Veiksmīgu sējas laiku!

Pavasaris ir klāt! Aprīlī visi dārzkopji un dārzeņkopji nedaudz sajūk prātā. Galvā spieto plāni un vēlmes. Veikalos tiek pirkts vajadzīgais un nevajadzīgais, sen kārotais un pirmo reizi ieraudzītais. Ieceres aug kā sniega lavīna. Lai paveiktu visu, ko pavasarī plāno vidēji statistiskais dārziņa īpašnieks, vajadzētu nolīgt apzaļumotāju brigādi.

Stāt! Nomierināsimies un mēģināsim izstrādāt reālu plānu. Plānu, ko atcerēsimies brīžos, kad roka sniegsies pēc kārtējās sēklu paciņas. Pārdomāsim, ko mēs šogad sējam un stādām savās 6, 10 vai 12 hektāra simtdaļās, nevis daudzu hektāru plašumos!

■ Vispirmām kārtām jāpārskata sēklu krājumi, kas sagādāti pagājušajā gadā, pārlūkojot visus iespējamos dārzkopības veikalus. Tad derīgās sēklas jāatlasa no tām, kam beidzies derīguma termiņš.

■ Apsēžamies un mierīgi pārdomājam, kādas šķirnes sēklas pērn deva vislabāko ražu. Visprātīgāk būtu iekārtot burtnīcu, kur pierakstīt, kādu ražotāju kādas sēklas jums patikušas, bet kādas turpmāk vairs nekad nepirksit.

■ Ņemam papīru un zīmuli un mēģinām atcerēties, ko un cik iespējām pagājušajā gadā un kas no tā sanāca. Ja izaudzēto kabaču daudzums pērn iedzina šausmās jūs, visus jūsu radus un kaimiņus, bet paziņas, ieraugot jūs ar kabačiem, pārstāja sveicināties un neuzkrītoši centās pāriet ielas otrā pusē, ir laiks kaut ko mainīt sējas platībās.

■ Vajadzīgais jauno sēklu daudzums piepirkts, atnests mājās un mākslinieciskā nekārtībā izlikts uz virtuves galda. Laiks padomāt par zemes iegādi dēstu audzēšanai, ja vien jūs rudenī no vasarnīcas neatvedāt savu (ja atvedāt, tad bezzemnieka ciešanas jums nesaprast). Kādu zemi pirkt?

Ja par šo jautājumu esat nupat tikai sākusi domāt, tad ir vērts izvaicāt vairāk pieredzējušos draugus un paziņas, vai arī aiziet uz veikalu un tur uzdot tos pašus jautājumus pārdevējam. Atcerieties, ka meklējam zemi dēstu audzēšanai, tātad tai jābūt vieglai, porainai. Neaizmirstiet nopirkt arī parupjas smiltis.

■ Beidzot zeme ir atnesta mājās. Apsveicam ar veiksmīgu pirkumu! Bet tūlīt rodas nākamais jautājums – kā apstrādāt zemi, lai mūsu dēsti būtu drošībā? Visādi sīki ļauni radījumi to tikai gaida, lai mestos virsū izdīgušajiem mazuļiem.

Iespējami daudzi varianti. Zemi var vispirms bagātīgi apliet un tad izkarsēt cepeškrāsnī, var vairākas reizes sasaldēt un pēc tam atkausēt istabas temperatūrā, var apliet ar verdošu ūdeni vai vāju kālija permanganāta šķīdumu.

Kad izraudzītā kaitēkļu iznīcināšanas procedūra ir pabeigta, zemi sajauc ar noskalotām un cepeškrāsnī izkarsētām smiltīm. Izvēle ir sarežģīta lieta, bet nekur jau no tās nevar aizbēgt.

■ Atlicis pārbaudīt podiņus, kuros tiks audzēti dēsti. Ja jums ir daudzkārt lietojamie, tos vajag rūpīgi izmazgāt, apstrādāt ar vieglu sodas šķīdumu un pēc visām manipulācijām labi izskalot.

Ir daudz dažādu vienreiz lietojamu podiņu, bet cilvēkiem patīk pašiem šo to sameistarot. Arī te iespējami vairāki varianti. Dažs tin podiņus no vairākās kārtās salikta avīžu papīra, cits krāj šaurās piena vai sulas pakas, rūpīgi tās izmazgā un līdz sējai glabā skapī. Vajadzīgajā brīdī podiņus no glabātavas izņem, vēlreiz izskalo un izdur tajos caurumus liekā ūdens novadīšanai.

Arī ar caurumiem nav nemaz tik vienkārši: tos var izdurt pakas vai kārbas apakšā, bet var arī izdarīt iegriezumus sānos. Pirms bērt sagatavotajā podā zemi, apakšā ieber izkarsēto smilšu kārtu vai gādīgi sataupītās olu čaumalas (bez plēvītēm, iepriekš saberžot).

■ Laistot ūdeni ieteicams liet paliktnī, uz kura salikti podiņi vai pakas. Ūdens iepriekš jānostādina. Tam var pievienot mēslojumu. Svarīgi ir nepārlaistīt, bet nedrīkst arī ļaut zemei iekalst.

Veiksmīgu sējas sezonu!