Vai nāksies pārslēgt līgumus par atkritumiem? Drukāt
Piektdiena, 18 oktobris 2019 15:56

Rīgu dalīs četrās atkritumu apsaimniekošanas zonās, iepirkumu sludinot uz septiņiem gadiem, – žurnālistiem pastāstīja Rīgas mērs Oļegs Burovs

Kā pauda politiķis, sadalījums varētu būt pa Brīvības ielu – labā un kreisā puse. Savukārt Pārdaugavā – tieši tāpat, bet pa Kārļa Ulmaņa gatvi. „Procentuāli šīs četras daļas būs dažādas,” atzina Rīgas mērs.

Pēc Rīgas mēra paustā, viens pakalpojuma sniedzējs varēs pretendēt uz maksimāli trīs zonu apsaimniekošanu. „Protams, ir risks, ka visi var pieteikties tikai uz trim lotēm un uz vienu nepiesakās neviens. Tad uz šo zonu vajadzēs sludināt atsevišķu iepirkumu,” teica O. Burovs.

Tā kā pilsēta tiks dalīta zonās un katrai no tām varēs būt savs apsaimniekotājs, katrā pilsētas daļā atšķirsies arī pakalpojuma maksa. „Tarifs noteikti atšķirsies, jo vienam atkritumi būs jāved no Bolderājas, bet citiem – no Ķengaraga,” atzina Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Vjačeslavs Stepaņenko.

Iepirkumā varēs piedalīties ikviens tirgus dalībnieks, tostarp arī SIA Clean R un SIA Eco Baltia vide, kuri bija apvienojušies AS Tīrīga sastāvā.

V. Stepaņenko uzsvēra, ka pašvaldībā vēl nav pieņemts nekāds lēmums attiecībā uz noslēgto 20 gadu ilgo atkritumu apsaimniekošanas līgumu ar AS Tīrīga. Viņš sacīja, ka ir jāapzina, kādas būtu sekas, ja līgums tiktu lauzts šodien, bet kādas – ja tas paliktu spēkā līdz brīdim, kamēr Konkurences padome (KP) pieņems galīgo lēmumu.

Pēc politiķa teiktā, KP pēc būtības lietu vēl nav izskatījusi, līdz ar to nav skaidrs – ir vai nav bijis pārkāpums. Turklāt, ja tā konstatēs pārkāpumu, vēl pastāvēs iespēja lēmumu apstrīdēt tiesā. „Līdz ar to patlaban mums no pašvaldības puses nav pamatojuma lauzt šo līgumu,” uzskata V. Stepaņenko.

Vaicāts – ja pēc diviem gadiem Konkurences padome atzīs, ka pārkāpuma nav, vai pašvaldība lauzīs līgumu ar jaunajā iepirkumā izvēlētajiem uzņēmumiem, O. Burovs uzsvēra, ka šie „jautājumi ir vietā” un par tiem tiek diskutēts. Vienlaikus viņš pauda, ka varētu divus gadus arī nedarīt neko, dzīvojot ar kādu pagaidu noregulējumu. Tomēr tas, viņaprāt, neatbilstu pilsētas interesēm.

Runājot par investīcijām, kas jāveic uzņēmējiem, VARAM valsts sekretāra vietniece vides aizsardzības jautājumos Alda Ozola atzina, ka, piemēram, no 2021. gada būs jāsāk atsevišķi vākt bioloģiski noārdāmie atkritumi, kas no uzņēmējiem prasīs jauna veida konteinerus un citu aprīkojumu. Tāpat drīzumā būs nepieciešams atsevišķi vākt tekstilu.

„Šīs prasības būs jāiekļauj konkursa nolikumā, un tas varētu ietekmēt arī cenu. Arī dabas resursa nodoklis ietekmēs tarifus,” teica A. Ozola.

Viņa norādīja, ka septiņi gadi būtu optimālais līguma termiņš, ņemot vērā investīcijas, kas būs jāveic uzņēmējiem. Kopumā iepirkuma nolikums domei ar VARAM gan nebūs jāsaskaņo.

Arī O. Burovs pauda viedokli – ja pašvaldība izsludinātu iepirkumu, piemēram, uz trim gadiem, uzņēmējiem šāds piedāvājums varētu nešķist saistošs. „Runājam reāli, uz šādu termiņu neviens nenāks un neinvestēs, bet, ja nāks, cena būs milzīga,” papildināja mērs.

Pašvaldības vadība lēš, ka iepirkums varētu noslēgties nākamā gada sākumā, provizoriski – februārī vai martā, līdz ar ko būtu nepieciešams turpināt valdības izsludinātās ārkārtas situācijas regulējumu.

Domes ieskatā ir divi varianti – vai nu lūgt valdībai pagarināt ārkārtas situāciju, vai arī to ar likuma grozījumiem var nodrošināt VARAM līdz brīdim, kad dome noslēdz līgumu ar jauno operatoru.

Pēc A. Ozolas teiktā, sagatavotie grozījumi Atkritumu apsaimniekošanas likumā patlaban ir saskaņošanas stadijā un tie paredz turpināt pagaidu noregulējumu arī pēc 11. decembra.

Viņa aģentūrai LETA atzina, ka, pretēji sākotnēji plānotājam, ministrija centīsies panākt, ka līdz ar grozījumiem iedzīvotājiem nav jāpārslēdz jauni līgumi līdz pat jauno apsaimniekotāju atrašanai.

„Mūsu interesēs ir netrenkāt iedzīvotājus pārslēgt līgumus, zinot, ka pēc pāris mēnešiem būs jauns apsaimniekotājs. Mēs līdz galam vēl neesam saskaņojuši ar Tieslietu ministriju, kā pareizāk būtu risināt situāciju, bet pēc būtības vēlamies panākt, lai ar šiem grozījumiem pagarinās ārkārtas situācijas noregulējums un iedzīvotājiem nekas nav jāpārslēdz,” skaidroja A. Ozola.

Kā ziņots, Rīgas pilsētas pašvaldība un SIA Getliņi EKO ir noslēdzis 686,3 miljonu eiro vērtās Rīgas pilsētas sadzīves atkritumu apsaimniekošanas publiskās–privātās partnerības procedūru un par konkursa uzvarētāju atzinis SIA CREB Rīga, ko izveidojuši divi vides pakalpojumu sniedzēji – Clean R un Eco Baltia vide.

Atbilstoši publiskās–privātās partnerības procesam konkursa uzvarētājam no 15. septembra bija jānodrošina Rīgas sadzīves atkritumu apsaimniekošana un investīcijas turpmākos 20 gadus. Jūnija sākumā Getliņi EKO un CREB Rīga reģistrēja kopsabiedrību Rīgas vides pakalpojumi, taču vēlāk uzņēmums mainīja nosaukumu, pārtopot par Tīrīgu.

Konkurences padome, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu līguma par Eiropas Savienības darbību 102. noteiktā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas aizlieguma pārkāpumu, ierosināja pārkāpuma lietu pret Rīgas pilsētas pašvaldību un Getliņi EKO. Lai lietas izpētes laikā atkritumu apsaimniekošanas tirgū Rīgā saglabātu konkurenci, Konkurences padome pieņēma lēmumu noteikt pagaidu noregulējumu, kas tostarp aizliedz Tīrīgai slēgt līgumus ar iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu pēc 15. septembra.

11. septembrī valdība izsludināja ārkārtas situāciju atkritumu apsaimniekošanas jomā Rīgā. Ņemot vērā valdības rīkojumu, Rīgas dome organizēja sarunu procedūru, kuras laikā trīs no četriem līdzšinējiem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem piekrita turpināt nodrošināt pakalpojumu sniegšanu. Attiecīgi kopš 15. septembra Rīgā atkritumus izved pēc ārkārtas situācijas pagaidu plāna.

Savukārt VARAM 1. oktobrī pēc Administratīvās apgabaltiesas lēmuma noraidīt Rīgas pilsētas pašvaldības pieteikumu, kurā lūgts atcelt Konkurences padomes lēmumu par pagaidu noregulējuma piemērošanu, paziņoja, ka ir sagatavojusi grozījumus Atkritumu apsaimniekošanas likumā, kas paredz, ka Rīgas domei atkritumu apsaimniekošana būs jānodrošina vairākās zonās.

Valdības izsludinātā ārkārtas situācija ilgs ne ilgāk kā līdz 11. decembrim, un, lai Rīgā nodrošinātu sadzīves atkritumu savākšanas pakalpojumu nepārtrauktību, VARAM izstrādātie grozījumi paredz pienākumu pašvaldībai ne ilgāk kā sešu mēnešu laikā pēc ārkārtas situācijas termiņa beigām nodrošināt Rīgas administratīvās teritorijas dalījumu vairākās zonās, kā arī atkritumu apsaimniekotāju izvēli katrā no zonām un līgumu noslēgšanu par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

Savukārt iedzīvotājiem līdz ārkārtas situācijas termiņa beigām – 11. decembrim – ir jānoslēdz līgums ar pašreizējo atkritumu apsaimniekotāju. Šis līgums nākotnē zaudēs spēku triju mēnešu laikā no dienas, kad pašvaldība noslēgs līgumus par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu ar jaunajiem izvēlētajiem operatoriem. Maksu par nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu varēs noteikt pašvaldība.