Viss kas jāzin par savu māju!

Parādi par dzīvokli: ko darīt pensionāriem? Drukāt E-pasts
Ceturtdiena, 17 aprīlis 2014 12:39

Cilvēki, kam ir kredīta un komunālo maksājumu parādi, šogad var vieglāk uzelpot: spēkā stājušies grozījumi Civilprocesa likumā, kas nosaka, ka pēc parāda piedziņas parādnieka rīcībā jāpaliek vismaz 320 eiro.

Uz ko attiecas Civilprocesa likuma 594. panta grozījumi? Uz visiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri saskaņā ar tiesas spriedumu atmaksā parādu ar tiesu izpildītāju starpniecību. No vairākuma parādnieku, kuri lielākoties nav turīgi cilvēki, tiesu izpildītāji tagad gluži vienkārši neko nevar piedzīt.

Saskaņā ar likuma jauno redakciju no parādniekiem, pret kuriem tiek vērsta piedziņa uz izpildu dokumentu pamata, arī turpmāk varēs piedzīt no 30% līdz 50% no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem, kā tas bija līdz šā gada 1. janvārim, taču tagad Civilprocesa likums nosaka, ka tiesu izpildītājam jāatstāj parādnieka rīcībā ne mazāk par 320 eiro mēnesī.

Tātad, ja parādnieka alga vai pensija ir mazāka par 320 eiro, parāda piedziņa, pamatojoties uz tiesas izsniegtu izpildu dokumentu, nav iespējama. Attiecībā uz strādājošām personām šī norma stājās spēkā jau šā gada janvārī, attiecībā uz pensionāriem martā. Likuma grozījumi īpaši iepriecinājuši gados vecākus cilvēkus, jo agrāk tiesu izpildītājam bija tiesības no viņiem piedzīt līdz 50% ienākumu, atstājot tikai valsts noteikto minimumu – 45 latus (64,03 eiro). Tagad no trūcīgākajiem pensionāriem un invalīdiem, kuru ienākumi nepārsniedz 320 eiro, neko vairs nevar piedzīt.

Bet! Dāvanai, ko valdība sarūpējusi trūcīgajiem, ir arī otra puse. Ja tiesu izpildītājs nevar piedzīt parādu no pensionāra vai strādājošas personas ienākumiem, viņš pēc kreditoru pieprasījuma piedziņu var vērst pret parādnieka kustamo vai nekustamo īpašumu.

Kopš likuma grozījumi stājušies spēkā, mums nācies uzklausīt daudzus lasītāju prieka un bēdu stāstus. Viens līksmo:

– Tagad tiesu izpildītājs pārstājis piedzīt parādu, un mani reālie ienākumi palielinājušies par 50 procentiem. Paldies deputātiem! Tā kā man dzīvoklis nepieder, varu uzelpot.

Otrs, gados vecāks cilvēks, ir nobažījies:

– Man ir 200 eiro parāds par ārstēšanos slimnīcā. Es to nevaru samaksāt, jo pensija ir tikai 180 eiro. Vai tas nozīmē, ka tiesu izpildītājs var manu dzīvokli pārdot izsolē?

Diemžēl trūcīgie pensionāri patiešām ir nolikti zem sitiena.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra ziņo, ka pēc 1. marta ir pārtraukta parādu piedziņa no pensijas 12 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju. Naudu no šiem cilvēkiem piedzīt nevar, jo viņi ir pārāk nabadzīgi, bet tiesu izpildītājiem ir tiesības izlikt pārdošanai izsolē šādu parādnieku nekustamo īpašumu.

– Nelielu parādu dēļ tiesu izpildītāji, protams, to nedarīs, – apgalvo Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes izpilddirektore Guna Berlande. – Parādnieku dzīvokļus pārdod izsolē pēc kreditora pieprasījuma, un noteikti ne jau dažu santīmu parāda dēļ.

– Likumā teikts, ka tiesu izpildītājam ir tiesības izlikt parādnieka īpašumu pārdošanai izsolē, ja parāda summa ir lielāka par cilvēka mēneša ienākumu summu, – precizē Latvijas Kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.

Tātad situācija nepavisam nav iepriecinoša. Formāli pensionāri ir aizsargāti, bet faktiski jaunās normas dēļ var zaudēt dzīvokļus. Drošākā izeja ir noslēgt ar tiesu izpildītājiem vienošanos par parāda labprātīgu samaksu. Tādā gadījumā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra turpinās pārskaitīt kreditoriem daļu no parādnieka pensijas.

Tātad nekas nav mainījies, nopūšas lasītāji, izlasot šos skaidrojumus.

Mums nākas piekrist: jā, mainījies ir ļoti maz. Tiešām labāk ir parādu pamazām vien atdot, pat ja pensija vai alga ir pavisam niecīga. Deputātu iecere pasargāt trūcīgos parādniekus no parāda piespiedu piedziņas ir izgāzusies.

Taču pagājušajā nedēļā no parlamenta pienāca cerīga vēsts: deputāti ierosinājuši grozījumus likumā „Par valsts pensijām”, kas aizliegtu tiesu izpildītājam pārdot izsolē pensionāra parādnieka vienīgo dzīvokli, ja personas ienākumi ir mazāki par minimālo algu.

„Pašreiz izveidojusies pensionāriem parādniekiem bīstama situācija, mums tā jāapspriež ar Latvijas Pensionāru federāciju,” intervijā Latvijas Radio paziņoja Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas priekšsēdētāja Aija Barča. Kolēģei piekrīt arī deputāts Andrejs Klementjevs: „Iedomāsimies, ka pensionārs nonācis sarežģītā parādnieka situācijā un tiesu izpildītājs atsavinājis viņam dzīvokli. Tas nozīmē, ka agrāk vai vēlāk valstij vajadzēs parūpēties par šo gados paveco cilvēku. Jāsaprot, ka pensionārs nekad nespēs nopelnīt naudu jaunam dzīvoklim. Piedevām parādu piedzīšanas biznesā šobrīd strādā daudz negodīgu cilvēku, kuri ir gatavi par niecīgu parādu izmest vecos ļaudis uz ielas nomiršanai. Mums kaut kas ir jādara”.

Vai parlamentam pietiks apņēmības aizsargāt nabadzīgos pensionārus no tiesu izpildītājiem? Tam ir diezgan grūti noticēt, jo tādā gadījumā cietēji būs kreditori, kuri no parādnieka vairs nevarēs dabūt ne centa. Tomēr norma varētu tikt pieņemta – kā nekā pēdējie mēneši pirms Saeimas vēlēšanām, un tas vienmēr ir brīnumu laiks.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!