Viss kas jāzin par savu māju!

Mazi ieguldījumi – liela ekonomija Drukāt E-pasts
Piektdiena, 10 aprīlis 2009 00:00

Pēteris TUKUMS,
inženierzinātņu doktors, firmas Ritols direktors

Latvijai mājokļu renovācijai no ES fondiem šogad piešķirti 16,6 milj. latu. It kā liela summa, bet nepieciešamība siltināt mājas ir nesalīdzināmi lielāka! Visiem naudas nepietiks. Un ne jau visas dzīvokļu īpašnieku biedrības vēlēsies piedalīties Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūras rīkotajā konkursā par Eiropas naudu, jo uzvaras gadījumā dzīvokļu saimniekiem tāpat nāksies doties uz banku pēc kredīta. Vai ir alternatīva pilnīgai renovācijai, kas tomēr ir dārgs prieks? Manuprāt, ir. Tā ir pakāpeniska renovācija, kas maksā daudz lētāk, bet paver iespēju mājai uzreiz sākt taupīt siltumu un naudu.

Mūsu firma Ritols jau vairākus gadus nodarbojas ar Rīgas dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības Pavadonis māju siltināšanu. Kooperatīvā ir 35 deviņstāvu 119. sērijas mājas, pavisam vairāk nekā 60 kāpņu telpu. Pagaidām veikt pilnu renovāciju sadūšojušies tikai Mārcienas ielas 3. nama iedzīvotāji. Viņi ir apmierināti ar rezultātu, tomēr viņu piemērs nav pamudinājis pārējos kooperatīva dalībniekus uz līdzīgu varoņdarbu. Cilvēki nejūtas droši par nākotni un baidās ņemt lielus kredītus.

Tad kooperatīva priekšsēdētājs Valters Kagainis izraudzījās citu programmu. Viņš nolēma, ka vispirms katrā mājā vajag realizēt vienu nelielu siltināšanas pasākumu. Šai nolūkā nav jāieslīgst lielos parādos, jo deviņstāvu mājām ir remonta iekrājumi, turklāt iedzīvotāji uzreiz izjutīs siltuma ekonomiju.

2006. gadā mūsu firma Ritols nosiltināja bēniņu pārsegumus vienā no kooperatīva mājām. Tas nekavējoties deva pozitīvu rezultātu: nākamajā apkures sezonā šīs mājas iedzīvotāji par apkuri samaksāja par 1770 latiem mazāk nekā kaimiņi. Tā kā bēniņu siltināšana bija izmaksājusi 3300 latu, uzreiz kļuva skaidrs, ka ieguldītie līdzekļi tiks atgūti negaidīti ātri – nepilnos divos gados.

Pavadonis novērtēja ieguvumu un turpināja daļējas renovācijas programmu. 2007. gadā kooperatīvā nosiltināja vēl 15 sekcijas, 2008. gadā – 20 sekciju. Visu bēniņu nosiltināšana ļaus kooperatīvam nākamajā apkures sezonā par uzņēmuma Rīgas siltums pakalpojumiem ietaupīt aptuveni 80 tūkstošus latu.

Tas ir labs paraugs, kā dzīvokļu kooperatīvs rūpējas par savu cilvēku komfortu un maciņiem. Māju stāvokli var uzlabot, nevācot iedzīvotāju parakstus, jo runa ir par nelielām summām, kas tā vai citādi paredzētas māju remontam. Reizē daļēja renovācija ļauj iztikt bez projekta pasūtīšanas un saskaņošanas, bez energoaudita un pat bez piedalīšanās konkursos par līdzfinansējumu no dažādiem avotiem.

Ēkas energoefektivitāti var uzlabot divējādi: vai nu uzreiz pilnībā renovēt māju, vai arī darīt to pakāpeniski, sākot no pašām kritiskākajām vietām. Pirmajā gadījumā iedzīvotājiem nākas tērēt lielu naudu, ko izdosies atgūt tikai 10–20 gados. Otrais variants dod jūtamu efektu ar nelieliem ieguldījumiem.

Piecpadsmit 119. sērijas māju sekciju nosiltināšana kooperatīvam Pavadonis izmaksāja 46 tūkstošus latu, bet jau pirmajā apkures sezonā renovētās ēkas par Rīgas siltuma pakalpojumiem iztērēja par 19 tūkstošiem latu mazāk. Ja šo ekonomiju pārrēķinām pašreizējos tarifos, iznāk pavisam iespaidīga summa – 26 tūkstoši latu gadā. Bet atlikušās 14 nesiltinātās mājas 2007. gadā izmeta vējā 17 600 latu.

Kas būtu, ja kooperatīvs būtu nolēmis nevis pa mazumiņam siltināt visas mājas, bet gan tos pašus līdzekļus ieguldīt vienas ēkas pilnā renovācijā? Taupīt sāktu tikai vienas daudzstāvu mājas iemītnieki, bet pārējie turpinātu sildīt gaisu un pēc četriem gadiem būtu zaudējuši 34 tūkstošus latu.

Pieņemsim, ka kooperatīvs nolēmis visas savas mājas pilnībā renovēt astoņu gadu laikā. Pirmajā variantā tas katru gadu kapitāli nosiltinātu piecas sešas mājas, otrajā – reizi gadā katrā mājā veiktu kādu nelielu darbu. Abos gadījumos gala rezultāts būtu viens un tas pats: visas kooperatīva Pavadonis mājas pēc astoņiem gadiem būtu pilnībā renovētas, un tas būtu izmaksājis 3 miljonus 750 tūkstošus latu. Bet, veicot pakāpenisku renovāciju, viņi šajā laikā būtu uz siltuma rēķina ietaupījuši par 465 tūkstošiem latu vairāk. Manuprāt, tas ir pietiekami nopietns arguments, lai dzīvokļu īpašnieku biedrības un kooperatīvi māju renovāciju veiktu pa posmiem. Labāk pakāpeniski mācīties taupīt, nekā sēdēt ar klēpī saliktām rokām un gaidīt labākus laikus.

Mūsu kompānija Ritols ir gatava piedāvāt mājām visu veidu siltināšanu, bet sākt iesaka no bēniņu pārsegumiem. Kad šis darbs būs paveikts visās kooperatīva Pavadonis deviņstāvu mājās, mēs piedāvāsim iedzīvotājiem nākamo, kas arī nemaksās dārgi, bet ļaus ietaupīt daudz enerģijas. Šis darbs būs pagrabu siltināšana. Eksperimenta kārtā mēs vienā mājā jau renovējām pagrabu. Tas maksāja 3,4 tūkstošus latu, bet uzreiz ļāva apkures sezonas laikā par Rīgas siltuma pakalpojumiem ietaupīt 1,44 tūkstošus latu.

Par efektivitātes ziņā nākamo pasākumu uzskatu logu un durvju nomaiņu kāpņu telpās. Vienai 119. sērijas mājas sekcijai tas maksās 2,6 tūkstošus latu, bet ekonomija būs 580 latu gadā. Pēc tam jāsiltina māju gala sienas vai visa fasāde, kas maksās 65 tūkstošus latu, no kuriem māja katru gadu atgūs 7,2 tūkstošus. Salīdzinājumam: pilnīga renovācija maksās aptuveni 75 tūkstošus latu, bet ietaupīs siltumu par 11 tūkstošiem.

Analizējot šos skaitļus, ikvienam kļūs skaidrs, ka labāk būtu, ja valsts citādi rīkotos ar ES naudu. Patlaban uz līdzfinansējumu no Eiropas fondiem var pretendēt tikai tās mājas, kas iecerējušas pilnīgu renovāciju. Katra dzīvokļu īpašnieku biedrība no valsts saņems ne vairāk par 100 tūkstošiem latu, un tas nozīmē, ka nauda tiks tikai vienai mājai no 37, kam tā būtu nepieciešama. Ja Būvniecības, enerģētikas un mājokļu aģentūra finansētu daļēju renovāciju, līdzekļu pietiktu visiem. 2009. gadā visā Latvijā mājām jau varētu nosiltināt bēniņus un sākt taupīt siltumu un naudu!

Ceru, ka varas iestādes sadzirdēs manu ideju. Pagaidām tikai varu teikt, ka mūsu kompānija Ritols palīdzēs dzīvokļu kooperatīviem, īpašnieku biedrībām un namu pārvalžu klientiem uzreiz sākt taupīt siltumenerģiju, ieguldot renovācijā nelielus līdzekļus. Mēs atrodamies Rīgā, Dzērbenes ielā 27. Vienoties par tikšanos var pa tālruņiem 67556663, 67545111. Papildu informāciju par mūsu pakalpojumiem jūs atradīsiet mājas lapā www.ritols.lv, bet elektroniskās vēstules varat sūtīt pēc adreses Šī e-pasta adrese ir aizsargāta pret mēstuļošanu (spam), Jūsu pārlūkam ir jābūt aktivizētam Javascript, lai to aplūkotu .

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!