Viss kas jāzin par savu māju!

Saeimā sadzirdēja iedzīvotājus no Jūrmalas Drukāt E-pasts
Sestdiena, 19 maijs 2018 11:44

Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija cīnās, lai iedzīvotājiem būtu iespēja brīvi mainīt mājas apsaimniekotāju. Jūrmalnieku tiesību aizstāvji ir nonākuši līdz Saeimai.

Saeimas Mājokļu apakškomisijā tika skatīts jautājums par grozījumu izdarīšanu likumā Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju. Grozījumi normatīvā nepieciešami, lai dzīvokļu īpašniekiem dotu brīvu iespēju mainīt mājas apsaimniekošanas uzņēmumu.

Skandalozais gadījums Jūrmalā, Engures ielā 5A

Iemesls lietas nonākšanai līdz Saeimas Mājokļu apakškomisijai bija skandalozais gadījums Jūrmalā, Engures ielā 5A. Šīs mājas dzīvokļu īpašnieki likumā noteiktajā kārtībā aptaujas veidā (nesasaucot dzīvokļu īpašnieku sapulci) ar lielu balsu vairākumu pieņēma lēmumu par atteikšanos no apsaimniekotāja Jūrmalas namsaimnieks pakalpojumiem. Tanī pat aptaujā iedzīvotāji turpmāko mājas apsaimniekošanu un pārvaldīšanu uzticēja AS Rīgas namu apsaimniekotājs.

Notika neparedzētais – Jūrmalas dome atteicās pieņemt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu. Atteikuma iemesls bija likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteikto prasību neievērošana. Likuma 51. pants par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc dzīvojamās mājas valdītājs, konkrētajā gadījumā – pašvaldība, jo minētajā mājā valdījuma tiesības nebija pārņemtas. Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci uzaicināmi visi dzīvojamā mājā esošo dzīvokļu īpašnieki, bet tam seko neizpildāma likuma prasība – „Uzaicinājums uz kopsapulci izsniedzams pret parakstu dzīvokļa īpašniekam vai viņa ģimenes locekļiem”. Ņemot vērā mūsdienu realitāti, šāda likuma norma mājai faktiski liedz iespēju izvēlēties apsaimniekotāju.

Dome saka: „Nē!”

Dzīvokļu īpašnieku interešu aizstāvībai sāka darboties Jūrmalas apsaimniekotāju asociācija un vērsās Saeimas Mājokļu apakškomisijā.

– Problēmas būtība ir iespēja minēto jautājumu risināt, izmantojot divos likumos noteikto. Gan likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju, gan Dzīvokļu īpašumu likums reglamentē mājas apsaimniekotāja maiņas procedūru, – Saeimas deputātiem skaidroja Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas priekšsēdētājs Aleksandrs Sakovskis.

– Ja procedūras jautājumi būtu vienādi, nebūtu svarīgi, uz kuru likumu atsaukties, bet lēmuma pieņemšanas kārtība diemžēl atšķiras. Tas arī ir saprotams – likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju ir pieņemts tālajā 1993. gadā, bet Dzīvokļu īpašumu likums ir spēkā kopš 2012. gada.

Mājas Engures ielā 5A dzīvokļu īpašnieki savu lēmumu par īpašuma pārņemšanu valdījumā un apsaimniekotāja maiņu pieņēma, vadoties pēc Dzīvokļu īpašuma likumā pieļautās iespējas – veikt aptauju, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci. Visi likumā noteiktie dokumenti tika iesniegti Jūrmalas domē ar lūgumu likumā noteiktajā kārtībā nodot īpašumu dzīvokļu īpašnieku pilnvarotajai personai – jaunajam apsaimniekotājam AS Rīgas namu apsaimniekotājs.

No domes dzīvokļu īpašnieki saņēma atteikumu ar pamatojumu, ka ir pārkāpts likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju.

– Sākumā centāmies rast kopīgu valodu ar pašvaldību, rakstiski skaidrojām, ka dzīvokļu īpašnieki lēmuma pieņemšanā vadījušies pēc Dzīvokļa īpašuma likuma. Diemžēl Jūrmalas domes izpilddirektors atbildēja – kamēr privatizācijas likums savu spēku nav zaudējis, dome prasīs izpildīt likumā noteiktās prasības, pretējā gadījumā lēmumu neuzskatīs par leģitīmu.

Likumi nonākuši pretrunā viens otram

Kādas ir galvenās atšķirības likumu prasībās?

Pirmkārt, likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju noteic, ka pirmreizējais lēmums par dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanu dzīvokļu īpašnieku biedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai pieņemams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē. Ja lēmumu pieņemt neizdodas, tad otro reizi lēmumu var pieņemt aptaujas veidā. Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka dzīvokļu īpašnieki lēmumu pieņem vai nu sapulcē, vai aptaujā, vai citādi vienojoties. Otrkārt privatizācijas likumu gandrīz neizpildāmu padara prasība uzaicinājumu uz sapulci izsniegt pret parakstu īpašniekam vai tā ģimenes loceklim. Dzīvokļa īpašuma likums noteic, ka īpašnieki par sapulci jāinformē rakstveidā.

– Tieši tādēļ mums jāvēršas Saeimā un jālūdz deputātiem novērst pretrunas. Pretējā gadījumā, piemēram, Jūrmalas nepārņemto māju dzīvokļu īpašnieki nekad nespēs nomainīt apsaimniekošanas uzņēmumu un paliks Jūrmalas namsaimnieka klienti, – uzsver Aleksandrs Sakovskis.

Kāda kārtība ir citās pilsētās?

Diskusiju laikā apstiprinājās, ka likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju daudzos aspektos vairs neatbilst reālajai tirgus situācijai apsaimniekošanas jomā, tādēļ gandrīz nekur netiek pielietots. Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas vadītājs Ģirts Beikmanis paziņoja:

– Tik tiešām, pagaidām Jūrmalas pašvaldība ir vienīgā, kur tiek prasīts, lai lēmuma pieņemšanā par mājas pārņemšanu īpašnieku valdījumā vadītos pēc privatizācijas likumā noteiktā. Kaut gan beidzamajā laikā saņemu signālus par sarežģījumiem arī Rīgā. Galvaspilsētas pašvaldība reizēm apstrīd atsevišķu māju pieņemtos lēmumus, bet iebildumi ir pret sapulces sasaukšanas kārtības procedūras pārkāpumiem. Galvenais, uz ko skatās Rīgas pašvaldība, – vai sapulces organizatori ir izdarījuši tā, lai visi dzīvokļu īpašnieki savlaicīgi uzzinātu par sapulci. Tā kā daudzi īpašnieki nedzīvo mājā, nepietiek ar paziņojuma izlikšanu koplietošanas telpās.

Galvenā ir dzīvokļu īpašnieku griba

Konflikts Jūrmalā Saeimas Mājokļu apakškomisijas deputātus ir rosinājis sākt darboties, lai saskaņotu abu likumu prasības. Šādam viedoklim piekrīt arī Ekonomikas ministrija

– Latvijā tiešām spēkā ir divi likumi, kuri regulē dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas procedūru, – deputātiem skaidroja Ekonomikas ministrijas Mājokļu politikas departamenta direktors Mārtiņš Auders. – Pacentīšos izskaidrot, kādēļ līdz šim laikam darbojas abi.

Likums Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju nosaka kārtību, kādā sasaucama pirmā sapulce, lai dzīvokļu īpašnieki pārņemtu savu īpašumu valdījumā. Vēlākā mājas dzīve – kopsapulču sasaukšana, apsaimniekotāju maiņa var notikt pēc Dzīvokļu īpašuma likuma prasībām.

Pilnībā atcelt privatizācijas likumu Ekonomikas ministrijas pārstāvis neiesaka, taču prasību mīkstināšanai piekrīt pilnībā.

– Pat Augstākā tiesa savā praksē ir nonākusi pie secinājuma, ka apsaimniekotāja maiņas gadījumā lēmuma pieņemšanas procedūras smalkumu ievērošana ir otršķirīgs jautājums, – paziņoja M. Auders. – Pirmajā vietā jebkurā gadījumā ir dzīvokļu īpašnieku izdarītā izvēle. Ja dzīvokļu īpašnieki savu gribu izteikuši bez tik rupjiem procedūras pārkāpumiem, kas liktu apšaubīt pašu izvēli, tad lēmums stājas spēkā.

Jūrmalas gadījumā mēs skaidri redzam, ka tiek nepārprotami izrādīta nevēlēšanās atdot māju citam apsaimniekotājam, tādēļ Jūrmalas pašvaldības pārstāvji saka: „Mēs nevaram atļaut mājai nomainīt apsaimniekotāju, jo kopš 1993. gada nav sasaukta pirmreizējā dzīvokļu īpašnieku sapulce.” Pats nepiedodamākais šajā situācijā ir tas, ka pienākums sasaukt sapulci bija tieši pašvaldībai, jo māja Engures ielā 5A ir viņu pamatlīdzekļu uzskaitē esošs īpašums.

Grozījumi likumā ir gatavi

Diskusijas nobeigumā Mājokļu apakškomisijas vadītājs Jānis Tutins ieteica Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem kopā ar Jūrmalas apsaimniekotāju asociācijas biedriem un citiem ekspertiem izstrādāt grozījumus privatizācijas likumā, kurus varētu skatīt jau nākamajā komisijas sēdē.

Tiek lemts, lai pēc grozījumu izdarīšanas mājas pirmreizējo sapulci par īpašuma pārņemšanu valdījumā varētu sasaukt ne tikai pašvaldība, bet arī mājas apsaimniekotājs. Paziņot par sapulci būtu iespējams vienkāršotā veidā – pēc Dzīvokļu īpašuma likuma prasībām: rakstveidā. Ja pirmajā sapulcē lēmumu pieņemt neizdosies, tad lēmumu varēs pieņemt aptaujas veidā. Aptaujas veidlapas varēs vienkārši izsūtīt uz dzīvokļu īpašnieku adresēm.

Jūrmalas asociācijas pārstāvji cer, ka, stājoties spēkā likuma Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju grozījumiem, mājas Engures ielā 5A dzīvokļu īpašnieki beidzot varēs īstenot savu vēlmi nomainīt apsaimniekotāju.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!