Viss kas jāzin par savu māju!

Noteikumi par darbības programmas „infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4.4.1. Aktivitāti „daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.4. prioritātes „Kvalitatīvas vides dzīvei un ekonomiskai aktivitātei nodrošināšana” 3.4.4. pasākuma „Mājokļa energoefektivitāte” 3.4.4.1. aktivitāti „Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi” (turpmāk – aktivitāte);

1.2. Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektu (turpmāk – projekts) iesniegumu vērtēšanas kritērijus (turpmāk – kritēriji);

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību. [...]

Lasīt tālāk...
 
Kā atbrīvoties no liekiem krāmiem? Drukāt E-pasts
Piektdiena, 20 februāris 2009 00:00

Kas ir krāmi? Nu īsti filozofisks jautājums! Arī atbilde ir filozofiska: ja esi sapratis, ka ir lieki krāmi, uzskati, ka esi ticis no tiem vaļā... Jebkurai dzīvai radībai, vai tas būtu kukainis, putns vai cilvēks, piemīt tieksme vilkt savā alā un saglabāt visdažādākās lietas, kam alas iemītnieka skatījumā ir vērtība. Beigu beigās vairākumam cilvēku viņu alas jeb dzīvokļi ir piebāzti ar milzīgu daudzumu priekšmetu, kuru vērtība tiek apšaubīta tikai tad, kad notiek mājokļa ģenerāltīrīšana.

Ir pilnīgi bezcerīgi mēģināt noteikt, vai viens vai otrs priekšmets pieskaitāms krāmiem. Vienam sažuvuši tējas biezumi ir gruži, otram – vērtīgs mēslojums puķēm. Lielākajai daļai sieviešu sauja vecu sarūsējušu skrūvīšu, ko vīrs diez no kurienes atstiepis, pavisam noteikti ir krāmi, bet vīram tās ir visīstākie dārgumi, ko nevienā veikalā pat tagadējos laikos nevar nopirkt.

Katrā mājā ir lietas, ko lieto reti, un ir lietas, kuras nekad nebūs vajadzīgas. Tās gluži vienkārši stāv kaut kur saliktas, reizēm silda sirdi, reizēm vairs pat nesilda. Varam ieviest krāmu radikālu definīciju: krāmi ir lietas, kas nekad netiek lietotas un nesilda sirdi, tikai aizņem vietu un rada vēlēšanos noslēpt kur tālāk un aizmirst uz visiem laikiem.

Lasīt tālāk...
 
Gaidām risinājumus no studentiem! Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Apsveicam! Pārdaugavai atkal būs ko turēt: tā pārvērsta par lielu eksperimenta placdarmu. Šajās dienās turp devusies grupa Rīgas Tehniskās universitātes studentu – praktikantu. Uz uzņēmuma Kurzemes namu apsaimniekotājs bāzes jaunie cilvēki praksē sāks apgūt namu pārvaldnieka profesiju. Visa cita starpā praktikantu pienākums būs nolasīt ūdens skaitītāju rādījumus un tikties ar iedzīvotājiem. Tā ka gaidiet ciemiņus!

Tie nav nekādi joki. Pagājušajā gadā studenti jau strādāja pilsētas namu pārvaldēs un naski pildīja savus pienākumus. Dažiem, piemēram, izdevās atklāt nelikumīgu iedarbību uz skaitītājiem (negodīgie dzīvokļu saimnieki gluži vienkārši nepaspēja novākt magnētus, jo negaidīja, ka praktikanti ielūkosies vannas istabā).

Lasīt tālāk...
 
Pabalsts kļuvis piecreiz mazāks Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Rīgas denacionalizēto māju iemītnieki atkal var pretendēt uz pārcelšanās pabalstu. Komunālajā departamentā uzskata, ka interese par šo programmu var pieaugt, kā nekā četru cilvēku ģimene no pašvaldības pārbraukšanai saņem 22 tūkstošus latu. Dzīvokļu cenas krītas, un par šo naudu (plus puslīdz pieticīgs hipotekārais kredīts) var nopirkt gluži pieklājīgu dzīvokli un uz visiem laikiem tikt vaļā no namīpašnieka izlēcieniem. Taču ir arī slikta ziņa: pērn Rīga pārcelšanās nolūkā pilsētniekiem izmaksāja aptuveni 15 miljonu latu, bet šogad summa būs piecreiz mazāka – tikai 3,4 miljoni.

Paši zināt, esam krīzē. Un kā jebkura sociāla nelaime, arī krīze vissāpīgāk skar maznodrošinātos. Šoreiz atkal cietīs denacionalizēto namu iemītnieki – viņiem izredzes tikt pie sava mājokļa ir pamatīgi sarukušas. Pagājušajā gadā ar Rīgas domes atbalstu uz iegādātajiem privātajiem dzīvokļiem pārcēlās gandrīz 1000 iemītnieku no saimnieku mājām, bet šogad pabalstu varēs saņemt labi ja 250–300 cilvēku. Nav naudas.

Lasīt tālāk...
 
Cīņa ar vai par atkritumiem? Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Lai nu ko, bet atkritumus radīt Rīga prot. Mēs katrs saražojam vidēji 1,6 kubikmetrus sadzīves atkritumu gadā, un tā vēl nav robeža. Bet atkritumi ir jāizved. Firmas, kas veic šo cildeno darbu, gadā savos kontos apgroza ap 10 miljoniem latu. Pilsētai šī summa nav ne liela, ne maza, bet pilnīgi pietiekama, lai uzņēmēji par to rīkotu kautiņus. Kārtējais raunds sākās nupat šajās dienās. Samazgas tika visiem.

Pret operatoriem milzum daudz pretenziju

Pa galvaspilsētas Rātsnama kabinetiem jau vairākas nedēļas klīst jaunā atkritumu apsaimniekošanas koncepcija. Dokumentu aizstāvēt cēlies vicemērs Jānis Dinevičs, viņam palīdz Getliņu atkritumu poligona priekšnieks Imants Stirāns. Jau sen pienācis laiks ieviest kārtību pilsētas atkritumu laukumos, viņi uzskata.

Atkritumu izvešana Rīgā notiek ne šā, ne tā. Sāksim ar to, ka mūs apkalpo piecas sešas komercfirmas. Vienā un tai pašā pagalmā vienai mājai var būt līgums ar uzņēmumu A, otrai ar B. Un tad nav nekāds brīnums, ka visu rītu zem logiem šaudās un grabinās atkritumu vedēji.

Lasīt tālāk...
 
Spēle uz pazeminājumu Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Rīgu un visu Latviju smacē augstie siltuma tarifi. Konferencē „Iedzīvotāju sociālā aizsardzība Rīgā” pilsētnieki uzzināja, ka varas iestādes tos nevar pasargāt no šausminošajiem rēķiniem. Bet Komunālā departamenta Normatīvu nodaļas vadītāja Rita Visocka iesaka mums... taupīt. „Ja naktī istabās pazemina temperatūru un mazgājas ar vēsu ūdeni, var ietaupīt līdz 30 procentiem no maksas par siltumu,” paziņoja ierēdne.

Padoms ziemas peldētājiem

Nezinu, kā jūs, bet es nevaru iedomāties, ka rīdzinieki varētu piekrist karstā ūdens temperatūras pazemināšanai naktīs. Savukārt pēc Komunālā departamenta pārstāvju domām, nav ko tautai mazgāties vēlu vakaros.

– Karstā ūdens normāla temperatūra svārstās no 52 līdz 43 grādiem, pēdējais normatīvs tiek piemērots gadījumā, ja augstāku temperatūru kādu tehnisku iemeslu dēļ nav iespējams nodrošināt, – konferences dalībniekiem pavēstīja Rita Visocka. – Naktī temperatūru var pazemināt līdz 40 un pat 25 grādiem, ja iedzīvotājiem nav ieraduma tik vēlu iet dušā.

Lasīt tālāk...
 
Galvaspilsētā darbojas santehniķi – blēži Drukāt E-pasts
Otrdiena, 10 februāris 2009 00:00

Rīgā noticis kas ārkārtējs: atklājies, ka daļa firmu, kas apkalpo skaitītājus, veikli muļķo savus klientus. Noņemot ūdens mērītājus plānotajai pārbaudei, santehniķi patiesībā vilto verifikācijas sertifikātus un naudu iebāž sev kabatā. Pirmie tādi gadījumi atklāti vienlaikus Rīgas Kurzemes un Vidzemes priekšpilsētā. Krāpnieki ir atmaskoti un tuvākajā laikā tiks aicināti uz tiesu. Diemžēl speciālisti ir pamatoti nobažījušies, ka blēdību epidēmiju tas neapturēs. Lai sodītu bez izņēmuma visas negodīgās kompānijas, būs vajadzīga pilsētas un pat valdības iejaukšanās.

No haltūras līdz krāpšanai

– Lūk, – namu pārvaldes Juglas nami vadītājs Aleksandrs Pavlovskis noliek man priekšā divus skaitītāju verifikācijas sertifikātus, – tie ir viltojumi!

Pirms dažiem mēnešiem namu pārvalde izveidoja pati savu sanitārtehniķu brigādi, kas apkalpo skaitītājus dzīvokļos. Taču aizliegt namu pārvaldes teritorijā darboties arī komercfirmām Aleksandrs Pavlovskis nevar. Līdz šim viņam ir nācies samierināties ar nepatīkamajiem kaimiņiem, lai gan iebildumu pret „klaiņojošajiem santehniķiem” namu pārvaldniekam ir atliku likām. Viņi par saviem pakalpojumiem prasa nedaudz mazāk nekā municipālā apsaimniekošanas organizācija, bet par savu darbu nekādā veidā neuzņemas atbildību. Ja grib, uzliek skaitītāju šķībi, ja grib, iesmērē klientam ūdens mērītāju bez obligātās uzlīmes (ej un pārbaudi, vai uz mēraparāta tāda vispār ir bijusi). Bet tagad atklājies, ka situācija ir pavisam bēdīga: komercfirmas nevis vienkārši halturē, bet atklāti muļķo mūs.

Lasīt tālāk...
 
<< Sākums < Iepriekšējā 241 242 243 244 245 246 247 248 249 Nākamā > Beigas >>

242 lapa no 249
© 2012 Darīsim KOPĀ!