Valdeķu ielas nama iedzīvotāji stāsta par to, kā pašiem kontrolēt remontu mājā un nepārmaksāt par to
Eksperti pastāvīgi atgādina iedzīvotājiem, ka māju jumti, padomju gados celti, kļūst nederīgi un prasa nomaiņu. Daudzi dzīvokļu īpašnieki ir satraukti, ka samaksāt par jaunu jumtu būs ļoti grūti. Daudzstāvu nama iedzīvotāji Valdeķu ielā 55, kur tagad tiek pabeigts jumta remonts, pastāstīja, ar kādām grūtībām viņi saskārās, organizējot darbus, un kā viņi ieekonomēja lielas summas.
Remontēt vajag – naudas nav
Māja Valdeķu ielā 55 celta 1991. gadā, tāpēc par vecu to nevar nosaukt. Iedzīvotāji stāsta, ka atlikt remontdarbus vairs nevarēja. Piemēram, jumts. Padomju laikā to noklāja ar mastiku, kuras kalpošanas ilgums – 20 gadi. Protams, pirms dažiem gadiem kļuva skaidrs, ka segums savu laiku ir nokalpojis un pienācis laiks to mainīt.
– Mūsu mājas iedzīvotāji jau agrāk ir daudz izdarījuši, – saka Aleksandrs, viens no tās iemītniekiem, pilnvarotais mājas pārstāvis. – Jau tajā laikā, kad mūsu māju apsaimniekoja pašvaldības uzņēmums Zemgale Valda Holberga vadībā, mēs sakrājām līdzekļus kosmētiskajam remontam kāpņu telpās, logu maiņai un galu nosiltināšanai. Taču jumta remonts apstājās. Aleksandrs stāsta, ka iedzīvotājus neapmierināja tāme jumta remontam, ko sastādīja namu pārvalde. Piekrītot piedāvātajām likmēm, nāktos ievērojami palielināt iemaksas remontu fondā, kas ir daļa no maksas par dzīvokli.
– Lai atteiktos no namu pārvaldes plāniem, mums nācās katru rudeni, saņemot sarakstu ar plānotajiem remontdarbiem, savākt dzīvokļu īpašnieku parakstus. Lai atceltu plānus, bija nepieciešams, lai pret nobalsotu vairāk nekā puse īpašnieku (50%+1), – saka Aleksandrs.
Bailes bija veltīgas
Tādā veidā māja nonāca strupceļā. No vienas puses, jumtu vajag remontēt, bet no otras puses nav iespējams tikt galā ar finansēm. Ko darīt?
– Lai kaut kā mainītu situāciju, mēs nolēmām mainīt apsaimniekotāju, – stāsta Aleksandrs. – Izskatījām vairāku kooperatīvu un apsaimniekošanas organizāciju priekšlikumus un izvēlējāmies kompāniju Rīgas namu apsaimniekotājs. Mājas pilnvarotais neslēpj, ka pāreja neesot bijusi vienkārša. Daudzi iedzīvotāji baidījās mainīt apsaimniekošanas organizāciju, jo avīzēs bija lasījuši par gadījumiem, ka mazie apsaimniekotāji iekasējuši no iedzīvotājiem naudu par komunālajiem pakalpojumiem un nav pārskaitījuši to piegādātājiem – Rīgas siltums, Rīgas ūdens un tamlīdzīgi. Taču bailes izrādījās veltīgas: mājas pilnvarotās personas apkopoja informāciju par kompānijas Rīgas namu apsaimniekotājs maksātspēju, konsultējās ar juristiem un pārliecinājās, ka līgums par pārvaldīšanu nosaka pilnīgu iedzīvotāju kontroli par mājas līdzekļiem, kā arī par savlaicīgiem pārskaitījumiem pakalpojumu sniedzējiem. Bez saskaņošanas ar pilnvarotām personām namu pārvalde var veikt tikai steidzamus avārijas darbus.
– Mums arī patika, kā Rīgas namu apsaimniekotājs norit darbs ar parādniekiem, – spriež Aleksandrs. – Agrāk mūsu iedzīvotājiem sakrājās lieli parādi, sniegt tiesā iepriekšējais pārvaldnieks nesteidzās. Taču Rīgas namu apsaimniekotājs rīkojas citādi: pēc tam, kad parāda summa sasniedz 300 eiro, kompānijas juristi operatīvi izsūta parādniekiem uzaicinājumu ierasties uz pārrunām. Ja klients nevēlas kontaktēties, tad viņam pēc mēneša izsūta brīdinājumu, ka tiks uzsākta tiesvedība. Domāju, ka tas ir pareizi. Ja cilvēks nevar samaksāt par dzīvokli 119. sērijas mājā, tad viņam labāk laikus veikt maiņu, nevis krāt parādus, lai nenonāktu līdz tiesas procesam.
Četras reizes vairāk līdzekļu remontam
Kāpēc iedzīvotāji, ja ir tik saprātīga pieeja, neuzdrošinās patstāvīgi apsaimniekot māju, veidojot īpašnieku sabiedrību? Aleksandram ir atbilde arī uz šo jautājumu: ja ir izveidota sabiedrība, tad pārvaldīšana var nonākt neprofesionāļu rokās.
– Šādi cilvēki nevis ļaunprātīgi, bet nezināšanas dēļ varēja pieļaut kļūdas, kas kaitētu mājai, – uzskata pilnvarotais. – Ērtāk ir sadarboties ar pieredzējušu kompāniju. Piemēram, ja mums saslimtu sētnieks, kur meklēt jaunu cilvēku? Taču liels uzņēmums piedāvā maiņu. Mājas iedzīvotājiem nav jāuztraucas arī par personīgās tehnikas iegādi (teiksim, mašīnu zāles pļaušanai), materiālu un tamlīdzīgi, namu pārvalde visu dara patstāvīgi.
Taču tie galvenokārt ir emocionāli argumenti, un kā galvenais iemesls, lai ievēlētu jaunu pārvaldnieku, iedzīvotājiem ir finansu arguments.
– Rīgas namu apsaimniekotājs mums noteicis nelielu maksu par apsaimniekošanu, – atzīst Aleksandrs. – Tas uzreiz ļāva iedzīvotājiem iemaksāt vairāk līdzekļu uzkrājumu fondā.
Iedzīvotāji saka, ka kopējais dzīvokļa rēķins nav palielinājies, remontu fondā ieskaitīta lielākā daļa viņu naudas: 0,111 eiro par kvadrātmetru katru mēnesi (0,028 eiro vietā, kad bija iepriekšējais pārvaldnieks). Tas uzreiz ļāva mājas iedzīvotājiem ķerties pie mājas jumta remonta organizēšanas.
Ar ko sākt jumta remontu?
– Jaunajā apsaimniekošanas firmā mums piedāvāja izvēlēties dažas celtniecības firmas, – atceras mājas vecākais, – un mēs rūpīgi izskatījām viņu piedāvājumu, kopīgi izvēlējāmies kompāniju Building House. Uzreiz teikšu, ka, pateicoties patstāvīgai izvēlei, mēs ieekonomējām jumta remontam desmitiem tūkstošu eiro. Piedevām pārvaldnieks mums uzreiz iedeva bezprocentu kredītu darbiem. Mēs sapratām, ka ar Rīgas namu apsaimniekotājs norēķināsimies astoņos mēnešos.
Nākotnē, stāsta mājas vecākais, iedzīvotāji vēlas nosiltināt mājas pagraba daļu, lai nodrošinātu komfortablu temperatūru pirmajā stāvā. Perspektīvā ir pagraba un mansarda nosiltināšana, kāpņu telpu remonts, pēc laika arī precīzāku ūdensskaitītāju un jaunu ekonomiskāku lampu uzstādīšana.
– Mūsu problēma – karstā ūdens zādzība, – atzina Aleksandrs. – Dzīvokļu īpašnieki uzsākuši cīņu, lai vairākums nobalsotu par aizliegumu mājā uzstādīt Zimmer un Rubikon skaitītājus, kurus viegli apmānīt. Mēs prasījām namu pārvaldei, lai viņi nepieņem aktus par šādu ierīču uzstādīšanu, un uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs šo prasību rūpīgi izpilda. Nākotnē mēs vēlamies uzstādīt visiem jaunus skaitītājus, uz kuriem nevar iedarboties, bet otrajā etapā tos aprīkot ar distancētas rādījumu nolasīšanas sensoriem. Visus šos darbus plānots veikt par kopējiem mājas līdzekļiem.
Redzams, ka aktīviem iedzīvotājiem viss ir pa spēkam, bet, ja darbus veic ar līdzekļu ekonomiju, tad tas dod divkāršu apmierinājumu.
Kas ir Desmopol?
Jumta remontdarbus mājā Valdeķu ielā 55 veic celtniecības kompānija Building House, kurai ir liela pieredze. Atgādinām, ka pēc tirgus izpētes un cenu aptaujas iedzīvotāji izvēlējās šīs kompānijas priekšlikumus kā pašus izdevīgākos šai mājai.
Vladislavs Antonovs, Building House valdes loceklis, izstāstīja, ka maijā uzņēmums mainīja jumtus vienlaikus desmitiem māju. Daudzi pašvaldības namu pārvaldes Rīgas namu pārvaldnieks klienti vēlas, lai celtnieki izpilda darbus pēc trīspusēja līguma, kas ļauj iedzīvotājiem kontrolēt remonta cenu.
– Mums ir liela pieredze, jo mēs esam mainījuši jumtus pussimtam māju visā Latvijā. Mūsu pakalpojumi ir pieprasīti Rīgā, Liepājā, Valmierā, Maltā, Rēzeknē un citās pilsētās.
Kur slēpjas panākumu noslēpums? Izrādās, ka materiālā, ko izmanto kompānija. Vecos jumta pārsegumus maina pret poliuretāna membrānu Desmopol, kas ir ilgmūžīga un ļoti kvalitatīva.
– Vispirms noņemam veco ruberoīdu, pēc tam mazgājam visu jumtu, betonējam mezglus, izlīdzinām visus nelīdzenumus, savienojumus un mezglus, – tehnoloģisko procesu apraksta Vladislavs Antonovs. – Pēc tam jumtu noklājam ar grunti un krāsojam ar šķidro mastiku Desmopol divās kārtās.
Poliuretāna mastikas masai ir priekšrocības.
■ Desmopol – ļoti elastīgs un izturīgs pārsegums.
■ Pateicoties materiāla universialitātei, to var piemērot jebkuras formas virsmai.
■ Pēc Desmopol uzklāšanas tas aizpilda visas esošās šuves un nelīdzenumus uz virsmas, veidojot blīvu hidroizolējošu pārklājumu.
■ Desmopol rekomendē lietot uz tādām virsmām kā cements, betons, poliuretāna putas, metāls, koks un tamlīdzīgi. Pēc sacietēšanas materiāls derīgs ekspluatācijai pat uz gājēju pārejām.
■ Darba temperatūra membrānai Desmopol sastāda no -40 līdz +80.
■ Desmopol atšķirībā no ruberoīda raksturīga pelēka krāsa un tāpēc daudz mazāk sakarst saulē, tas nozīmē, ka augšējo stāvu iedzīvotāji vasarā mazāk cietīs no karstuma.
■ Ražotājs Desmopol dod materiālam 25 gadu garantiju.
– Tomēr, – saka Antonovs, – materiālu izvēlē, lai mainītu vai remontētu jumtu, iedzīvotājiem iesaku pievērst uzmanību arī garantijai, ko savam darbam dod tā izpildītājs. Likums prasa, lai šī garantija darbotos divus gadus, mēs pēc līguma ar mājas pārstāvjiem pagarinām garantiju līdz pieciem gadiem.
Vladislavs Antonovs stāsta, ka lielai mājai jumtu var pārklāt ar poliuretāna mastiku apmēram mēneša laikā. Ar Desmopol palīdzību veic segumu hidroizolāciju, ko agrāk bija pieņemts nokrāsot ar fasādes krāsu. Jaunais materiāls aizsargā pagrabu un mājas sienas no pelējuma un postījumiem.