Viss kas jāzin par savu māju!

Jauni dzīvokļa pārdošanas noteikumi Drukāt E-pasts
Piektdiena, 14 marts 2014 14:18

2010. gadā tika izdarīti grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”, kuri apbēdināja nekustamā īpašuma spekulantus. Tie paredz, ka ar 15% nodokli tiek aplikts ienākums no nekustamā īpašuma pārdošanas, kas attiecīgās personas īpašumā ir bijis mazāk par pieciem gadiem. Savukārt 2014. gadā pieņemti jauni grozījumi, kas paplašina to personu loku, kuras ir atbrīvotas no „pārdošanas” nodokļa.

Iedzīvotāju ienākuma nodokļa 15 procentu likme ienākumam no kapitāla pieauguma dzīvokļa vai mājas pārdošanas gadījumā tika ieviesta jau pirms četriem gadiem, bet cilvēkiem joprojām nav par to īstas skaidrības. Daudzi nekustamā īpašuma īpašnieki, slēdzot pirkšanas – pārdošanas darījumu, jūtas pārsteigti, uzzinot, ka viņiem savā peļņā jādalās ar valsti.

Līdz 2014. gada 1. janvārim saskaņā ar likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” nosacījumiem ar nodokli netika aplikts ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (pārdošanas):

■ ja dzīvoklis vai māja attiecīgās personas īpašumā bijusi ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz pirkuma – pārdevuma līguma noslēgšanas dienai ir bijusi personas deklarētā dzīvesvieta;

■ ja nekustamais īpašums, kuru pārdod, ir mantots no laulātā, tad uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad tas reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.

Precizēsim, ka ar 15% nodokli neapliek visu darījuma summu, bet tikai kapitāla pieaugumu, ko nosaka, no pārdošanas cenas atņemot iegādes vērtību. Tomēr tas netraucēja VID dažos gadījumos no neveiksmīgiem nekustamā īpašuma pārdevējiem iekasēt iespaidīgas summas.

Kopš šā gada 1. janvāra likums „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” ir paplašinājis nodokļa atvieglojumus. Tagad no nodokļa ir atbrīvoti pārdevēji, kas attiecīgo nekustamo īpašumu saņēmuši mantojumā ne tikai no laulātā, bet arī no personas, ar kuru nodokļa maksātāju saista radniecība līdz trešajai pakāpei. Nodokli nenāksies maksāt arī visiem pārējiem pārdevējiem ar nosacījumu, ka ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc pirkuma – pārdevuma līguma noslēgšanas.

Lūk, kā skan likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” jaunā redakcija attiecībā uz neapliekamo ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas:

9. pants. Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi

1. Gada apliekamajā ienākumā netiek ietverti un ar nodokli netiek aplikti šādi ienākumu veidi:

(...)

33) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots līgumiskā, testamentārā vai likumiskā ceļā no fiziskās personas, kuru ar maksātāju saista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē, šīs panta daļas izpratnē uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir maksātāja īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums;

34) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese);

34 1) ienākums no Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā atsavināta nekustamā īpašuma, ja minētais īpašums ir maksātāja īpašumā ilgāk par 60 mēnešiem (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums ir reģistrēts zemesgrāmatā) vai ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas. Ja nekustamo īpašumu Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā kompensē ar citu nekustamo īpašumu, atsavinot šādas kompensācijas veidā iegūto nekustamo īpašumu, par tā iegādes dienu uzskata dienu, kad zemesgrāmatā tika reģistrēts saskaņā ar Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likumu atsavinātais nekustamais īpašums;

34 2) ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas (attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā maksātāja vienīgais nekustamais īpašums), ja šis ienākums no jauna tiek ieguldīts funkcionāli līdzīgā nekustamajā īpašumā 12 mēnešu laikā pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas vai arī pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas.

 
© 2012 Darīsim KOPĀ!