Viss kas jāzin par savu māju!

Zem gulošas siekstas ūdens netek Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

„Liels paldies jums, ka beidzot Rīgā ir avīze, kurā iedzīvotāji var paust savu viedokli komunālajos jautājumos! Līdz šim visas sūdzības iestrēga namu pārvaldēs un pilsētas varas iestādes izlikās mūsu jautājumus nedzirdam. Lūdzu, avīzes iznākšanas dienā aizvediet to uz Rīgas domi, lai deputāti vismaz no avīzes uzzinātu, kā patiesībā dzīvo pilsēta.

Taču šoreiz nesūdzēšos par varas iestādēm. Gluži otrādi, gribu vērsties pie pašiem iedzīvotājiem. Mīļie rīdzinieki! Kāpēc jūs esat tik pasīvi un nemaz neinteresējaties par to, kas notiek jūsu mājās? Jaunie likumi un Ministru kabineta noteikumi dod mums tiesības sarunāties ar namu pārvaldi kā līdzīgiem ar līdzīgu un pat diktēt tai savus nosacījumus. Taču mēs neesam gatavi izmantot šīs tiesības.

Lasīt tālāk...
 
Ko darīt ar bīstamām spuldzēm Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

„Mūsu ģimenes trīs paaudzes dzīvo kopā vienā lielā dzīvoklī. Vecmāmiņa un vectētiņš jau sen lieto dienas gaismas spuldzes, līdzīgas tām, ko uzstāda birojos. Vectētiņam tādā gaismā ir ērtāk lasīt, vecmāmiņai – adīt. Mēs neiebilstam. Līdz šim izdegušās spuldzes vienkārši izmetām atkritumu konteinerā pagalmā. Bet nesen avīzē izlasīju, ka tādas luminiscences spuldzes ir bīstamas, jo satur dzīvsudrabu. Kā pareizi tās utilizēt, lai nekaitētu videi un saviem tuviniekiem?” jautā Jeļena no Ķengaraga.

Eksperti vienprātīgi atzīst, ka izdegušās dienas gaismas spuldzes patiešām pieskaitāmas bīstamajiem atkritumiem. Tajās ir dzīvsudrabs, kas, nokļūstot organismā, var bojāt nieres, centrālo nervu sistēmu un galvas smadzenes. Dzīvsudrabs var izraisīt arī audzējus vai smagu alerģiju.

Lasīt tālāk...
 
Alternatīvās apkures tīkotāju dienas un nedienas Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Rīgas iedzīvotājiem, kas vēlējās savus dzīvokļus atslēgt no centrālās apkures, arī agrāk nācās izcīnīt sīvu cīņu ar pašvaldību, bet tagad atteikties no Rīgas siltuma pakalpojumiem ir gandrīz neiespējami.

Galvaspilsētas Komunālo un dzīvokļu jautājumu komiteja akceptējusi grozījumus Rīgas domes noteikumos par alternatīvās apkures ierīkošanu dzīvoklī vai mājā. Jau tuvākajā laikā pašvaldība pārtrauks izsniegt atļaujas gāzes katlu uzstādīšanai atsevišķos dzīvokļos. Tādu papīru varēs pieprasīt tikai dzīvokļu īpašnieku biedrības un dzīvokļu kooperatīvi, kas, lai izvairītos no uzņēmuma Rīgas siltums augstajiem tarifiem, būs pieņēmuši lēmumu alternatīvo apkuri ierīkot visā mājā. Taču arī tiem izredzes izkļūt no siltuma piegādātāja ciešajiem apskāvieniem ir visai mazas – monopolistam garas rokas...

Lasīt tālāk...
 
Nav konkursa – nav remonta Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Diemžēl, daudzi Rīgas iedzīvotāji neuzticas namu pārvaldēm. Attiecības kļūst īpaši saspīlētas, kad runa ir par lieliem remonta darbiem. Saskaņā ar likumu tādus dārgus darbus kā jumta maiņa vai siltināšana drīkst veikt tikai firma, kas piedāvājusi visizdevīgākos nosacījumus un uzvarējusi konkursā. Taču iedzīvotāji bieži vien ir pārliecināti, ka konkursi tiek rīkoti tikai skata pēc, bet faktiski namu pārvalde lielos pasūtījumus nodod „saviem cilvēkiem”.

Laiku pa laikam Rīgā klīst valodas par šādu nosodāmu praksi, taču pierādīt korupciju namu pārvaldēs līdz šim nevienam vēl nav izdevies. Šķiet, interešu konfliktu būtu ļoti viegli novērst, ja to māju iemītniekiem, kurās nodibinātas īpašnieku biedrības vai izveidotas iniciatīvas grupas, ļautu pašiem izraudzīties būvfirmu, kam uzticēt lielos remonta darbus. Iedzīvotāji taču nav paši sev ienaidnieki! Reizēm viņi spēj pat daudz labāk nekā namu pārvalde izraudzīties darbu izpildītāju, veikt cenu aptauju, vienoties par atlaidēm. Taču izrādās, ka likums atkal nav īpašnieku pusē.

Lasīt tālāk...
 
Sākam taupīt «zaļi»! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Pagājušajā gadā mēs piedzīvojām komunālo pakalpojumu tarifu ievērojamu celšanos. Teju jau likās, ka sabiedrība sāks dumpoties, taču Latvija samierinājās ar jaunajām cenām. Nu jau ir par vēlu ko apstrīdēt, tagad jādomā, kā taupīt siltumu un ūdeni, lai pēc kārtējā komunālo pakalpojumu rēķina samaksāšanas nebankrotētu. Dabas aizsardzības aktīvisti no organizācijas Greenpeace ar mūsu avīzes starpniecību atgādina Latvijas iedzīvotājiem vienkāršus, bet efektīvus taupības paņēmienus. Šie padomi palīdzēs jums saglabāt gan naudu, gan apkārtējo vidi.

Lasīt tālāk...
 
Ģeninserviss: «Garant ējam iedzīvotājiem trīskāršu ekonomiju!» Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Nesen Valsts aģentūras Mājokļu aģentūra Mājokļu apsaimniekošanas departamenta direktore Irisa Simanoviča paziņoja, ka pagaidām iebilst pret namu fasāžu siltināšanu Latvijā. „Saskaņā ar Eiropas Savienības jaunākajām prasībām būvmateriāliem, ko izmanto māju siltumizolācijai, kalpošanas laiks nedrīkst būt mazāks par 40 gadiem,” viņa paskaidroja. „Man personiski tādi materiāli pagaidām nav zināmi.” Patiešām, putuplasts un akmens vate nevainojami kalpo labi ja desmit gadus.

Tehnoloģija nākusi no Krievijas

Ar mūsu avīzi sazinājās firmas ĢenInServiss vadītājs Andrejs Fogelis un paziņoja, ka ES normām atbilstošs siltinātājs valstī tomēr ir: „Tāds ir mūsu materiāls KRITERM, kas būtībā tepat Latvijā ir radīts un patentēts”. Pēc tāda paziņojuma mēs nevarējām nesatikties ar noslēpumainā KRITERM izgudrotājiem.

Lasīt tālāk...
 
Iedzīvotāji baidās no zagļiem Drukāt E-pasts
Otrdiena, 20 janvāris 2009 00:00

Pirms diviem gadiem Rīgas domes deputāts Andris Vilks sāka darbu pie „Kaimiņu drošība” projekta. Viņš vēlējās, lai galvaspilsētas iedzīvotāji pēc citu valstu parauga uzņemtos kontrolēt kārtību savos rajonos. Bija plānots, ka kustības aktīvisti patrulēs dzīvojamo namu kvartālos un informāciju par sabiedriskās kārtības traucētājiem un citiem kriminālajiem elementiem nodos policijai. Kopš idejas prezentācijas brīža aizritējuši daudzi mēneši, bet pilnā sparā kaimiņu patruļas vēl nav sākušas darboties.

Par labu paraugu mums varētu kļūt Igaunija, kur uzņēmīgākie iedzīvotāji jau sen sākuši uzraudzīt savas mājas un pagalmus. „Kaimiņu drošība” atbalsta tiesībsargāšanas struktūras, daļēji tā tiek finansēta no valsts budžeta. Visām mājām, ko uzrauga kaimiņi – kārtības sargi, ir piestiprinātas spilgtas (dzeltens ar melnu) plāksnītes ar organizācijas emblēmu. Tā ir zīme zagļiem: šurp labāk nenākt. Latvijā ar „Kaimiņu drošība” neiet tik gludi kā pie kaimiņiem. Viss turas uz dažu cilvēku entuziasma, un viens no tiem ir vietējās kustības iedvesmotājs kriminologs Andris Vilks.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 251 252 253 254 255 Nākamā > Beigas >>

251 lapa no 255
© 2012 Darīsim KOPĀ!