Daugavgrīva un Bolderāja: dzīvot labāk ir iespējams

Iedzīvotāji paši izvēlas apsaimniekošanas uzņēmumu, kurā prot cīnīties ar parādniekiem, ātri organizē remontdarbus un ekonomē dzīvokļu īpašnieku naudu. Galvenais – šis apsaimmniekotājs Daugavgrīvā un Bolderājā strādā jau 13 gadus, viņa mājas tur ir vislabākās

Pilsētā valda pieņēmums, ka Daugavgrīva un Bolderāja nav tie progresīvākie pilsētas rajoni, tomēr tieši komunālo jautājumu kārtošanā šo apkaimju iedzīvotāji ir aktivizējušies – viņi meklē un atrod veidus, kā samazināt maksu par apsaimniekošanu, panāk, ka mājas tiek remontētas, un cīnās ar milzīgajiem ūdens zudumiem.

Lepojamies ar paveikto

Māja Admirāļu ielā 22 Bolderājā pirms pārvaldnieka maiņas tika uzskatīta par vienu no briesmīgākajām rajonā. Kā nu ne? Tā katru sagaidīja ar atslēgtu apkuri,  izsistiem logiem, daudziem izlaupītiem un pamestiem dzīvokļiem un dzērāju midzeņiem, kas bija ieperinājušies mājā.

Patlaban – 2019. – gadā daudzdzīvokļu māja ir ievērojami labākā kārtībā. Aktīvie mājas iedzīvotāji sava pārvaldnieka vadībā pa etapiem veic mājas remontdarbus: ir nomainītas iekšējās komunikācijas, salabots jumts, nomainīti logi un durvis, savesta kārtībā mājas kopējā elektroapgādes sistēma un apgaismojums, izremontēti kāpņu laukumiņi.

– Šī bija viena no pirmajām mājām, kuru mēs pēc dzīvokļu īpašnieku lēmuma pieņemšanas pārņēmām pārvaldīšanā, – stāsta akciju sabiedrības Rīgas namu apsaimniekotājs valdes priekšsēdētājs Igors Trubko. – Māju Admirāļu ielā 22 mēs apsaimniekojam jau 13 gadus un esam apmierināti par paveikto.

Operativitāte un individuāla pieeja

Privātais apsaimniekošanas uzņēmums AS Rīgas namu apsaimniekotājs darbojas jau kopš 2006. gada un patlaban apsaimnieko 230 mājas Rīgā un tās apkaimē. Par galveno darbības principu uzņēmumā uzskata individuālu pieeju katras mājas vajadzībām. Visbiežāk to māju iedzīvotāji, kuri nav apmierināti ar savu esošo apsaimniekošanas uzņēmumu, paši atrod ceļu pie Rīgas namu apsaimniekotāja.

– Pašlaik mēs pirmo reizi esam saskārušies ar lielu Bolderājas un Daugavgrīvas dzīvokļu īpašnieku interesi, – stāsta Igors Trubko. – Beidzamā pusotra gada laikā šajā rajonā esam pārņēmuši piecas lielas mājas, vēl dažas ir pāriešanas procesā.

Bolderājas un Daugavgrīvas iedzīvotāju interesi Igors Trubko skaidro ar to, ka cilvēki ir ieraudzījuši un novērtējuši darbu, ko jau pārņemtajās mājās ir paveicis uzņēmums Rīgas namu apsaimniekotājs.

– Piemēram, māju Lemešu ielā 17 Bolderājā pārņēmām ar lielu problēmu – milzīgiem ūdens zudumiem. Tagad mājas aktīvisti ar Rīgas namu apsaimniekotāja atbalstu ūdens zudumu problēmu ir uzveikuši. Ūdens zudumi šajā 90 dzīvokļu mājā ir 3 kubikmetri mēnesī.

Par vēl vienu uzņēmuma pozitīvu iezīmi Igors Trubko uzskata labi organizēto komunikāciju ar klientiem – dzīvokļu īpašniekiem. Uz iedzīvotāju zvaniem atbild dispečeru dienesta darbinieki, kuri strādā līdzās tehniskajai, juridiskajai un finanšu nodaļai. Tas dispečeriem ļauj operatīvi klienta jautājumu nodot tālāk atbildīgajai nodaļai.

Vispirms – remonts, pēc tam – apmaksa

Par to, kā tiek plānoti un veikti remontdarbi mājās Daugavgrīvā un Bolderājā, stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere Viktorija Kurajeva.

– Ja jau esam sākuši runāt par ēku Admirāļu ielā 22, tad izstāstīšu, kā plānojām un organizējām remontus šajā objektā. Izrādījās, pēc pārnākšanas mūsu apsaimniekošanā mājai vispār nebija uzkrājumu plānotajiem remontdarbiem. Droši vien nekāda plāna nebija bijis, jo mājai jumts bija katastrofālā stāvoklī, to vajadzēja remontēt nekavējoties. Tā arī izdarījām un iedzīvotājiem devām iespēju norēķināties pēc izveidota grafika.

Pēc šāda principa tika nomainīti logi kāpņu telpās un veikti citi remonti. Varētu šķist, ka iedzīvotāji remontiem ir iztērējuši milzu naudu, jo bez jau nosauktajiem darbiem šo 13 gadu laikā, kamēr māju apsaimnieko Rīgas namu apsaimniekotājs, iedzīvotāji ir nomainījuši visus 45 mājas ūdensapgādes un kanalizācijas stāvvadus. Attiecībā uz remontdarbu uzkrājuma fonda veidošanu jāuzteic dzīvokļu īpašnieku pārdomātā politika – ziemas sezonā, kad maksājumi apkures dēļ ir lieli, cilvēki krāj 15 centus, bet mēnešos bez apkures atļaujas vairāk – 30 centus par vienu dzīvokļa lietderīgās platības kvadrātmetru. Naudas pietiek visam.

Pusi no remonta izmaksām sedz pašvaldība

Kā otru pozitīvo piemēru Viktorija Kurajeva nosauc māju Lemešu ielā 17 Bolderājā, kuras aktīvs ļoti produktīvi sadarbojas ar apsaimniekotāju. Vairāku gadu laikā ir padarīts ārkārtīgi daudz: nomainīti ūdensapgādes sistēmas guļvadi un stāvvadi, izremontētas starppaneļu šuves, uzstādīts energoefektīvs apgaismojums, no jauna izveidota pamatu aizsargapmale un kāpņu telpās veikts kosmētiskais remonts.

– Šī 90 dzīvokļu piecstāvu ēka kalpo par paraugu visām apkārtējām mājām, – uzskata uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs galvenā inženiere. Nemaz tik ilgs laiks nepagāja, kad jau 2018. gadā ar lūgumu palīdzēt nomainīt apsaimniekošanas uzņēmumu pie mums vērsās kaimiņu mājas Lemešu ielā 15 un Lemešu ielā 19. Pirmais uzdevums šajās mājās bija skaitītāju nomaiņa, kas tagad jau ir veiksmīgi paveikta. Īpaši jāatzīmē mājas Lemešu ielā 15 dzīvokļu īpašnieku aktivitāte. Pateicoties viņu organizētībai, mums izdevās karstā ūdens un kanalizācijas stāvvadu nomaiņas projektam piesaistīt Rīgas domes līdzfinansējumu 50% apmērā. Mājas Lemešu ielā 17 dzīvokļu īpašnieki no Rīgas domes saņēma līdzfinansējumu starppaneļu šuvju remontdarbiem un pilsētas ūdensapgādes tranzīta caurules remontam mājām Lemešu ielā 13,17 un 19.

Ne tikai remontē, bet arī novērš bīstamību

– Runājot par remontdarbiem Bolderājā un Daugavgrīvā, nevaru nepieminēt jaunākos objektus, ko apsaimniekojam, – mājas Gobas ielā 16 un 31 un Stagaru ielu 4.

Piemēram, dzīvokļu īpašnieki Gobas ielā 16 jau ir pieņēmuši lēmumu par ūdensapgādes sistēmas apakšējās sadales nomaiņu. Rīgas namu apsaimniekotājs par šo remontu dzīvokļu īpašniekiem ļaus norēķināties pēc iepriekš apstiprināta grafika, jo māja vēl nav izveidojusi savu uzkrājuma fondu. Drīz pēc šo darbu pabeigšanas iedzīvotāji grasās mainīt stāvvadus un visos dzīvokļos uzstādīt individuālos vienotas klases ūdens patēriņa skaitītājus ar elektronisko nolasīšanas sistēmu.

Atbilstoši iedzīvotāju lūgumam cenšamies reaģēt cik iespējams ātri. Piemēram, mājā Stagaru ielā 4 gandrīz uzreiz pēc pārnākšanas jau mainām katastrofālā stāvoklī esošās lietus ūdens notekas un no jauna ierīkojam apgaismojumu pagrabā. Izrādījās, ka līdz šim mājas siltummezgls nebija apgaismots, tur zem sprieguma karājās kaili vadi. Paldies Dievam, ka visi ir dzīvi, bet, kā iepriekšējais apsaimniekotājs varēja pieļaut šādu nolaidību, nav saprotams.

Kā nepārmaksāt par atkritumu izvešanu?

Pirmais speciālists, kura pienākums ir risināt jebkuru Bolderājas un Daugavgrīvas māju dzīvokļu īpašnieku jautājumu, ir pārvaldniece Inese Tunne. Reizēm viņai nākas nopūlēties ar šķietami neatrisināmu jautājumu.

– Sākot apsaimniekot mājas Gobas ielā 16, 31 un Stagaru ielā 4, secinājām, ka pagalmā atrodas kopējais atkritumu konteineru laukums, kurā savus atkritumus samet visi apkārtējo māju iedzīvotāji.  Pieļauju, ka daži no kaimiņiem vispār nekad nav maksājuši par atkritumu izvešanu, jo savus atkritumus veiksmīgi izmētājuši pa kaimiņu konteineriem, – pārdomās dalās Inese Tunne. – Tagad mūsu lielākais izaicinājums ir savest kārtībā šo atkritumu laukumu un panākt taisnīgu maksas sadali starp visu māju iedzīvotājiem. Katrai mājai ir jābūt saviem konteineriem, kuru skaits atbilst mājas lielumam.

Pārvaldnieces uzdevums ir apsekot individuālo ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus dzīvokļos mājās, kurās ir lieli ūdens zudumi.

– Šādu pārbaudi mēs veicām mājā Gobas ielā 16 un Gobas ielā 31. Protams, atklājām arī pārkāpumus – dažos dzīvokļos uzskaites mēraparāti bija bojāti, citos – liela nesakritība starp rādījumiem. Savukārt mājā Stagaru ielā 4 ūdens skaitītāju pārbaudēs ļoti aktīvi iesaistās mājas valdes locekļi.

Darbs ar parādniekiem

Daudzu māju dzīvokļu īpašnieki vēlas, lai viņu pārvaldnieks pēc iespējas ātrāk sāktu darbu ar parādniekiem, jo baidās no parādu uzkrāšanās mājā. Par to, kā ir izveidota sistēma darbam ar parādniekiem, stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs juridiskās nodaļas vadītāja Olga Fjodorova:

– Ja uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs klients par pakalpojumiem nav maksājis divus–trīs mēnešus, ar viņu tiek sākts darbs. Vispirms viņu informējam portālā www.ipasniekiem.lv, ja viņš ir reģistrējies kā portāla lietotājs, un veicam atzīmi uz rēķina. Aicinām nemaksātāju ierasties apsaimniekošanas uzņēmumā un izveidot parāda nomaksas grafiku. Ja cilvēks reaģē, izveido grafiku un to ievēro, mēs pilnībā atceļam nokavējuma naudas uzskatīšanu.

– Uz cik ilgu termiņu cilvēkam tiek ļauts izveidot grafiku?

– Sākumā mēs izveidojam parāda atmaksas grafiku ar termiņu līdz diviem gadiem. Ja neveiksmīgu apstākļu sakritības dēļ cilvēkam nav pa spēkam katru mēnesi atmaksāt pa 50 eiro no soda, atļaujam izveidot grafiku arī ar mazāku ikmēneša atmaksas summu. Piedāvājam iespēju grafiku arī pagarināt.

– Kas notiek ar tiem parādniekiem, kuri jūsu uzaicinājumu ignorē?

– Ja dzīvokļa īpašnieks mēneša laikā neierodas Rīgas namu apsaimniekotājā, lai izveidotu parāda atmaksas grafiku, mēs sūtām viņam rakstisku pirmstiesas brīdinājumu un dodam vienu mēnesi parāda summas nomaksai. Arī šī mēneša laikā dzīvokļa īpašniekam ir tiesības atnākt pie apsaimniekotāja un izveidot grafiku pakāpeniskai parāda atmaksai. Vēlos uzsvērt – ja cilvēks izrāda cenšanos samaksāt parādu kaut vai nelielām summām, mēs tiesā nevēršamies. Pilnīgi cits risinājums ir tad, ja parādnieks nereaģē un saistības nekārto. Tad mēs vēršamies tiesā.

– Cik ilgā laikā tiesa pieņem spriedumu par parāda piedziņu?

– Ja lieta tiek skatīta kā maza apmēra prasība, tad tiesa prasības pieteikumu un tam pievienoto dokumentu norakstus nosūta atbildētājam, nosakot rakstveida paskaidrojuma iesniegšanai termiņu – 30 dienas. Ja parādnieks neatbild vai arī piekrīt parāda summai, tad lieta tiek izskatīta viena mēneša laikā. Savukārt, ja cilvēks sodam nepiekrīt vai arī ir uzaudzējis lielāku parāda summu, kādu pieļauj maza apmēra prasījums, lieta tiek skatīta kā parasta prasība. Tad jārēķinās, ka līdz sprieduma pasludināšanai var paiet pusgads līdz gads.

– Sakiet atklāti, vai cilvēki reaģē uz apsaimniekotāja rakstveida brīdinājumiem?

–Jā, daudzi izveido grafikus vai arī telefoniski informē par summām, kuras iemaksājuši parāda nomaksai. Tikai ar solījumiem vien ir par maz. Ja cilvēks ir solījis, mēs to atzīmējam un arī veicam kontroli, kā sokas ar solījumu izpildi.

– Ir pieņemts uzskatīt, ka Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji nav sevišķi disciplinēti maksātāji. Ko saka jūsu pieredze?

– Gribat ticiet, gribat neticiet, bet Daugavgrīvas un Bolderājas iedzīvotāji neatšķiras no pārējiem mūsu klientiem. Maksāšanas disciplīna šajās mājās ir 94–96%.

– Vai Rīgas namu apsaimniekotājs ir gatavs pārņemt māju ar lielu parādu, un kā jūs rīkojaties ar iepriekšējā pārvaldnieka uzaudzēto parādu?

– Ja māja pie mums pārnāk ar lielu parādu, tad vispirms mēs cenšamies vienoties ar iepriekšējo pārvaldnieku par parāda pārņemšanu. Ja tas nav iespējams, tad saskaņā ar likumā noteikto sūdzam tiesā iepriekšējo pārvaldnieku par mājas lietu un saistību nodošanu piespiedu kārtā. Pēc tam, kad esam ieguvuši tiesības parādu piedzīt, sākam strādāt ar parādniekiem.

– Kas notiek ar dzīvokļu īpašnieku uzkrāto naudu, kad tā nonāk pie Rīgas namu apsaimniekotāja?

– Likums noteic, ka iepriekšējam pārvaldniekam ir pienākums iedzīvotāju samaksāto uzkrājumu naudu un citas lietas un saistības nodot jaunajam pārvaldniekam. Uzkrājumu nauda taču nepieder pārvaldniekam, viņš tikai ir apņēmies to glabāt savā kontā. Pieņemot lēmumu par apsaimniekotāja maiņu, dzīvokļu īpašnieki var izlemt uzkrājumu fondu glabāt paši. Savukārt, ja tas ir uzticēts mums, bet iepriekšējais pārvaldnieks kavējas ar naudas atdošanu, mēs vēršamies pret viņu tiesā.

Kā uz remontdarbu rēķina ietaupīt desmitiem tūkstošus?

Ne tik sen Rīgas namu apsaimniekotājs pārņēma mājas Lemešu ielā 2A pārvaldīšanu. Pēc mājas tehniskā apsekojuma izrādījās, ka visas konstrukcijas mājā vairāk vai mazāk ir bojātas. Apsaimniekotājam radās sarežģīta dilemma: no vienas puses – mājai bija nepieciešams tūlītējs neatliekams remonts, no otras – kur rast līdzekļus? Pēc kopīgas viedokļu apmaiņas starp Rīgas namu apsaimniekotāja speciālistiem un dzīvokļu īpašniekiem tika pieņemts lēmums ar pilnu renovācijas projektu startēt Altum programmā ar iespēju saņemt līdzfinansējumu 50% apmērā no Eiropas Savienības fondiem. Šāds risinājums dzīvokļu īpašniekiem finansiāli būtu pieņemams, jo ļautu ietaupīt desmitiem tūkstošus eiro.

– Māja Lemešu ielā 2A ir neliela koka būve ar centrālapkuri, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs attīstības nodaļas vadītājs Aleksandrs Sakovskis. – Saskaņā ar energoauditora atskaiti mājas apsildē patlaban tiek patērēti 133 kWh uz 1 kv.m. Pēc pilnas mājas renovācijas siltumenerģijas patēriņš šajā objektā samazināsies līdz 71 kWh/kv.m. Ekonomija – gandrīz divas reizes.

– Paradokss, un ne jau tikai mājā Lemešu ielā 2A, taču likumsakarība ir šāda – jo sliktākā stāvoklī ir māja, jo lielāku labumu tā gūst no renovācijas uz siltumenerģijas ekonomijas rēķina, turklāt par remontdarbiem iedzīvotājiem jāmaksā puse no to kopējām izmaksām.

– Mēs novērojam jaunu tendenci, – pārdomās dalās Aleksandrs Sakovskis. – Tieši beidzamajā laikā daudzas nelielas mājas, kurām ir tādas vai citādas problēmas, ir gatavas renovācijai. Visbiežāk tas notiek pēc tam, kad māja jau ir saņēmusi pilsētas būvvaldes brīdinājumu par pirmsavārijas stāvokli.

– Ko tas nozīmē iedzīvotājiem?

– Iedzīvotājiem ir jāsaprot, ka pastāv risks. Ne tikai tas, ka, neko nedarot, viņi saņems būvvaldes priekšrakstu par mājas ekspluatācijas pārtraukšanu. Vienkāršiem vārdiem tas nozīmē, ka vajadzēs atbrīvot dzīvokļus bez citas apdzīvojamās platības ierādīšanas. Turklāt pastāv arī reāli draudi – atcerēsimies nesenu pagātni un māju Lāčplēša ielā 123B, kur tik tiešām iebruka bēniņu pārsegums. Par laimi, neviens necieta.

– Nav apstrīdams, ka iedzīvotājiem jāizmanto iespēja remontdarbus veikt par puscenu, bet kur ir garantija, ka viņiem būs pa spēkam samaksāt nepieciešamo pusi?

– Par to ir parūpējušies likumdevēji. Pēc renovācijas projekta saskaņošanas būvvaldē tiek izveidota provizoriska darbu izmaksu tāme, kuru pārbauda Altum speciālisti. Viņu uzdevums ir pārliecināties, ka renovācijas darbu izmaksas uz ietaupītās siltumenerģijas rēķina atmaksāsies periodā līdz 30 gadiem. Tikai tad, ja būs sasniegta šī prasība, projekts tiks apstiprināts. Iedzīvotājiem tas nozīmē – viņu vidējais gada komunālo pakalpojumu rēķins nepaaugstināsies, ieskaitot to summu, ko viņi katru mēnesi atmaksās bankai par saņemto aizdevumu. Jo augstāki būs siltumenerģija tarifi, jo vairāk taupīs renovēto māju iedzīvotāji, turklāt nosiltinātai un renovētai mājai ir cits komforta līmenis un cita nekustamā īpašuma vērtība.

Svarīgi

Uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs klienti tāpat kā līdz šim arī turpmāk ūdens patēriņa rādījumus var nodot sev ierastā veidā – papīra kvīti iemetot pastkastēs, kuras izvietotas katras mājas kāpņutelpā. Klientiem, kuri lieto internetu, joprojām darbojas portāls: www.ipasniekiem.lv.

Pašiem izvēlēties apsaimniekotāju? Tas ir iespējams!

Patlaban daudzu māju iedzīvotāji gribētu paši izvēlēties sev apsaimniekotāju, taču labā griba atduras pret realitāti, kas lielākoties ir neziņa un neprasme organizēties. Bieži dzirdam žēlošanos: „Mēs nezinām, kā noorganizēt balsošanu” vai „Mūsu mājā ir daudz īpašnieku, lielākā daļa ir inerti un neko negrib, tā kā nekas mums nevar izdoties”.

– Šiem apgalvojumiem nekādi nevaru piekrist, – saka Rīgas namu apsaimniekotāja attīstības nodaļas speciāliste Ilona Lūsēna. – Labākais piemērs tam ir Bolderājas Lielais Ķīnas mūris – māja Stagaru ielā 4. Mājas 15 korpusos kopā dzīvo 210 dzīvokļu īpašnieki. Viņi ir pierādījums tam, ka lēmumu par apsaimniekotāja maiņu var pieņemt arī ļoti lielas mājas. Šeit nav nekādu noslēpumu – vienkārši katrā atsevišķajā korpusā bija savs vecākais un kopā izveidojās liels mājas aktīvs. Patiesībā es apbrīnoju tos cilvēkus, kas šo darbu uzsāka.

– Pieņemsim, ka māja ir nolēmusi mainīt pārvaldnieku. Vai obligāti ir jānodibina biedrība?

– Nē, biedrību dibināt nav nepieciešams. Dzīvokļu īpašniekiem ir jāsasauc sapulce un jāpieņem lēmums vai nu atsaukt iepriekšējam pārvaldniekam doto pārvaldīšanas uzdevumu, vai arī pārņemt mājas valdījuma tiesības no pašvaldības un pārvaldīšanu uzdot izvēlētajam uzņēmumam.

– Ar ko vajadzētu sākt mājas aktīvistam, kurš vēlas nomainīt apsaimniekotāju?

– Vispirms aktīvists apmeklē izraudzīto uzņēmumu un konsultācijā uzzina par apsaimniekošanas pakalpojumiem, kādus varēs saņemt. Potenciālais apsaimniekotājs sagatavo savu pakalpojumu izmaksu piedāvājumu – mēs to saucam par tāmes projektu. Ja aktīvistam pirmā saruna šķiet pieņemama, cenšamies aprunāties ar mājas aktīvu, jo viena lieta cilvēkiem ir jāsaprot – pats no sevis nekas nenotiks, nāksies daudz runāties ar kaimiņiem. Ja viņi ir gatavi strādāt kopā ar mums, tad mans uzdevums ir  palīdzēt sagatavot kopsapulci lēmuma pieņemšanai. Ja aktīvisti to vēlas, izlemjam sagatavot aptauju, kas ir tāda pati dzīvokļa īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanas procedūra, tikai rakstveidā.

Mājas līdzekļus kontrolēt ir atļauts

Dzīvokļu īpašnieki allaž vēlas kontrolēt naudu, kuru ieskaita apsaimniekotāja kontā. Uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs ir iedibināta stingra kārtība, kā sadarboties ar katras mājas valdi. Pārvaldnieks ar iedzīvotājiem saskaņo visus tēriņus, kā arī atskaitās par naudas izlietojumu līgumā noteiktajā kārtībā.

– Dzīvokļu īpašniekiem ir vēl arī citas iespējas, kā kontrolēt kopējo līdzekļu izlietojumu, – stāsta uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs finanšu direktore Taisa Štāle. – Lielākoties iedzīvotāji savas uzkrājumu rezerves kontrolēt uztic mājas valdei, taču ir arī cits variants. Viņi var dibināt dzīvokļu īpašnieku biedrību. Šī biedrība ar finansiālu darbību nenodarbojas, bet tās valde veic pilnīgu mājas līdzekļu uzraudzību apsaimniekotāja kontā. Pēc šāda principa rīkojas dzīvokļu īpašnieki no mājas Lemešu 17 un Lemešu 19.

Mēs palīdzam nodibināt dzīvokļu īpašnieku biedrības arī tajās mājās, kuras piedalās renovācijas programmā. Tad biedrības kontā tiek pārskaitīti ne tikai līdzekļi no ES fondiem, bet visi finanšu resursi, kas saistīti ar renovācijas darbu izpildi. Šāds modelis ir mājai Lemešu ielā 2A.

– Kas nodarbojas ar biedrību grāmatvedības kārtošanu?

– Šo pakalpojumu tāpat kā iepriekš veiks uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs finanšu nodaļas darbinieki.

– Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekiem būs jāmaksā par šo papildu pakalpojumu?

– Nē, tas neko nesadārdzinās. Tas ietilps jau esošajā pārvaldīšanas maksā.

– Kas notiks, ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem atteiksies maksāt par renovāciju? Vai parādā paliks visa biedrība?

– Sākumā visi dzīvokļu īpašnieki kā par apsaimniekošanas pakalpojumiem, tā par renovāciju maksās uzņēmuma Rīgas namu apsaimniekotājs kontā. Pēc renovācijas pabeigšanas apsaimniekotājs veiks ikmēneša maksājumus biedrības kontā, kas nepieciešami darbu apmaksai pilnā apjomā. Mēs tāpat jau apmaksājam komunālo pakalpojumu sniedzēju rēķinus 100% apmērā, neatkarīgi no summas, ko samaksājuši dzīvokļu īpašnieki.

– Vai dzīvokļu īpašnieki var izvēlēties visu darīt paši?

– Jā, piemēram, mājā Stūrmaņu ielā 35 Bolderājā dzīvokļu īpašnieki visu dara paši, apsaimniekotājam atliek veikt administratīvos pakalpojumus: kārtot grāmatvedību, izrakstīt rēķinus, strādāt ar parādniekiem, apmaksāt komunālos pakalpojumus un vest mājas lietu.

Vēlaties dzīvot izremontētā un sakoptā mājā un saņemt saprotamus dzīvokļa rēķinus? Piesakieties uz konsultāciju apsaimniekošanas uzņēmumā Rīgas namu apsaimniekotājs, zvanot pa tālruni 25603289 vai rakstot uz elektronisko pastu: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Informācija arī saitā rna.lv.