Viss kas jāzin par savu māju!

Kādai jābūt karstā ūdens temperatūrai? Drukāt E-pasts
Sestdiena, 14 aprīlis 2018 17:19

Vai labojumi dzīvojamo māju sanitārās apkopes noteikumos stāsies spēkā?

„Iepriekšējā avīzē Darīsim Kopā! bija publikācija par pasākumiem cīņā ar Latvijā izplatījušos leģionelozi izraisošo baktēriju. Esmu daudz dzirdējis, ka šī bīstamā baktērija dzīvojot daudzdzīvokļu māju karstā ūdens cauruļvados un vienīgais veids, kā to iznīcināt, ir paaugstināt karstā ūdens temperatūru.

Jūs rakstījāt, ka Ministru kabinets martā ir pieņēmis noteikumus, kas pārvaldniekiem uzliek par pienākumu karstā ūdens temperatūru paaugstināt līdz +55º C.

Mans jautājums ir šāds: vai temperatūra ir jāmēra dzīvokļa krānā vai kādā citā ūdensvada posmā? Vismaz manā dzīvoklī no krāna tek viegli silts ūdentiņš – ne karstāks par +40º C. Vai tas nozīmē, ka apsaimniekotājs nepilda MK noteikumus?

Un vēl, lūdzu, nopublicējiet pilnu Ministru kabineta noteikumu tekstu, kur būtu nepārprotami izlasāmas prasības karstā ūdens nodrošināšanai.” Vilis Antonovs

Tik tiešām – kopš 2018. gada 9. marta spēkā ir grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 906 „Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi”. Šajos grozījumos ir noteiktas prasības cīņā ar leģionelozi izraisošo baktēriju, kas tiešām dzīvo māju karstā ūdens cauruļvados.

Daudzu māju iedzīvotāji pēc 9. marta ievēroja karstā ūdens temperatūras paaugstināšanos, daudzi, līdzīgi kā mūsu lasītājs Antonova kungs, nekādas izmaiņas nepamanīja. Izskaidrojums ir tikai viens – valdības prasībās teikts, ka temperatūrai +55º C ir jābūt nevis iztekot no krāna dzīvokļos, bet gan izejā no mājas siltummaiņa. Ja mājā ir novecojusi karstā ūdens sistēma, nav brīnums, ka temperatūra līdz atsevišķiem dzīvokļiem jau paspējusi atdzist.

Tas nozīmē, ka grozījumi noteikumos atrisina tikai daļu problēmas. Jāatceras, ka leģionelozes baktērija vairojas ne tikai karstā ūdens stāvvados, bet arī caurulēs dzīvokļos, pat krānos un dušās. Loģiski, ka pilnīgai nevēlamās baktērijas apkarošanai būtu jānodrošina +55º C karstā ūdens temperatūra arī dzīvokļos.

Praktiķi jau ir snieguši skaidrojumu, ka prasība nav izpildāma. Pirmkārt, lai „aukstajos” dzīvokļos nodrošinātu pietiekami karstu ūdeni, lielākā daļa mājas dzīvokļu saņemtu verdošu ūdeni. Jāatceras, ka cilvēks var gūt apdegumus jau +70º C karstā ūdenī. Otrkārt, tādu ūdens temperatūru varētu neizturēt daudzu dzīvokļu dvieļu žāvētāji. Treškārt, rēķini par karstā ūdens uzsildīšanu pieaugtu nevis par 10–15%, kā to prognozē patlaban, bet daudz reižu vairāk.

Šo iemeslu dēļ Ekonomikas un Veselības ministrijas nonāca pie kompromisa risinājuma un noteica ūdens temperatūras robežu pie izejas no mājas siltummaiņa.

Pēc lasītāja lūguma publicējam pilnu MK noteikumu tekstu, kur bez jaunajiem grozījumiem iespējams iepazīties ar daudzdzīvokļu mājas sanitārās apkopes normatīviem.

Dzīvojamās mājas sanitārās apkopes noteikumi

Ministru kabineta noteikumi Nr. 906

Rīgā 2010. gada 28. septembrī

Izdoti saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6. panta piekto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka sanitārās apkopes prasības daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā (turpmāk – dzīvojamā māja).

2. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina sanitārās apkopes prasību izpildi dzīvojamā mājā, lai nepieļautu apdraudējuma iestāšanos.

3. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums sniegt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām uz tiesiska pamata dzīvojamā mājā dzīvojošām personām (turpmāk – citas mājā dzīvojošās personas) informāciju par dzīvojamās mājas pārvaldītāju. Informācijā norāda to personu vārdu, uzvārdu un kontaktinformāciju, pie kurām dzīvojamās mājas īpašnieki vai citas mājā dzīvojošās personas var vērsties, konstatējot apdraudējumu dzīvojamā mājā.

II. Dzīvojamās mājas teritorijas (dzīvojamai mājai piederīgās zemes vai piesaistītā zemesgabala) apkope

4. Teritorijas sakopšanas darbi veicami pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

5. Regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi:

5.1. ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu tīrīšana;

5.2. teritorijā augošā zālāja pļaušana;

5.3. nokritušo lapu, nokaltušo augu un zaru savākšana;

5.4. apstādījumu kopšana.

6. Ziemas periodā papildus regulāri veicamie teritorijas sakopšanas darbi:

6.1. ietvju, celiņu un piebraucamo ceļu, ja nepieciešams, arī citu teritorijas daļu attīrīšana no sniega un ledus, pretslīdes materiālu kaisīšana uz ietvēm, celiņiem un piebraucamajiem ceļiem;

6.2. sniega un ledus (arī lāsteku) notīrīšana no ēkas fasādes un jumta, lai nepieļautu ledus un sniega krišanu no ēkas jumta, dzegām, ūdens notekcaurulēm, lodžijām un balkoniem;

6.3. bīstamu vietu norobežošana gājēju un transportlīdzekļu drošībai. Pasākumi apdraudējuma novēršanai veicami laikus, lietojot visus iespējamos drošības līdzekļus.

7. Dzīvojamās mājas teritorijā, tajā skaitā dzīvojamās mājas koplietošanas telpās, laikus novācami dažādi veselībai bīstami vides piesārņotāji, atkritumi un būvgruži, kas rada saindēšanās, ievainojumu un infekcijas slimību izplatīšanās risku vai saistīti ar smaku izplatīšanos. Laikus nodrošināmi citi nepieciešamie pasākumi, lai nepieļautu grauzēju un kukaiņu savairošanos un izplatīšanos.

8. Atkritumu apsaimniekošana veicama saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas jomu regulējošiem normatīvajiem aktiem.

9. Atkritumu konteinerus nedrīkst novietot zem ventilācijas sistēmas āra gaisa ņemšanas vietām. Atkritumu konteinerus ieteicams novietot ne tuvāk kā 10 metrus no dzīvojamās mājas logiem.

10. Ja dzīvojamā mājā izbūvēta sausā tualete, izvedama notekūdeņu krājtvertne vai individuāla notekūdeņu attīrīšanas iekārta, dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums sekot līdzi to stāvoklim, nodrošinot būvju uzturēšanu atbilstošā tehniskā kārtībā un nepieciešamo tilpņu savlaicīgu izvešanu uz notekūdeņu attīrīšanas iekārtām.

11. Regulāri veicama lietus ūdens teknes, notekcaurules un noteku aku tīrīšana.

12. Dzīvojamās mājas uzkopšanas darba inventārs, kā arī dezinfekcijas līdzekļi glabājami īpaši paredzētā noslēgtā vietā.

13. Dzīvojamās mājas pārvaldītājs nodrošina personu, kas veic sanitāro apkopi dzīvojamā mājā, ar ūdens ņemšanas vietu.

III. Dzīvojamās mājas koplietošanas telpu apkope

14. Kāpņu telpā vismaz vienu reizi nedēļā veicama mitrā uzkopšana. Sliktos laika apstākļos (piemēram, palielināts nokrišņu daudzums) mitrā uzkopšana veicama biežāk dzīvojamās mājas pārvaldītāja noteiktajos termiņos.

15. Logus mazgā vismaz vienu reizi gadā.

16. Ja dzīvojamās mājas pārvaldītājs konstatē, ka nepieciešams veikt dzīvojamās mājas koplietošanas telpu dezinfekciju, dezinsekciju vai deratizāciju, viņš vismaz piecas darbdienas iepriekš rakstiski informē dzīvojamās mājas īpašniekus un citas mājā dzīvojošās personas par attiecīgajām darbībām, kas tiks veiktas atklātā apdraudējuma novēršanai.

IV. Dzīvojamās mājas ūdensapgādes sistēmas sanitārā apkope

(Nodaļa MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

17. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums pastāvīgi nodrošināt karstā ūdens temperatūru izejā no siltummaiņa, ne zemāku par +55º C.

(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

18. Dzīvojamās mājas pārvaldītājam ir pienākums ne retāk kā reizi ceturksnī izplatīt dzīvojamās mājas īpašniekiem un citām mājā dzīvojošām personām Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē pieejamo informatīvo materiālu par individuāli veicamajiem profilaktiskajiem pasākumiem dzīvokļu īpašumos Legionella spp. baktēriju izplatības ierobežošanai.

(MK 06.03.2018. noteikumu Nr. 130 redakcijā)

Ministru prezidents V. Dombrovskis

Ekonomikas ministrs A. Kampars

 

© 2012 Darīsim KOPĀ!