Viss kas jāzin par savu māju!

Ceļš uz ekonomiju ved … arī caur Rehau logiem Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Pēdējos gados Latvijas iedzīvotāji ir spiesti sākt domāt par mājokļu renovāciju. Eiropas Savienība izvirza aizvien jaunas prasības attiecībā uz ēku siltināšanu, un mums agrāk vai vēlāk nāksies tās pildīt. Labākā situācijā ir tie īpašnieki, kas savu mājokļu renovāciju sāka jau pirms vairākiem gadiem: viņi saņēma bankas kredītus, labiekārtoja mājas un tagad var priecāties par sava darba augļiem. Pārējiem ir sarežģītāk. No vienas puses, krīze ir iedragājusi mūsu maksātspēju, no otras, siltuma tarifi ceļas un pastāvīgi tur mūs spriedzē, atkal un atkal liekot domāt par mājas renovāciju. Kā vienu no variantiem daudzi iedzīvotāji šobrīd izvēlas mājokļa daļēju siltināšanu. Taupīšana sākas no jumta, durvīm un logiem.

Nesen speciālisti no starptautiskās kompānijas REHAU pārstāvniecības Latvijā nolēma rast atbildi uz mūžīgo jautājumu, vai jaunie plastikāta logi palīdz ietaupīt siltumu.  Viņu veiktie aprēķini liecina, ka pat caur visvienkāršākajiem plastikāta logiem ar siltumu labi izolējošām stikla paketēm izplūst par 63% mazāk siltuma nekā caur vecajiem logiem ar koka rāmjiem.

Tas ir visnotaļ vērā ņemams arguments. Tomēr aptuveni 70% Latvijas iedzīvotāju vēl aizvien nespēj izšķirties, vai ir vērts mainīt logus. Vai izdevumi atmaksāsies? Vai dzīvoklim netrūks „elpas”, ja nebūs vairs dabiskās ventilācijas caur koka logu spraugām?

Bruņojušies ar mūsu laikraksta lasītāju jautājumiem, dodamies uz kompānijas REHAU centrālo ofisu.

Saudzējošs siltināšanas variants

Sāksim ar to, ka daudzām mājām Latvijā tuvākajā laikā būs pieejama tikai daļēja renovācija. Tas nav nekas briesmīgs. Sienu siltināšana patiešām ir ļoti dārga procedūra, tāpēc svarīgi ir sākt kaut ar mazumiņu.

Visefektīvākais paņēmiens, kā saglabāt siltumu, pagaidām ir un paliek logu un durvju nomaiņa. Kāpņu telpās šie darbi tiek veikti par dzīvokļu īpašnieku remonta uzkrājumiem, dzīvokļos logus maina paši iemītnieki. Taču dzīvokļu saimniekiem ir tiesības kopsapulcē pieņemt lēmumu par energotaupošu logu ielikšanu VISOS DZĪVOKĻOS, kur tas līdz šim vēl nav izdarīts.

Šādu darbu veikšanai iespējams saņemt pilnvērtīgu bankas kredītu. SEB bankas Lielo uzņēmumu apkalpošanas pārvaldē apstiprināja: jā, iedzīvotāji var lūgt aizdevumu arī tādai renovācijai. Summa nebūs liela, tātad arī ikmēneša maksājumi kredīta atmaksāšanai būs saudzējoši. Un kredītu atmaksās tikai tie iedzīvotāji, kas programmas ietvaros būs ielikuši jaunus logus.

Tūlītējas ekonomijas nebūs

Dodoties pie speciālistiem, kas nodarbojas ar plastikāta logu ražošanu un uzstādīšanu, vēlējāmies uzzināt, vai rezultāts, ieliekot jaunus logus, būs pūļu un izdevumu vērts. Jānis Mucenieks mūs kompānijas REHAU mācību zālē sagaidīja ar aprēķiniem rokās. Tā mūsu saruna uzreiz ievirzījās praktiskā gultnē.

– Aptuveni 30 līdz 40 procenti no tā siltuma, ko zaudē mūsu mājokļi, izplūst caur koka logiem, – stāsta Jānis. – Triju kameru rāmju sistēmas paver iespēju šos zudumus samazināt vairāk nekā uz pusi – par aptuveni 63 procentiem. Modernās 70 milimetru rāmju sistēmas un piecu kameru profili nodrošina vēl lielāku ekonomiju – saglabā līdz 75 procentiem siltuma, kas izkūpētu gaisā caur vecajiem rāmjiem.

Vai tas nozīmē, ka saimnieks, kas savam dzīvoklim ielicis logus ar stikla paketēm, uzreiz izjutīs ietaupījumu? Diemžēl ne. Mūsu dzīvokļos nav individuālo siltuma skaitītāju, mēs esam spiesti norēķināties, vadoties pēc nama kopējā siltummezgla rādījumiem. Tātad neatkarīgi no tā, vai dzīvoklī ir silti vai auksti, maksāt nāksies tikpat, cik maksā pārējie nama iemītnieki. Tā arī ir viena no galvenajām problēmām. Aptuveni trešā daļa Latvijas iedzīvotāju ir ielikuši ekonomiskus logus, pārējie vilcinās. Viņiem šķiet, ka nav vērts izdot 500– 700 latu par jaunām stikla paketēm, ja nav garantēta tūlītēja ekonomija.

– Ja šodien visi iedzīvotāji nomainītu logus, tad izdevumi par siltumu patiešām jūtami samazinātos, – saka Jānis Mucenieks.

Rūpju netrūks

Ir arī citi argumenti par labu logiem ar stikla paketēm, būtiski pat tad, ja jūsu kaimiņi par kopējo ekonomiju nedomā. Jaunajiem logiem ir moderns dizains, tie glīti izskatās. Tie nav jākrāso ik pēc diviem trim gadiem. Tie bez problēmām kalpos aptuveni 30 gadu.

Dažādu firmu speciālisti pastāvīgi piesauc šos argumentus, bet kā ir patiesībā? Uzdodam Jānim Muceniekam dažus āķīgus jautājumus.

– Vai stikla pakešu logi patiešām ir tik hermētiski, kā raksta reklāmās?

– Jā, un tā ir šo logu svarīgākā īpašība. Logiem ir kontūru blīvējumi. Mūsu stikla pakešu rāmju sistēmās blīvējumu ar laiku var nomainīt.

– Kam tas vajadzīgs? Jūs taču nupat apgalvojāt, ka logi nesagādās nekādas rūpes!

– Rūpes nesagādās paši logu rāmji, bet jebkura loga blīvējums ar laiku var zaudēt elastību. REHAU sistēmās to var nomainīt pats mājokļa saimnieks. Daudzu citu firmu logu sistēmās tas nav tik vienkārši izdarāms, bet tad, ja blīvējums zaudējis elastību, logi diemžēl kļūst mazāk hermētiski.

Šie bīstamie „aukstuma tilti”

– Runā, ka plastikāta logi tik efektīvi nemaz nav. Dzīvokļos veidojoties tā dēvētie „aukstuma tilti” un, lai cik hermētiski būtu logi, siltums izplūst caur sienām. Vai tā ir?

– „Aukstuma tiltu” rašanās ir atkarīga no loga konstrukcijas kopējā biezuma un tā, cik pareizi konstrukcija uzstādīta. Nereti meistari cenšas logu iespējami izvirzīt uz āru. Protams, tādējādi pasūtītājs iegūst platāku palodzi, kur var salikt puķupodus. Pētījumi rāda, ka sienas sasalst noteiktā dziļumā. Ja šī sasalšanas zona paliek dzīvokļa iekšienē, veidojas jūsu minētie „aukstuma tilti”, un tad siltums tiešām bēgs prom no mājas. Paneļu mājās, kur vecās un jaunās loga konstrukcijas kopējais biezums ir aptuveni vienāds, parasti šāda problēma nerodas. Turpretī vecākās būvēs, piemēram, Hruščova laika mājās, bieži sastopamas ļoti biezas logu konstrukcijas, tāpēc tur, liekot jaunus logus, jābūt uzmanīgiem. Nepareizi tos samontējot vai nepareizi nosiltinot slīpumus, var rasties „aukstuma tilti”. Tādos gadījumos parasti arī sākas nopietnas problēmas ar kondensātu: stikli apraso, mitrums uz tiem var sasalt un pat izveidot ledus garozu.

– Un tas viss tikai tāpēc, ka logs nepareizi ielikts? Kā izvairīties no tādas kļūdas?

– Meistariem reizēm trūkst vajadzīgo zināšanu. Viņi lielākoties pieņem lēmumus, vadoties pēc savas pieredzes. Bet, lai pareizi veiktu montāžu, katrā konkrētajā gadījumā nepieciešams novērtēt sienas konstrukciju. Piemēram, pilnīgi vienādās sienās, atkarībā no tā, vai tās siltinātas no ārpuses vai iekšpuses, logam jāatrodas dažādās vietās. Līdzēt šai gadījumā var tikai ar jauno logu prasmīgu montāžu un slīpņu nosiltināšanu.

– Ko darīt, lai logi nenorasotu?

– Padomju laikā būvētajās mājās bija paredzēta dabiska gaisa cirkulācija, tostarp gaisa ieplūšana pa spraugām logu koka rāmjos. Nomainot logus, jūs ietaupāt siltumu, bet izjaucat ventilāciju. Ir jēga pasūtīt logus, kuros jau iemontēta pašregulējoša ventilācijas sistēma, kura nodrošina noteiktu gaisa pieplūdumu, bet nepieļauj, ka telpa tiek izpūsta. Starp citu, to var ierīkot arī agrāk uzstādītos REHAU logos. Tas ir vienkārši izdarāms un nemaksā dārgi.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!