Kā maksāsim par ūdens zudumiem?

Aizmirsāt nodot skaitītāju rādījumus vai neievērojāt skaitītāja verificēšanas termiņu? Turpmāk par to simtos eiro mērāms sods vairs nedraud!

Valsts sekretāru sanāksmē apstiprināti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu. Tas nozīmē, ka dzīvokļu īpašniekus Latvijā sagaida izmaiņas kārtībā, kā viņi norēķināsies par ūdens patēriņu. Turpmāk vairs sods par to, ka piemirsies iesniegt skaitītāju rādījumus, nebūs rēķins par papildu apmaksu simtiem eiro izskatā.

Beidzamo sešu gadu laikā daudzi Latvijas iedzīvotāji kļuva par upuriem spēkā esošajiem noteikumiem par ūdens patēriņa apmaksu, kas pārvaldniekiem ļāva visu mājas ūdens starpību, ja tāda bija, izdalīt uz tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vairāk par trim mēnešiem nebija nodevuši skaitītāju rādījumus vai arī piemirsa savu skaitītāju verifikācijas termiņus. Pēc Rīgas domes rīcībā esošās informācijas, papildu rēķins, kas izrakstīts vienam atsevišķam dzīvokļa īpašniekam, var būt pat 1000 eiro mēnesī. Par laimi, šī apšaubāmā prakse pavisam drīz tiks izbeigta.

Kas notiek?

Visi zina, ka tūkstošiem daudzdzīvokļu māju visā Latvijā ir viena kaite, ko sauc – ūdens zudumi. Apmaksāt šo pazudušo ūdeni nākas visiem mājas iedzīvotājiem. Jums šķiet, ka tas nav taisnīgi? Tāpat kā daudzi, tā uzskata arī Latvijas Republikas tiesībsargs Juris Jansons.

Mājās, kurās dzīvokļu īpašnieki ir pārņēmuši valdījuma tiesības no pašvaldības, jautājums tiek risināts ārkārtīgi vienkārši: dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem pati savu kārtību, kā segs ūdens starpības izmaksas. Valdījumā nepārņemtajās mājās viss ir sarežģīti. Šeit kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 1013.

2008. gads: godīgie maksā vairāk nekā blēži

Sākotnējā šo noteikumu redakcijā bija teikts, ka dzīvokļu īpašniekiem ūdens korekcija jāapmaksā proporcionāli reālajam patēriņam: jo lielāks patēriņš dzīvoklī pēc skaitītāju rādījuma, jo lielāks maksājums par ūdens korekciju.

Skaidrs, ka šāda kārtība nav saucama par godīgu, jo lielākā ūdens zudumu apmaksas daļa nāca no godprātīgo maksātāju maciņiem. Taču blēži, kuri magnetizēja skaitītājus, pēc vajadzības regulēja nodoto patēriņu, to samazinot, arī par korekciju maksāja krietni mazāk.

2013. gads: lūdzu, papildu rēķins!

Ar mērķi sakārtot sistēmu, valdība 2013. gadā pieņēma MK noteikumu Nr. 1013 grozījumus, kas noteica, ka ūdens starpība visiem dzīvokļu īpašniekiem ir jāapmaksā vienādi. Pēc šiem labojumiem pārvaldnieki sadalīja ūdens korekciju uz visiem dzīvokļu īpašniekiem un visi maksāja vienādi. Ja mājā parādījās noteiktās kārtības pārkāpējs, kurš vairāk nekā trīs mēnešus aizmirsa nodot rādījumus, vai neievēroja skaitītāja verifikācijas termiņa beigu datumu, pārvaldniekam bija tiesības visu ūdens starpību likt apmaksāt šim cilvēkam. Rezultātā daudzi dzīvokļu īpašnieki sāka saņemt papildu rēķinus 200–300 eiro apmērā. Īpaši nesaudzīgi izturējās pret īpašniekiem, kuri aizmirsa skatītāju verifikācijas termiņa beigas. Lieki piebilst, ka lielākā aizmāršīgo daļa bija pensionāri.

2019. gads: jauni noteikumi jau šoruden

Laikam ejot, praktiskā dzīve pieradīja, ka sods par aizmāršību, kas izteikts simtos eiro lielā skaitlī, nav proporcionāls cilvēka izdarītajam pārkāpumam. Cilvēki vērsās ne tikai pie tiesībsarga Jura Jansona, bet arī tieši valdībā ar lūgumu novērst, viņuprāt, netaisnīgo tiesību akta normu. 2016. gadā Ministru kabinets Ekonomikas ministrijai uzlika par pienākumu novērtēt situāciju un pēc pārbaužu rezultātiem izstrādāt labojumus noteikumos Nr.1013 ar prasību īpašu uzmanību pievērst ūdens zudumu cēloņu novēršanai daudzdzīvokļu mājās. Un, lūk, arī labā vēsts! 2019. gadā tik ilgi gaidītie labojumi ir gatavi. Oktobrī grozījumu projekts tika izskatīts un atbalstīts Valsts sekretāru sanāksmē. Nākamais solis – minētos grozījumus izskatīs Ministru kabineta sēdē. Pašlaik nav ne mazāko šaubu, ka Ekonomikas ministrijas priekšlikumi tiks pieņemti jau šoruden. Kopīgi izskatīsim, kāds ir jaunais Ekonomikas ministrijas speciālistu piedāvātais modelis, kuram jālabo 2013. gadā pieļautās kļūdas.

Ko neizdevās panākt?

Strādājot pie grozījumiem, Ekonomikas ministrijas speciālisti aizdomājās par to, kā principā izvairīties no ūdens zudumiem. Pašlaik zudumi – skaitļa izteiksmē – faktiski rodas no divu atšķirīgu mēraparātu rādījumiem: ūdens piegādātājs mājas pārvaldniekam rēķinā iekļauj to patēriņu, ko nolasa no mājas ievadmezgla komercuzskaites mēr­aparāta. Savukārt iedzīvotāji par ūdens patēriņu atskaitās pēc savu dzīvokļu ūdensskaitītāju rādījumiem. Mājas kopējā skaitītāja rādījums reti sakrīt ar dzīvokļu īpašnieku rādījumu summu, tādēļ šī starpība ir jāapmaksā konkrētās mājas dzīvokļu īpašniekiem.

Kā izvairīties no korekcijas? Šķiet, ka atbilde ir acīmredzama – par ūdens patēriņu jānorēķinās pēc dzīvokļu skaitītāju rādījumiem, bet neizbēgamie ūdens zudumi jāiekļauj ūdens tarifā. Ministrijas speciālisti šo risinājumu apsprieda ar nozares pārstāvjiem, taču ūdens piegādes uzņēmumu pārstāvji tam kategoriski iebilda. Viņi paskaidroja, ka šāds risinājums ievērojami paaugstinās ūdens un kanalizācijas pakalpojuma tarifu, turklāt nāktos maksāt pilnīgi visiem iedzīvotājiem, arī tiem, kuru mājās vispār nav ūdens zudumu.

Pēc šīm diskusijām Ekonomikas ministrija piekrita, ka Latvijā tiks saglabāta spēkā esošā ūdens patēriņa uzskaites sistēma.

Kas mainīsies pārvaldnieka pienākumos?

Patlaban daudzi dzīvokļu īpašnieki, kas saņēmuši „sodu” rēķinus, žēlojas, ka pārvaldnieks viņus nav laikus brīdinājis par dzīvokļa skaitītāja verifikācijas termiņa beigām. Jaunie grozījumi pārvaldniekam uzliek par pienākumu ne vēlāk kā trīs mēnešus līdz termiņa beigām rakstveidā brīdināt dzīvokļa īpašnieku. Tieši tāds pat rakstveida brīdinājums ir jāsūta vienu mēnesi pēc verifikācijas termiņa beigām, ja vien dzīvokļa īpašnieks nav informējis par skaitītāja nomaiņu.

Rakstveida brīdinājums var tikt iekļauts dzīvokļa īpašnieka ikmēneša rēķinā. Tāpat pārvaldniekam ir pienākums paziņot par skaitītāju verifikācijas kārtību, tostarp – par prasību skaitītāja pievienošanas vietas plombēšanu pārvaldnieka klātbūtnē (ja šādu prasību izvirzījis pārvaldnieks).

Prasība par rakstveida brīdināšanu attiecas uz dzīvokļa īpašnieku, kurš trīs mēnešus pēc kārtas nav nodevis skaitītāja rādījumus. Pārvaldniekam šā īpašnieka dzīvokļa rēķinā būs jāuzrāda maksas apmērs, ja aizmāršīgais īpašnieks turpinās nenodot rādījumus.

Ekonomikas ministrijā uzskata, ka pārvaldnieka atgādinājumi dzīvokļu īpašniekiem ļaus labāk atcerēties par rādījumu nodošanu un verifikācijas termiņu beigām.

Kas jādara pašiem iedzīvotājiem?

Ūdenssaimniecības speciālisti uzsver, ka viens no ūdens starpības cēloņiem ir dažādas jutības klases ūdens patēriņa skaitītāju izmantošana dzīvokļos. Noteikumu grozījumos iekļauts pants par to, ka katras mājas dzīvokļu īpašnieku kopība, izvērtējot savas iespējas, var nolemt par vienotas klases ūdensskaitītāju uzstādīšanu savā mājā. Kopsapulce var pieņemt lēmumu arī par skaitītāju uzstādīšanu ar distancētās nolasīšanas iespēju.

Kā mainīt skaitītāju verifikācijas termiņu?

Patlaban spēkā esošie tiesību akti noteic, ka ūdens patēriņa mēraparātu verificēšanas termiņš ir vienu reizi četros gados. Savukārt MK noteikumu Nr. 1013 grozījumi paredz iespēju dzīvokļu īpašnieku kopībai nolemt par citu verifikācijas termiņu. Tas būs iespējams gadījumos, ja mājā ir lēmums par vienotas klases skaitītāju iepirkumu, uzstādīšanu un atkārtotu verifikāciju. Šādā gadījumā atkārtotas verifikācijas termiņu var noteikt atsevišķi, bet ar nosacījumu, ka tas nepārsniedz vispārīgo mērierīces ražotāja noteikto skaitītāja kalpošanas laiku.

Kā tiks sadalīta maksa par ūdens starpību?

Pēc tik daudz pastarpinātu jautājumu izskatīšanas atgriežamies pie galvenā – kā Ekonomikas ministrijas speciālisti piedāvā starp dzīvokļu īpašniekiem sadalīt ūdens starpības apmaksu?

Grozījumos tiek piedāvātas piecas atšķirīgas metodikas:

■ pēc mājā esošo atsevišķo īpašumu skaita (kā dzīvokļi, tā nedzīvojamās telpas – redakcijas piezīme);

■ proporcionāli katra dzīvokļa ūdens patēriņam beidzamā mēneša laikā;

■ proporcionāli vidējam katra dzīvokļa ūdens patēriņam beidzamo trīs mēnešu laikā;

■ proporcionāli dzīvojamai platībai;

■ atbilstoši dzīvoklī dzīvojošo personu (vai deklarēto personu) skaitam, pie nosacījuma, ka mājā nav nedzīvojamo telpu vai mākslinieka darbnīcu.

Ja dzīvokļu īpašnieki izvēlas beidzamo variantu, uzreiz arī jānosaka kārtība, kā tiks aktualizēts dzīvojošo vai deklarēto personu skaits un kā pārvaldniekam rīkoties gadījumā, ja par kādu dzīvokli nav zināms tur dzīvojošo personu skaits. Kura no metodikām tiks pielietota katrā konkrētā mājā, ir pārvaldnieka ziņā, tomēr dzīvokļu īpašniekiem būs tiesības noraidīt pārvaldnieka izvēlēto kārtību un ar balsu vairākumu pieņemt sev patīkamāku aprēķina metodiku.

Kas notiks, ja dzīvokļa īpašnieks aizmirsīs nodot skaitītāja rādījumu?

Ekonomikas ministrijas speciālisti MK noteikumu Nr. 1013 grozījumos ir paredzējuši kārtību, kā sadalīt maksu par ūdens zudumiem starp dzīvokļu īpašniekiem, kuri konkrētajā mēnesī aizmirsuši nodot rādījumus vai nav ievērojuši skaitītāju verifikācijas termiņu.

Jaunās redakcijas 19. punktā ir teikts, ka šādiem pārkāpējiem pārvaldniekam nav jāpiemēro visā mājā pieņemtā kārtība. Visas mājas ūdens starpība jāsadala starp tiem dzīvokļu īpašniekiem:

■ kuri nav iesnieguši informāciju par ūdens patēriņa skaitītāja rādījumu pārvaldnieka noteiktajā termiņā vismaz trīs mēnešus pēc kārtas;

■ kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji nav uzstādīti vai nomainīti, vai arī nav ievērota cita mājā noteiktā kārtība ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanai un nomaiņai;

■ kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītāji ir uzstādīti, bet tie neatbilst prasībām, kuras noteiktas normatīvajos aktos par mērījumu vienotību dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka lēmumā;

■ atkārtoti nav ļāvuši veikt savā atsevišķajā īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, ja par šādas pārbaudes veikšanu rakstiski paziņots vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz atsevišķo īpašumu, kurā plānota skaitītāju pārbaude;

■ kuru atsevišķajā īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudē konstatēts, ka ūdens patēriņa skaitītājs, tā metroloģiskais plombējums, pievienošanas vietas plombējums ir bojāts vai patvarīgi aizstāts, vai noņemts;

■ kuru atsevišķajos īpašumos ūdens patēriņa skaitītājam nav veikta atkārtotā verificēšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, ja mājā nav noteikta cita kārtība ūdens patēriņa skaitītāju atkārtotās verificēšanas nodrošināšanai;

■ kuri atkārtoti nav ļāvuši pārvaldniekam veikt savā atsevišķajā īpašumā ūdens patēriņa skaitītāju uzstādīšanu, nomaiņu vai nodrošināt to atkārtoto verificēšanu un par šiem darbiem ir rakstiski paziņots vismaz nedēļu iepriekš, nosūtot paziņojumu uz attiecīgo atsevišķo īpašumu.

Ja maksa par zudumiem saglabājas, kas ir mainījies?

Esam nonākuši pie galvenā. Pat tad, ja mājā ir noteiktās kārtības pārkāpēji, kuriem pārvaldniekam būtu tiesības izrakstīt rēķinu par ūdens zudumiem, tā lielums turpmāk vairs nedrīkstēs būt neierobežots. Noteikumu jaunajā redakcijā teikts, ka pārvaldnieks sodāmajam dzīvokļa īpašniekam drīkst izrakstīt rēķinu, kura apmērs nepārsniedz ūdens patēriņa normu. Norakstīt visu summu dažiem vai pat vienam dzīvoklim vairs nav atļauts.

Cik liels rēķins sagaida cilvēku, kurš aizmirsis nodot skaitītāja rādījumus?

Pienācis laiks noskaidrot, cik liela ir iepriekš minētā ūdens patēriņa norma. Norma ir ūdens daudzums, ko vienas diennakts laikā patērē cilvēks. Aprēķinu pamatā ir Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas dati. Normas noteiktas arī Ministru kabineta noteikumos Nr. 326 Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 222-15 „Ūdensapgādes būves”.

Šīs normas līdz šim laikam izmanto arī ūdensapgādes uzņēmums Rīgas ūdens, lai ūdens patēriņu noteiktu mājās, kurās ir uzstādīti ūdens patēriņa komercuzskaites mēraparāti. Katrā pilsētā normas var nedaudz atšķirties, jo tās var ietekmēt vietējo pašvaldību saistošie noteikumi, taču nekur tās nevar pārsniegt valstī noteiktās normas:

Maksa ģimenei, kura trīs mēnešus pēc kārtas nebūs nodevusi skaitītāju rādījumus vai nebūs verificējusi mēraparātu, tiks aprēķināta pēc formulas:

V (kopējā norma) = N (personu skaits ģimenē) x V (norma vienai personai).

Gala aprēķinu pārvaldnieks iegūs, šo starpsummu reizinot ar 30 (vidējais dienu skaits mēnesī).

Ja pārvaldniekam nav zināms faktiskais dzīvoklī dzīvojošo skaits un tur nav deklarēta neviena persona, tad aprēķins tiek veikts par vienu cilvēku.

Kas notiks gadījumā, ja blēdīgie iedzīvotāji jaunos noteikumus izmantos ļaunprātīgi?

Kā jau katrai jaunai kārtībai sākoties, cilvēkiem rodas daudz jautājumu. Piemēram, kas notiks, ja negodīgajiem mājas iedzīvotājiem šķitīs izdevīgāk nenodot skaitītāju rādījumus, jo pārvaldniekam tāpat nebūs tiesību izrakstīt rēķinu, kurš pārsniegs 6 kubikmetrus.

Izrādās, ka noteikumu labotāji par to bija iedomājušies, tādēļ ir ieviests atsevišķs punkts. Dzīvokļu īpašnieku kopībai būs tiesības pieņemt savu kārtību, kā aprēķināt maksu par ūdens zudumiem tiem dzīvokļu īpašniekiem, kuri vairāk nekā divus mēnešus maksā pēc MK noteikumu formulas.

Piemēram, dzīvokļu īpašniekiem rodas aizdomas, ka viens no kaimiņiem tērē ļoti daudz ūdens, bet skaitītāja rādījumus nenodod un samaksā tikai pēc normas – par 6 kubikmetriem mēnesī. Tādā gadījumā kopībai ir tiesības pieņemt lēmumu, ka blēdīgais kaimiņš jāsoda stingri un viņam par sodu ir jāapmaksā visas mājas ūdens starpība. Šāds mājas dzīvokļu īpašnieku lēmums parasti atstāj ļoti motivējošu mācību atgriezties pie visā mājā pieņemtās kārtības attiecībā uz skaitītāju rādījumu nodošanu.

Ja mājas kopējie zudumi pārsniedz to daudzumu, ko pārvaldnieks var izdalīt uz kārtības neievērotājiem, tad korekcijas pārpalikums ir jāsadala starp visiem dzīvokļu īpašniekiem saskaņā ar pārvaldnieka izvēlēto metodiku.

Kas sagaida dzīvokļu īpašniekus, kuri atrodas ilgstošā prombūtnē, tādēļ nevar iesniegt skaitītāja rādījumus?

Gadās, ka mājā ir tādi dzīvokļu īpašnieki, kuri noteikto kārtību pārkāpj, jo nedzīvo uz vietas. Ekonomikas ministrijas izstrādātie grozījumi paredz risinājumu arī šādos gadījumos. Turpmāk, ja īpašnieks ir prombūtnē un dzīvokli faktiski neviens neizmanto, pārvaldniekam nebūs tiesību šim dzīvoklim izrakstīt rēķinu par ūdens korekciju. Dzīvokļa īpašniekam rakstveidā vai citā pārvaldnieka noteiktā kārtībā būs savlaicīgi jābrīdina mājas pārvaldnieks, norādot prombūtnes ilgumu, kurš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Ja prombūtne paredzama garāka, tad dzīvokļa īpašniekam iesniegums jāraksta atkārtoti.

Kā noteikumi pasargās tos īpašniekus, kuri skaitītāju rādījumus nevarēja nodot citu objektīvu apstākļu dēļ?

Kamēr ritēja darbs pie noteikumu grozījumiem, Ekonomikas ministrijas speciālisti izskatīja ārkārtīgi daudz iedzīvotāju iesniegumu pārvaldniekam ar lūgumu veikt pārrēķinu par papildus izrakstīto rēķinu par ūdens korekciju. Kā biežākais objektīvais iemesls nenodotajiem skaitītāju rādījumiem tika minēta nokļūšana slimnīcā. Tāpat tiesības uz pārrēķinu būs iedzīvotājiem, kuri skaitītāju rādījumus nevarēja nodot neparedzamu iemeslu dēļ, tādu kā, piemēram, dzīvokļa īpašnieka nāve. MK noteikumi ir papildināti ar 29.2. punktu, kurā teikts, ka pārvaldniekam ir pienākums veikt apmaksājamo daļu par ūdensapgādes pakalpojumu (un ar to saistīto apmaksājamo daļu) pārrēķinu par periodu, kad dzīvokļa īpašnieks objektīvu iemeslu dēļ nav varējis paziņot par prombūtni vai ir miris un šajā laika periodā atsevišķo īpašumu neizmantoja neviena persona. Pārrēķinu var veikt, sagatavojot turpmākos rēķinus par pakalpojumu apmaksu, veicot attiecīgi turpmāko apmaksājamo daļu samazināšanu vai paaugstināšanu.

Atliek noskaidrot, kas ir ar ūdensapgādi saistītā apmaksājamā daļa, kuras pārrēķinu dzīvokļa īpašnieks var pieprasīt. Ekonomikas ministrijas speciālisti skaidro, ka tie ir kanalizācijas pakalpojumi, par kuriem maksu nosaka proporcionāli patērētajam ūdens daudzumam, atsevišķos gadījumos pie saistītajiem pakalpojumiem pieder arī maksa par ūdens uzsildīšanu.

Veicot pārrēķinu, pārvaldnieks ņem vērā visus šos nosacījumus.

Kas noteikumu grozījumos sacīts par ūdens zudumu cēloņiem un iespēju cīnīties ar tiem?

Noteikumu jaunā redakcija paredz daudz plašākas pilnvaras māju pārvaldniekiem dzīvokļu īpašnieku vietā risināt jautājumu par zudumu samazināšanu mājā. Piemēram, pārvaldniekam būs tiesības izlemt par vienotas klases individuālo skaitītāju uzstādīšanu mājā, par mēraparātu uzstādīšanas, nomaiņas un verificēšanas kārtību. Ja dzīvokļu īpašnieku kopība pusgada laikā nespēj izlemt ne par, ne pret pārvaldnieka piedāvātajam risinājumam, tad viņam ir tiesības to noteikt vienpersoniski.

Piemēram, pārvaldniekam ir tiesības veikt skaitītāju nomaiņu pašam – tas nozīmē, viņš veiks mēraparātu iepirkumu un tos uzstādīs. Izmaksas nāksies apmaksāt dzīvokļu īpašniekiem no mājas uzkrājumu līdzekļiem.

Ja pārvaldnieks pieņem lēmumu visā mājā ieviest skaitītājiem vienotas prasības, tad viņam iedzīvotāji par šo lēmumu jāinformē rakstveidā. Savukārt ieplānotās izmaksas jāpaziņo kopā ar mājai paredzēto remontdarbu plānu nākamajam gadam.

Uzmanību – apstrīdēt pārvaldnieka pieņemto lēmumu par vienotas klases skaitītāju uzstādīšanu mājā dzīvokļu īpašnieki varēs tikai pēc tam, kad būs pārņēmuši mājas valdījuma tiesības.

Kad jaunās normas stāsies spēkā?

Grozījumi noteikumos jau ir saskaņoti visos etapos, tādēļ tuvākajā laikā tiks izskatīti valdības sēdē. Pēc tam kļūs zināms, ar kuru datumu jaunās normas stāsies spēkā. Pilnu grozījumu tekstu Ministru kabineta noteikumos Nr. 1013 Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu varēsiet izlasīt nākamā mēneša avīzē Darīsim Kopā!