)

Ugunskuru veido skaistu, tev tīkamu, vidū koniski liec deviņas pagalītes vai trejdeviņas – mazākas, lielākas, vēl lielākas. Apkārt liec papardes kā saules starus, arī ziedus, ap ugunskuru vēl vari likt jostas un prievītes, lai veidojas aplis.

Ja uguns dzirkstele iekrīt klēpī, tad dabon krustabērnu (K. Bīlenšteina rokraksts, Zemīte).

Ja uguns dzied, tad ir gaidāma jauna ziņa (J. Jakāns, Bebrene).

Ja gadās ugunsgrēkam izcelties, jāņem sapuvusi ola, jāiet ap uguni deviņas reizes apkārt un ola jānosviež ugunī, tad uguns nodziest (A. Brubele un A. Suse, Ape).

Kam uguns pūšot drīz aizdegas, tas paklausīgs (K. Jansons, Viļāni).

Septembris

Saimnieciskās darbības objektā vai publiskā objektā, kurā vienlaikus var atrasties vairāk par 50 cilvēkiem, un kritiskās infrastruktūras objektā atbildīgā persona ne retāk kā reizi gadā organizē praktiskās nodarbības saskaņā ar ugunsdrošības instrukcijas sadaļu „Rīcība ugunsgrēka gadījumā”.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 6, p. 192.)

Praktisko nodarbību laikā tiek praktiski pārbaudīta nodarbināto rīcība, kuru vērtē speciāli norīkoti praktisko nodarbību novērotāji. Novērotāju uzdevums ir fiksēt atbildīgo personu darbības, izvērtēt problēmas un sniegt priekšlikumus par grozījumiem ugunsdrošības instrukcijā.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 6, p. 194.)

Ievelc slepeni zemē pie ugunskura kādu tev tuvu zīmi – latvisko vai rūnu, ko uguns svētīs. Šī zīme tev dos spēku visu nākamo gadu. Nevienam par to nestāsti.

Kam, uguni kurinot, uguns pirkstis virsū lec, tas ir ļauns, skaudīgs (K. Jansons, Plāņi).

Ja pār ugunsgrēka liesmām esot redzams krusts, tad tur degot kāds cilvēks (P. Š., Rauna).

Oktobris

Viendzīvokļa objektu, daudzdzīvokļu objekta dzīvokli un publisku objektu, kurā paredzēts izmitināt gulēšanai līdz 10 cilvēkiem, nodrošina ar autonomu ugunsgrēka detektoru, kas reaģē uz dūmiem. Autonomo ugunsgrēka detektoru var aizstāt ar automātisko ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmu.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 5, p. 119.)

Viendzīvokļa objekta un daudzdzīvokļu objekta dzīvokļa katrā stāvā izvieto vismaz vienu autonomo ugunsgrēka detektoru. Autonomo ugunsgrēka detektoru uzstāda un uztur darba kārtībā, ievērojot ražotāja prasības.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 5, p. 120.)

Dedzi, dedzi, uguntiņa,

Tu nezini, ko es došu.

Es tev došu medutiņ,

Skaidravota ūdentiņ.

Ja uguns svilpj, būs vētra vai slapjdraņķis (V. Bērziņa, Priekule).

Ja ugunsgrēka laikā pie debesīm redzams krusts, tad cilvēki sadeg, ja stabs, tad sadeg lopi (V. Vecvanags no 60 g. v., A. Pidrika, Sauka).

Novembris

Saimnieciskās darbības objektā, kurā uzglabā bīstamās vielas, ir pieejamas šo vielu drošības datu lapas vai cita līdzvērtīga informācija par attiecīgo bīstamo vielu fizikālajām un ķīmiskajām īpašībām, bīstamību un iespējamo iedarbību uz vidi un cilvēku veselību. Šai informācijai jābūt pietiekamai, lai apzinātu attiecīgo vielu vai produktu radītos iespējamos draudus videi, cilvēku dzīvībai, veselībai un īpašumam un nodrošinātu atbilstošu rīcību ugunsgrēka vai sprādziena gadījumā.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 13. p. 428.)

Es sakūru uguntiņu

No deviņi žagariņi.

Sildās Dievs, sildās Laima –

Mana mūža licējiņi.

Kad uguns ceplī degdama peikst, tad muojuos byus nabašnīks [mirons] (T. Beiča, Preiļi).

Kad uguns deg, lēni pīkstēdama, tad dabūs bēru alu dzert (E. Zommere, Rauna).

Ja ēkai kāds uguni pielicis, tad uz kuru pusi tas iet, uz to pusi izplešas uguns (K. Corbiks, Jelgava).

Decembris

Personu pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var izraisīt ugunsgrēku, kā arī, atrodoties būvē, nekavējoties evakuēties, atskanot ugunsgrēka trauksmes signālam vai pamanot ugunsgrēku.

(Ugunsdrošības noteikumi – 2016 – 138; sad. 1. p. 6.)

Ziemassvētkos tiek vilkts bluķis – paraža no sendienām. Bluķi, kas simbolizēja visus pagājušā gada grūtumus un nedienas, kā arī slinkumu un citas nelāgas īpašības, budēļi vilka no mājas uz māju un beidzot sadedzināja, tādējādi atbrīvojoties no visām pagājušā gada neveiksmēm.

Uguns deg bāli uz lietu (S. Gūberts, 75).

Ja uguns čīkst, tad būs viesi (L. Stute, Šķilbe).

Ja uguns krāsnī spiedz, tad būs auksts laiks (A. Zālīte, Bērzpils).

Kad ugunsgrēku citur redz, tad tam, kas pirmais to ieraudzījis, trīs reizes ūdens jālej krāsns speltē, lai ugunsgrēks dziest un pašu mājās neizceļas tāda pati nelaime (Alksnis-Zundulis, Naudīte).

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!